Jelgavā tiltu, kas ved uz Lietuvas šoseju, iekļaujoties auto straumē, arvien biežāk sāk šķērsot mazāk aizsargāti braucēji – velosipēdisti un pat invalīdi ratiņkrēslos. Iemesls – izjukusi gājēju ietve, vēsta "Degpunktā".
Rīgā turpinās darbs pie seguma atjaunošanas 128 ielās vai to posmos. Šobrīd seguma atjaunošanas darbi ir pabeigti 29 ielās ar grants segumu un piecās ielās ar asfalta segumu. Darbu laikā iespējamas īslaicīgas neērtības sastrēgumu veidā, tādēļ pašvaldība aicina satiksmes dalībniekus būt saprotošiem un pārplānot ierastos maršrutus vai ierēķināt ilgāku laiku, ko pavadīt ceļā, lai nepieciešamajā galamērķī nokļūtu laikus.
Iestājoties rudenīgiem laikapstākļiem, kad bieži līst, autoceļi ar grants segumu pārmitrinās, zaudē nestspēju un tajos intensīvāk veidojas bedres, ceļi kļūst grūti izbraucami. Tieši lietus un mitrums apgrūtina autoceļu uzturēšanu, jo slapjā laikā greiderēšana ir mazāk efektīva un bedres ātri vien veidojas atkārtoti. Bedres un tā saucamo "trepi" vai "redeli" grants segumā var efektīvi likvidēt vien tad, kad ceļš ir pietiekami sauss. Uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem veic VAS Latvijas autoceļu uzturētājs, kas seko līdzi laika prognozēm un ceļu stāvoklim, un plānot darbus tiklīdz ceļi ir pietiekami apžuvuši.
VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) veiktā aptauja, kurā analizēta iedzīvotāju informētība par Latvijas autoceļiem un to uzturēšanu, atklāj, ka teju puse aptaujāto jeb 45% brauc ar auto katru dienu vai vismaz vairākas reizes nedēļā. Savukārt kā labu vai viduvēju autoceļu uzturēšanas kvalitāti vasarā vērtē 83%, bet ziemā – 72% respondentu.
Valsts ceļu saimniecība ir svarīgi noteikt prioritātes un valsts atbildībā būtu jābūt tikai galvenajiem ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti, kā arī svarīgākajiem reģionālajiem ceļiem, piektdien ikgadējā ceļu nozares konferencē sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojāgājušo skaits sarucis par 16%, uz ceļiem gājuši bojā 157 cilvēki. Tomēr CSNg kopējais skaits pieaudzis par 10%, bet CSNg cietušo – par 2%. Kāds bijis aizvadītais gads drošības nozarē skaidroja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.