Lietuvā cels jaunu militāro poligonu
Lietuvas valdība trešdien atbalstīja likumprojektus par jauna militārā poligona būvniecību Kapčamiestā, Lazdiju rajonā, valsts dienvidos, un esošā poligona paplašināšanu Tauraģē, valsts rietumos.
Likumprojektiem vēl jāsaņem Seima atbalsts. Aizsardzības ministrija ir prasījusi likumu par Kapčamiesta poligonu izskatīt steidzamības kārtā.
"Uzskatu, ka projekts, kuru mēs atbalstīsim, ir optimāls," valdības sēdē teica aizsardzības ministrs Roberts Kauns, uzsverot, ka bijušas daudz diskusiju gan ar pašvaldību, gan iedzīvotājiem.
Plānots, ka Kapčamiesta mācību poligons būs apmēram 14 600 hektāru plašs. Pašlaik šajā teritorijā ir ap 2000 privātīpašnieku zemesgabalu, no kuriem lielākā daļa ir meži.
Īpašniekiem, kuru zeme vai cits īpašums tiek atsavināts projekta vajadzībām, tiks izmaksāta naudas kompensācija, pamatojoties uz aizvietošanas vai salīdzinošo vērtību. Īpašuma novērtēšanu veiks neatkarīgi vērtētāji, kuru pakalpojumus apmaksās Aizsardzības ministrija, un tiks izvēlēta augstākā no abām vērtībām.
Tiks piešķirta arī papildu kompensācija par nemateriālajiem zaudējumiem, kas radušies saistībā ar mācību poligona izveidi.
Iepriekš tika ziņots, ka 13 māju īpašnieki, kuru īpašumi atrodas plānotā šaušanas poligona teritorijā, saņems 51 000 eiro kompensāciju un viņiem būs jāpārceļas.
Tikmēr īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas mācību poligona teritorijā, par nemateriālajiem zaudējumiem tiks piedāvāta kompensācija 22 minimālo mēneša algu apmērā, jeb vairāk nekā 25 000 eiro. Šajā teritorijā atrodas 77 apdzīvoti īpašumi, un to īpašniekiem būs iespēja vai nu palikt, vai pārdot savu īpašumu.
Piecas saimniecības, kuru īpašumi atrodas starp mācību poligona teritoriju un robežu ar Poliju, arī būs tiesīgas saņemt šādu kompensāciju.
Kauns teica, ka īpašniekiem, kuriem ir iespēja pārdot savu īpašumu, lēmuma pieņemšanai būs 60 mēneši no īpašā likuma par mācību poligona izveidi spēkā stāšanās dienas.
Mācību poligons Lazdiju rajona Kapčamiestā tiek izveidots atbilstoši Valsts aizsardzības padomes lēmumam, kas pieņemts pagājušā gada decembra vidū.
Šis lēmums izraisīja protestus daļā vietējo iedzīvotāju, un tādēļ prezidents Gitans Nausēda un aizsardzības ministrs apmeklēja šo apkaimi, lai uzklausītu iedzīvotāju viedokli.
Ministrija paziņoja, ka vieta tika izvēlēta tās stratēģiskās atrašanās vietas dēļ netālu no tā saucamā Suvalku koridora, tādēļ tā ir piemērota Lietuvas aizsardzības spēju stiprināšanai.
Jaunajā mācību poligonā vienlaikus varētu uzturēties no 3500 līdz 4000 karavīru. Lielāki manevri notiktu aptuveni piecas reizes gadā un ilgtu līdz desmit dienām, savukārt mazāka mēroga aktivitātes notiktu nepārtraukti.
Valdība apstiprināja arī Tauraģes mācību poligona paplašināšanu Jurbarkas pašvaldības teritorijā, divkāršojot tā platību.
2024. gada novembrī izveidotais poligons tiks paplašināts, iekļaujot valsts īpašumā esošos zemes gabalus un teritorijas, kurās zemes gabali vēl nav izveidoti. Tas tiks izmantots tikai manevriem, un tajā tiks uzbūvētas tikai vienkāršas struktūras, kas nepieciešamas tā darbībai.
Tā kā attīstības teritorijā ietilpst aizsargājamās teritorijas, piemēram, Karšuvas mežs un Kaskalna ģeomorfoloģiskais rezervāts, iestādēm būs jāuzrauga to stāvoklis un jākompensē nenovēršamā ietekme uz vidi, izveidojot līdzvērtīgas aizsargājamās teritorijas citur.
Lietuvas centienus paplašināt militāro infrastruktūru veicina plāni izveidot armijas divīziju, arvien lielākā sabiedroto karaspēka klātbūtne, pieaugošais iesaucamo un rezerves karavīru skaits un jauna militārā aprīkojuma iegāde.
Vācija ir apņēmusies līdz 2027. gadam izvietot Lietuvā vairāku tūkstošu karavīru brigādi.
