akmens

Lietuvas Biznesa konfederācijas (LVK) prezidents Andrjus Romanovskis savā “Facebook” kontā dalījās ar stāstu par to, kā Lietuvas pilsonis un trīs bērnu tēvs Arnass Urbanavičius nonācis sarežģītā situācijā Turcijā, raksta “tv3.lt”.

Slepkavkalva atrodas Talsu novada Vandzenes pagastā starp Krācuma un Kaucuma mājām, šis akmens vēl pirms 30-40 gadiem gulējis pļavā, bet tagad tam apkārt mežs. Akmeņa konfigurācija ir kvadrāts, ar plakanu, līdzenu virsmu, akmens augstums 0,8 m, garums un platums 4,5 m, bet apkārtmērs – 16 m, tas guļ ieslīpi pret ziemeļiem. Uz akmens plakanās, galda veida virsmas varētu stāvēt ap 50 cilvēku. Ne velti seni nostāsti vēstī, ka te jūras laupītāji mantu dalījuši un reiz, kad tās bijis par daudz vai par maz, laupījuma dalītāji kādu savu biedru nogalējuši, stāsta visittalsi.com.

Lielais akmens jeb Ķemeru robežakmens atrodas Babītes novada Salas pagastā. Akmens garums ir ap 4 m, platums – ap 3 m un augstums – 1,4 metri. Akmens līdzenajā virsmā iekalta paliela zīme: 56 cm gara līnija, kam vidū slīpi piekļaujas otra 40,5 cm gara līnija. Abu līniju trīs gali noslēgti ar nelielām iekaltām šķērslīnijām. Visu iekalto līniju dziļums ir aptuveni 1 centimetrs. Akmens atrodas uz robežas starp Babītes novada Salas pagastu un Jelgavas novada Valgundes pagastu. Pirmskara Latvijā stiga gar akmeni bija robeža starp Rīgas apriņķi un Jelgavas apriņķi, bet akmens rādīja robežas pagriezienu starp Slokas pilsētu un Kalnciema pagastu. 19. gadsimtā te bija robeža starp Vidzemes un Kurzemes guberņu. Tomēr vislielākā nozīme robežakmenim bija 18. gadsimta beigās (1783. – 1795.), kad tas apzīmēja robežu starp divām valstīm – Krievijas impēriju un Kurzemes hercogisti.

Unikāls robežakmens 13.oktobrī apzināts un izpētīts Kurzemē, Engures pagastā starp Enguri un Ezermuižu. Tas atrodas jauktu koku mežā pie kāda sena grāvja, kas visticamāk ir bijis robežgrāvis, sociālajā tīklā Faecook vēsta Latvijas Petroglifu centrs.

Žākļu dižakmens (Žākļu velnakmens, Vizlas Lielais akmens, Vizlas dižakmens) atrodas Vizlas dabas takā Vidagā, Virešu pagasta Apes novadā. Augstums 3,4 m, garums 6 m, platums 3,7 m, tā apkārtmērs 15 m. Velnakmens vārdu tas ieguvis no teikas, kura stāsta par pašu nelabo, kas akmenī esot iebēdzis, slēpdamies no Pērkona dusmām.

Ādmiņu dižakmens (Ādmiņu kalna dižakmens) atrodas Jaunjelgavas novada Staburaga pagastā. Augstums 4,1 metrs, garums - 6,1 metrs, platums - 2,5 metri. Rakstniece Māra Svīre aprakstījusi dzelzceļa būvētāju rīcību: "Sakūra ugunskuru, meta klāt pagali pie pagales, un, kad bija diezgan kurināts, šāva aukstu ūdeni virsū, lai plaisā un plīst. Nočūkstēja briesmīgi, sutas mākonis uzšāvās varens... Kad suta noplaka, vīri skatījās, kas ar akmeni. Tavu brīnumu - sveiks un vesels, it kā pārbaudījumu nebūtu bijis!"

Latvijas Petroglifu centrs sociālajos tīklos dalījies ar visai skumju stāstu - padomju laikos iznīcināts viens no lielākajiem dižakmeņiem Latvijā. Pašlaik tiek meklētas fotogrāfijas, kā dabas veidojums izskatījies pirms saspridzināšanas.

Portālā "sudzibas.lv" kāda persona pastāstījusi par savu pusdienu maltīti, kas nebija tik garšīga, kā bija cerēts.

Sandra M. savā facebook kontā ziņo par kādu savādu atradumu savā dārzā.

NASA savā jaunākajā misijā uz Marsa ir atradusi interesanta izskata akmeni, kāds vēl iepriekš nekur nav redzēts, vēsta ārvalstu mediji.

Tuvāko divu gadu laikā pirms Akmens tilta varētu izvietot brīdinošo konsoli, lai efektīvāk novērstu kravas automašīnu iesprūšanu zem tilta.

Šodien vairāki sociālā tīkla twitter informēja, ka zem Akmens tilta iesprūdusi smagā automašīna, kā rezultātā šajā apkārtnē bloķēta satiksme.

Baltinavas novadā, netālu no ciema Puzlauga, pārbūvējot ceļa Viļaka-Kārsava posmu, SIA "Ceļi un tilti" darbinieki uzdūrušies vairākus desmitus tonnu smagam akmenim, kas nodēvēts par Puzlaugas milzeni.