Pirmskrīzes līmenis aizsardzībā ne tikai uz papīra
Valsts budžeta statistikas grafiskajā pankūkā no katra nodokļos saņemtā eiro uz Aizsardzības ministriju šogad attiecas 4 centus liels sektors. Nozarei tā ir milzīga darba uzvara, jo aizsardzībai atvēlētie 368 miljoni eiro beidzot sasniedz pirmskrīzes līmeni.
2008. gadā aizsardzībai tika iztērēti pat 370 miljoni eiro. Taču būtiska atšķirība, ka toreiz šis skaitlis bija fiktīvs. Proti, politiķi par aizsardzību nosauca lietas, kam patiesībā ar to nebija nekādas saistības. Milzīgas summas no militārā budžeta tika atvēlētas ceļu un sporta iestāžu būvei, kultūras objektiem, sporta federāciju finansēšanai un pat tādu vaļasprieku apmaksai kā putnu vērošana. Tikmēr bruņotie spēki, uz papīra būdami bagātnieki, dzīvē cieta ilgstošu naudas badu. Līdz ar karu Ukrainā attieksme pret armiju ir krasi mainījusies, un tagad aizsardzībai atvēlēto naudu patiešām plānots tērēt militāriem mērķiem – visu līdz pēdējam centam. Lai pārliecinātu par to sabiedrību un naudas dalītājus, valsts budžeta veidošanas gaitā Aizsardzības ministrija organizēja plašu informēšanas kampaņu. Jaunais budžeta gads ir iestājies, un ministrijā Neatkarīgajai apstiprina, ka tās izdevumu plānos nekas nav mainījies.
2016. gada aizsardzības budžets ir 367,86 miljoni eiro, kas ir 1,41% no IKP. No kopējās summas 28% tiks tērēti investīcijām, 27% uzturēšanai un 45% personālam. Lielākās izdevumu pozīcijas ir spēju attīstības projekti, tostarp kāpurķēžu bruņumašīnu iepirkums – 99,5 miljoni eiro, karavīru atlīdzība – 106 miljoni, un dienesta uzdevumu izpilde: mācības, starptautiskās operācijas – 49,4 miljoni.
No militārā viedokļa svarīgs ir tieši investīciju proporcijas pieaugums budžetā. Tas Latvijai ļauj pamazām apbruņoties. Raķetes, radari, vieglie kājnieku ieroči, sauszemes brigādes mehanizācija. Individuālais ekipējums. Tēlaini izsakoties, karavīri būs arī labāk paēduši, jo algas ir palielinātas, kas ļauj cerēt arī uz robu aizlāpīšanu personālsastāvā.
Pērn parasts karavīrs savā pirmajā dienesta gadā pelnīja 411 eiro mēnesī. Seržants 515 eiro. Ģenerālleitnantam (NBS komandierim) bāzes likme bija 1436 eiro. Plusā arī dažādas piemaksas – par bīstamiem darbiem, misijām utt. No 1. janvāra atalgojums ir pieaudzis. Karavīram bāzes likme ir 470 eiro, seržantam 570 eiro, ģenerālleitnantam 1510 eiro. Turklāt algas aprēķinos papildus dienesta pakāpei un izdienai ieviests vēl trešais kritērijs, proti, apgūtais militārās izglītības kurss. Piemēram, kaprālim nokļūšana otrajā (izglītotākajā) kategorijā nozīmē papildu 25 eiro mēnesī.
Ja kādu interesē konkrētas personālijas, tad tagad ir pēdējais brīdis, lai paspiegotu, cik kurš dienesta biedrs līdz šim saņēmis, cik mazā priekšniecība, cik lielā. Aizsardzības ministrija iesniegusi valdībā likumprojektu, kas paredz pārtraukt karavīru un zemessargu atalgojuma publicēšanu internetā. Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic, ka valsts iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicē savā interneta vietnē, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksāto atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi. Un saskaņā ar normatīvajiem aktiem karavīrs uzskatāms par valsts amatpersonu. Taču šāda atklātība ministrijas ieskatā atvieglo ārvalstu izlūkošanas darbību Latvijā. No algu sarakstiem un karavīru amatu nosaukumiem iespējams iegūt netiešu informāciju par armijas kaujas spējām, struktūru, nodrošinājumu ar personālsastāvu, un tas jau uzskatāms par valsts noslēpuma objektu.