attiecības

Aktrise Ieva Florence nereti publicē sirsnīgus kadrus ar savu mīļoto. Šoreiz viņa nav kautrējusies un publicējusi bildi, kurā abi redzami vannā, mazgājot viens otram matus.

Daudz ir padomu par to, kā aprūpēt zīdaini vai veidot attiecības ar skolas vecuma bērniem, tomēr tas, kā mazināt konfliktus pieaugušo bērnu un vecāku vidū, ir reti apskatīts. Par to, kā izstumt pieaugušu dēlu no vecāku ligzdas, kā pateikt vecākiem, ka negribas braukt uz kartupeļu talku, un kāpēc paaudžu starpā rodas konflikti, stāsta Artūrs Utināns, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents.

Iveta nekad nebija viena. Viņu vienmēr ielenca pielūdzēji, ikvienā tusiņā viņa bija uzmanības centrā, it kā, ienākot telpā, izstarotu kādu īpašu pievilkšanas spēku. Un viņa vienmēr arī dabūja to, ko gribēja, mīlēja, bija kopā ar saviem izredzētajiem tik ilgi, kamēr bija interesanti un tas neuzlika nekādas saistības. Tad Iveta meklēja jaunu ceļabiedru. Viņa lidinājās kā tauriņš pavasarī – no viena zieda pie otra…

Viss aprakstītais ar Juri notika tikai dažus mēnešus pirms visas šīs jezgas ar koronavīrusu. Toreiz viņam dzīve likās vienkārša, paredzama un apnicīga. Katru dienu viens un tas pats. Nu cik var?!

Kārtējo reizi, stenot un vaidot, kad ar grūtībām nācās šņorēt apavus vai nokļūt otrajā stāvā, Dana ielūkojās spogulī un atzina, ka nekādas diētas, adatu terapija, riteņbraukšana un citas aktivitātes nepalīdzēs nomest lieko svaru. To viņa vēlējās gadu no gada un, iepērkoties Berlīnes populārajā iepirkšanās ielā, sev apģērbu lūkoja tikai «milžu» jeb lielo izmēru nodaļā.

Erotisko bilžu fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs visai bieži dalās pārdomās par cilvēku savstarpējām attiecībām. Šoreiz viņš radījis, video, kurā plaši pastāsta par pazīmēm, kas liecinot, ka mīļotais cilvēks piekopj sānsoli.

Pēc savas dabas cilvēks veidots tā, lai kontaktētos ar citiem un būtu sabiedrisks. Un, lai arī daudzi saka, ka dzīvot vienam ir liela priekšrocība, nav nekā bēdīgāka kā vecumdienās attapties, ka neesi nevienam vajadzīgs. Savā ziņā tā ir cena par savu egoismu, ko bieži vien maksā sievietes, kuras kā no patversmes reiz paņemts un pamests kaķēns baidās atkal piedzīvot vilšanos, tāpēc, lai sevi nesāpinātu, labāk dzīvo vienas…

«Tu vienkārši neesi manis cienīgs,» viņa klusi noteica un aizejot aizvēra durvis. Droši vien man vajadzēja mesties viņai pakaļ un krist ceļos, kaut vai pa zemi vārtīties, lai tikai viņa neaizietu tādā stāvoklī – noraudājusies un izmisusi. Bet es tobrīd biju sasodīti nikns un aizvainots. Viņa teica – neesi cienīgs? Nu, to mēs vēl paskatīsimies!

Ramona nekad nebija viena. Vienmēr viņai apkārt spietoja sajūsmināti pielūdzēji. Un no šīs bagātīgās vīriešu substrāta paletes viņa prata izvēlēties labāko. Bet bija jau jābūt arī reālistei, jo jāsaprot, ka ne jau visi spietotāji bija tik ideāli kā gribētos. Vienu otru viņa vispār labprātāk nošautu, lai nemoka sevi un apkārtējos... Izvēlējās labāko un bija ar to kopā gan priekos, gan bēdās… Līdz beidzās mīla, cieņa, vēlēšanās saprast, tāpēc arī piedot... Taču arī pēc tam viņa nevarēja žēloties par vīriešu uzmanības trūkumu. Šobrīd viņas dzīvē bija trīs vīrieši. Kaut gan teikt «bija» ir ne visai precīzi. Vienkārši – viņi nekur nav pazuduši.

Vēl viens tests saderības un attiecību rakstura noteikšanai. Šoreiz pēc dzimšanas datiem. Aprēķinu rezultātā iegūsiet informāciju par attiecību raksturu, plusiem un mīnusiem.

