Aizsardzības joma

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) aicina uzņēmumus paplašināt sadarbību ar aizsardzības nozari, iegūstot kritiskās infrastruktūras statusu un plānojot darbības nepārtrauktību arī krīzes situācijā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

Mums blakus, kaimiņos - Ukrainā notiek karadarbība, kur iet bojā tūkstošiem cilvēku, kamdēļ ikvienam Latvijas pilsonim šķiet pašsaprotami Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums, ka Latvijas drošība ir jāstiprina, tāpat, ka ir jāattīsta valsts militārā infrastruktūra un aizsardzības industrija.[1] Arī Aizsardzības ministrijas aicinājums Latvijas pilsoņiem pieteikties brīvprātīgi dienēt Valsts aizsardzības dienestā ir saprotams. Valsts politikas ’’blakusprodukts’’ - Kariņa bezbēdīgā lidināšanās luksus klases privātajās lidmašīnās vai amatpersonu acīmredzamā nemākulīgā pārvaldība ’’Rail Baltica’’ projektā  ikvienam saprātīgam cilvēkam var izraisīt un arī izraisa riebumu, taču morālais pienākums- aizstāvēt savu tēvzemi, izvirzās priekšplānā. Bruņotajiem spēkiem un aizsardzības nozarei ir jābūt tai morālajai bākugunij, kas vieno tautu.

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi kopīgi mudina Eiropas Investīciju banku paplašināt aizsardzības jomas finansēšanu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts budžeta statistikas grafiskajā pankūkā no katra nodokļos saņemtā eiro uz Aizsardzības ministriju šogad attiecas 4 centus liels sektors. Nozarei tā ir milzīga darba uzvara, jo aizsardzībai atvēlētie 368 miljoni eiro beidzot sasniedz pirmskrīzes līmeni.