Mīlestībai bērnībā jābūt dabiskai un beznosacījumu. Tomēr daudziem realitāte bija citāda: pieķeršanās radās pēc labas atzīmes, lepnums pēc uzvaras konkursā un uzmanība tikai tad, kad bijām labi uzvedušies un labi pielāgojušies. Tas, kas, iespējams, bija domāts kā stimuls, bieži vien atstāja mokošu sajūtu: vai esmu vērtīgs pat bez sasniegumiem?