Vīrs vai sieva, draugs vai draudzene ir savdabīgs dzīvesveida faktors, kurš ietekmē mūsu veselību un pašsajūtu. Cenšoties saprast, kādi apstākļi cilvēkam veicina dažādas kaites, jāņem vērā ne tikai viņa ēdienkarte, kustību daudzums, miega kvalitāte vai kaitīgie ieradumi, bet arī tas, kāds ir pastāvīgais partneris, ar kuru kopā šis cilvēks dzīvo.

Attiecības bieži vien nav vienkārša lieta. Ir kaislības, kas uznes viļņa virsotnē, ir tādas, kas iztukšo, lai cik stipra būtu mīlestība.

«Maksim ir sava firma, braukā ar jauno leksusu, un vēl piedevām pie visiem šiem tikumiem viņš savos 34 gados nav precējies,» Janai ausī čukstēja draudzene, kad viņas jautri pavadīja laiku vienā kompānijā. «Šitais jāņem,» pie sevis cieši nolēma Jana, jo Maksis vienkārši nevarēja viņu nepamanīt. Jana bija slaida, ar perfektu figūru un iespaidīgām krūtīm. Garie, ogļu melnie mati vajadzīgo iespaidu tikai pastiprināja.

Mūziķis Dons Ievas Brokas materiālā "Maigi, bet ar skalpelīti" izdevumā "OK!" atklāj, ka šobrīd ir attiecībās.

Ne vienmēr jūtas izgaist uzreiz pēc šķiršanās. Mīla pārvēršas naidā, manipulācijās ar bērnu, skandāliem, cerībām, greizsirdību un sevis žēlošanu… Šoreiz stāsts par meiteni, kura izgāja cauri pilnam ciešanu ciklam. Tagad to mēdz saukt par komunikācijas trūkumu...

Sakiet, mīļās meitenes, vai jūsu vīrs ir kādreiz jūs krāpis? Vai esat vismaz domājušas, ka krāpj? Tikai nesakiet – nē. Pēc statistikas, gandrīz 90% vīriešu krāpj savas sievas. Ilze uzskata, ka statistika ir salti meli. Ko darīt, kā rīkoties un kā mainīt situāciju, ja vēlies palikt kopā ar vīru, – par to arī šis stāsts.

Mana bērnības draudzene Lidija pēc rakstura ir vēsa aprēķina sieviete. Nevarētu teikt, ka tādu viņu pazinu jau skolas laikā, bet dzīve visu noregulē pa savam. Varbūt kaut kur nostrādāja gēni un tēva piemērs. Viņas radītājs vēl krievu laikos bija lielas rūpnīcas direktors. Negribas iedziļināties visādās blatu un sakaru būšanās, bet, zinot Lidijas dzīvesstāstu un cik smagi viss viņai nācis, var tikai apbrīnot, cik daudz viņa sasniegusi, un nav arī brīnums, ka ne ar vienu dalīties savos karjeras panākumos netaisījās. Par tādām mēdz teikt: «Vecene ar olām.»

Labs un interesants darbs, tusiņi ar kolēģiem, izstādes un darba komandējumi uz dažādām valstīm un pa mūsu pašu mīļo Latviju – tas viss, protams, ir ļoti jauki. Bet, kā izrādās, ar to nav pietiekami, lai sieviete būtu pa īstam laimīga. Protams, katrai jau ir izdomāti savi laimes kritēriji un mērķi, uz ko tiekties, un, tos sasniedzot, pat var kādu brīdi dzīvot un nenopriecāties, taču klasiskais variants iestājas tumšā, depresīvā rudens vakarā, kad īsti vairs nevari saprast – kam tas viss vajadzīgs?

Bēdīga pieredze attiecībās neļauj būt drosmīgam nākamajās, jo, ja nu atkal... Neviens negrib vilties un izjust sāpes. Elīna, kas sevi uzskatīja par veiksmīgu biznesa sievieti, bija viena no tām piesardzīgajām. Un kur nu vēl attiecības ar gados jaunāku! Bet dzīvē kā jau dzīvē... Negaidot var pienākt diena, kad tu atkal sajūties kā savos 16...

Kā jau daudziem šajos tumšajos rudens vakaros, arī mani pavilka uz filozofēšanu. Daudzi gudri onkuļi un tantes apgalvo, ka dvēsele cilvēkam tomēr ir. To neviens nav redzējis, bet, kas ir interesanti, tai var pieskarties. Taisnību sakot tikai tā – ar pirkstu galiņiem un īsu brīdi, bet tomēr... Dvēselei nav formas, un tai nav vārda, bet tā spēj just. Reizēm tā klusē, saraujas kamoliņā un snauž, retumis tā izlaužas ārā un tad ar to jau var aprunāties. Bet, ja reiz tā ir ar kaut ko pārpilna, tad var būt tāds efekts kā pie plūdu pārrauta dambja. Un tādos brīžos, kad tu staigā pa šāda dambja malu, ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai nenotiktu nelabojamais.