Kompensāciju jautājumā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) klientiem, kuru dati iegūti no direkcijas informācijas tehnoloģiju sistēmas, noteicošais būs Datu valsts inspekcijas lēmums, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Nacionālie bruņotie spēki (NBS) patlaban apsver un izvērtē nepieciešamību veikt transportlīdzekļu numura zīmju maiņu, ņemot vērā CSDD kiberincidentu un iespējamo ar to saistīto informācijas noplūdi, aģentūra LETA noskaidroja NBS.
“Šis bija gadījums, kad uzbrucējs bija pārāks,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post sriptum”, analizējot CSDD datu noplūdes skandālu, atzīst bijušais CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.
Patlaban Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) nav juridiska pamata veikt transportlīdzekļu reģistrācijas numuru maiņu bez maksas, aģentūrai LETA norādīja direkcijā.
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) informē, ka ir nodrošināta iespēja ikvienam CSDD klientam, kuru personas dati ir skarti CSDD piedzīvotajā kiberuzbrukumā, izmantojot CSDD e-pakalpojumus, individuāli iepazīties ar kiberuzbrukuma laikā izgūtajām personas datu kopām.
Kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir milzu posts. Sekas tā īsti vēl nav aptvertas. Līdzīgi gadījumi mēdz būt arī citviet pasaulē, turklāt nozagto datu apjomi ir daudz iespaidīgāki nekā tie, ko iespējams “izķeksēt” no salīdzinoši mazās Latvijas. Datu noplūdēs cietušo klubiņā ir arī Polija, kurā ir 36,6 miljoni iedzīvotāju. Hakeri ir nozaguši 19 miljonu privātpersonu datus.
Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības veids ir kritisks un šo uzņēmumu vadības struktūras bieži vien ir "politiskie pansionāti", izteicās Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Bijušā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka alga pagājušajā gadā samazinājusies par 3,2% - līdz 121 634 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2025. gadu.
Iedzīvotājiem, kuri cietuši Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kiberincidentā, vajadzētu ļaut nomainīt transportlīdzekļu numurzīmes bez maksas, uzskata Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Vai pēc hakeru uzbrukuma CSDD iedzīvotāji var vērsties pēc kompensācijām un vai ir cerība to saņemt?
TV24 raidījumā "Preses klubs" skaidrību vieš drošības eksperts, ekonomists Krišjānis Feldmans
Pēc notikušā Latvijas sabiedrība ir sašķēlusies, reaģējot uz vairāku juristu aicinājumu oficiāli vērsties CSDD ar pieprasījumu par savu datu statusu. Sociālajos medijos izplatās jau juridiski pareizi sagatavots pieprasījums, atliek vien ierakstīt savu vārdu un uzvārdu, parakstīt un nosūtīt. Daudzi uzskata – 50 vai pat 100 tūkstoši šādu pieprasījumu CSDD darboņiem liks skaudrāk apjaust savas nekompetences un paviršības sekas. Arī juristu vidū nav vienprātības, vai šādi rīkoties ir vērts. Situāciju plašāk pēta 360TV Ziņas.
Informējam, ka VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) oficiālajā mājaslapā internetā – www.csdd.lv ir izveidota vienota sadaļa, kur apkopota visa aktuālā informācija par notikušo kiberuzbrukumu CSDD informācijas sistēmai, informē “Ceļu satiksmes drošības direkcija”.
Laikā no 10. līdz 16. augustam Valsts policija reģistrējusi 42 krāpšanas gadījumus. No tiem 34 gadījumos iedzīvotājiem nodarīti finansiāli zaudējumi, savukārt astoņos gadījumos krāpnieku mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi. Kopējā izkrāptā summa sasniedz vismaz 389 887 eiro.
Pēc vērienīgās CSDD datu noplūdes atbildības jautājums nonācis arī līdz uzņēmumam “Tet”, kuram CSDD bija uzticējusi informācijas sistēmu uzraudzību un datu plūsmas monitoringu. Kamēr nu jau bijusī CSDD vadība centās skaidrot notikušo ar “Tet” nepamanīto hakeru iekļūšanu sistēmā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pēc tikšanās ar “Tet” vadību norādījis – uzņēmums savas līgumsaistības ir izpildījis. Kiberuzbrukuma galvenā ievainojamība bijusi pašas CSDD pārvaldītajā lietotnē, kurai “Tet” nebija piekļuves.
Pirmie "Tet" iekšējās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka kiberuzbrukums īstenots caur CSDD pārziņā esošu lietotni, kuras programmatūra un kiberaizsardzība nav tehnoloģiju uzņēmuma pārziņā, liecina uzņēmuma paziņojums.
Šodien, 21. augustā, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pagaidu padome savā pirmajā sēdē ievēlēja CSDD pagaidu valdi, tādējādi nodrošinot uzņēmuma nepārtrauktu darbību un pārvaldību līdz pastāvīgas valdes ievēlēšanai. Par pagaidu valdes priekšsēdētāju ievēlēts Juris Teteris, bet par valdes locekli – Aivis Ozoliņš, informē CSDD.
Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS) ir bažas par iespējamu interešu konfliktu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācijas tehnoloģiju (IT) kiberdrošības uzraudzībā, izriet no premjera paustā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma".