Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.
Augļu un dārzeņu sadārdzinājums apdraud patērētāju pirktspēju un līdz ar to arī iespēju iegādāties veselīgu pārtiku, saka Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.
Valdībā nav bijusi vienprātība par nodokļu likmju mazināšanu, lai iegrožotu cenu lēcienu. Ekonomikas ministrijas sagatavotajā pretinflācijas plānā bija ietverta arī PVN mazināšana pārtikai, bet par to sajūsmā nav bijusi Finanšu ministrija, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”. Valdība izvēlējusies daļēji kompensēt energoresursu cenu kāpumu.
Ja agrāk bagātība tika mērīta pēc tā, cik glauns ir kāda jauniegādātais autiņš, tad šobrīd pēc tā, cik bieži vari uzvārīt kafiju diendienā. Sociālajos tīklos tiek bārstīts ne viens vien joks par būtisku elektroenerģijas, apkures un gāzes cenu pieaugumu. Salīdzinot ar pērno gadu, ir zināmi gadījumi, kad dzīvokļu komunālo maksājumu rēķini ir pieauguši pat trīs reizes. Tas skar mūs visus, arī sabiedrībā pazīstamus cilvēkus.
Rīgā ir augstākā dzīves dārdzība starp Baltijas valstu galvaspilsētām, jo izdevumi par pārtiku, mājokli un transportu prasa procentuāli lielāko vidējai ģimenei pieejamo ienākumu daļu, trešdien pētījuma par dzīves dārdzību Baltijas valstu galvaspilsētās prezentācijā sacīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.