Lietuvieši ceļ trauksmi: Latvijas gurķus Lietuvā pārdod kā vietējos

Iegādājoties produktu, mēs parasti nezinām, kā tieši šis produkts ir audzēts, sagatavots, vai netiek melots par tā izcelsmi un ar ko saskaras ražošanā iesaistītie darbinieki. Tomēr dažreiz viņi nevilcinās un visu atklāti izstāsta. Taču vai šādas sūdzības tiešām ir pamatotas?

Nesen ziņu portāls “tv3.lt” saņēma vēstuli no sievietes, kura apgalvoja, ka pašlaik strādā uzņēmumā "Anykščių šiltnamiai" (“Anīkšču siltumnīcas”). Viņa rakstīja, ka uzņēmums it kā maldina klientus par savu produktu izcelsmi un visādi apspiež savus darbiniekus.

Tomēr uzņēmuma direktors noliedza visas apsūdzības un brīnījās, kāpēc kāds vēlētos izplatīt novecojušu un nepatiesu informāciju. Tātad - kurš melo un kas patiesībā notiek uzņēmumā, kas audzē gurķus, tomātus un zemenes?

Vaino jaunos saimniecības īpašniekus

Sieviete, kura iepazīstināja ar sevi kā uzņēmuma “Anykščių šiltnamiai” darbinieci, apgalvoja, ka uzņēmums melo Lietuvas pircējiem - it kā iepērk trūkstošo produkciju (tomātus, gurķus) no Latvijas, bet pēc tam pārpako to kā savu un pārdod kā Lietuvas produkciju.

Sieviete arī sūdzējās, ka viņai jāstrādā aukstumā, bet viņai netiek nodrošināti cimdi vai cits darba aprīkojums, un ka it kā netiek ievērotas higiēnas prasības - tualetes it kā ir salauztas, bez vākiem, cilvēki it kā smēķē augu tuvumā utt.

“Mēs strādājam par 44 eiro dienā pirms nodokļu nomaksas,” viņa piebilda. Sieviete arī minēja gadījumu, kad viena darbiniece vērsās Darba strīdu komisijā (DGK), bet viņa nekavējoties atlaista no darba, apgalvojot, ka viņa it kā neesot izturējusi pārbaudes laiku.

“Iepriekš, kad strādājām vecās vadības pakļautībā, viņi mūs nepazemoja, neuzbruka un produkti nenāca no citām valstīm. Ir pagājuši divi gadi, kopš ir jauni vadītāji un īpašnieki, un dažiem darbiniekiem nācās pamest darbu. Mēs baidāmies runāt par darba apstākļiem un produktu transportēšanu no citām valstīm, jo baidāmies tikt atlaisti - Anīkšču rajonā ir ļoti maz darba piedāvājumu,” viņa teica.

Uzņēmuma vadības nostāja

“Anykščių šiltnamiai” direktors Pauļus Andrejevs uzsvēra, ka daži no šiem faktiem ir novecojuši, sagrozīti, bet citi ir pilnīgi nepatiesi. "Es domāju, vai to tiešām stāsta bijušie darbinieki vai konkurenti. Jo viss sākās, kad mēs

sākām cīņu pret krievu gurķiem. Pie mums nāca gan veterinārā, gan augu aizsardzības, gan vides aizsardzības iestādes, pārbaudīja. Bet mēs saņemam tikai uzslavas - mums nav nekādu sodu."

“Runājot par ražošanu - mēs esam kooperatīva biedri. Tas nozīmē, ka kooperatīva biedru produkcija nonāk pie mums pēc tam, kad viņi to ir izaudzējuši. Mēs vienmēr norādām, kas ir audzētājs. Mēs nesūtām produkciju no ārzemēm un nepārpakojam to - šādas darbības “Anykščių šiltnamiai” neveic,” uzsvēra intervijas dalībniece.

Viņš minēja, ka saimniecība jau divus gadus pēc kārtas ir sertificēta pēc viena no stingrākajiem standartiem Eiropā, proti, Global GAP un GRASP, kas veic ikgadējas revīzijas un pārbauda visu, sākot no darbinieku labklājības un darba aprīkojuma līdz mājsaimniecības un dārzeņu audzēšanai, atbilstoši augstiem kritērijiem: “Ja kaut kas nebūtu kārtībā, mēs nebūtu saņēmuši šo sertifikātu.”

Andrejeva kungs piebilda, ka darbavietā ir “Sūdzību un ieteikumu kaste”, kur katrs darbinieks var anonīmi ierakstīt jebkuru jautājumu vai komentāru: “Tātad fakts, ka viņi nevar iesniegt sūdzību, atkal neatbilst patiesībai.”

Runājot par darbinieci, ar kuru it kā notikusi izrēķināšanās, viņš norādīja, ka viņa saimniecībā strādāja ilgu laiku, pirms viņš sāka to vadīt. "Mēs gribējām izveidot jaunu amatu un izvēlējāmies apmācīt vienu siltumnīcas strādnieci. Viņā tika ieguldīts laiks, bija daudz apmācību, bet viņa pieļāva daudz kļūdu, tāpēc sapratām, ka viņa neatbilst šim amatam, un ieteicām viņai atgriezties vecajā amatā.

Viņa atteicās un iesniedza sūdzību DGK. Taču viss tika atrisināts mierīgi, bez jebkādām dusmām, viņai tika samaksāts. Šī informācija nāca no kaut kurienes un tika nodota no pavisam cita skatupunkta,” apliecināja uzņēmuma direktors.

Divu gadu laikā saimniecībā - neskaitāmas pārmaiņas? Andrejeva kungs norādīja, ka pārņēma uzņēmumu kopā ar darbiniekiem pirms diviem gadiem un šajā laikā esot daudz mainījies. Piemēram, iepriekš viens skapītis bija paredzēts diviem darbiniekiem, tāpēc skapīšu skaits tika dubultots. Parādījās arī apkopēja, kuras iepriekš nebija.

“Ir virtuvītes, ledusskapji, mikroviļņu krāsnis un vasarā ventilatori. Kad mēs ieradāmies, dušas atradās vienā telpā, nevis atdalītas ar starpsienām, tāpēc pagājušajā gadā pēc sieviešu sūdzībām mēs tās atdalījām. Tualetēs vienmēr ir tualetes papīrs un ziepes, un es pat nerunāju par šiem podiem,” komentēja uzņēmuma vadītājs. Viņš minēja, ka, sākot vadīt, katram

darbiniekam tika piešķirtas sešas noteiktas krāsas blūzes, lai cilvēki katru dienu, ierodoties darbā, pārģērbtos jaunās.

Pēc Andrejeva kunga teiktā, tas tiek darīts, lai pasargātu saimniecību no slimībām. Tāpat iepriekš strādniekiem tika dots viens cimdu pāris visai nedēļai, bet tagad higiēnas apsvērumu dēļ viņi saņem jaunus cimdus katru reizi, kad tos novelk, ēd, smēķē vai kaut kam pieskaras.

“Kad mēs atbalstījām saimniecību, darbiniekiem netika nodrošinātas smēķēšanas zonas, darbinieki smēķēja siltumnīcās. Tāpēc mēs uzbūvējām smēķētavas, kādu iepriekš nekad nebija, un mēs stingri aizliedzām smēķēt jebkur citur,” uzsvēra intervijas dalībnieks. Apspriežot iespējamo darbinieku apspiešanu, P. Andrejevs norādīja, ka uzņēmumā ir 180 darbinieku - viņiem visiem ir vienāda darba slodze un vienāda alga, t.i., 980 eiro “uz rokas” mēnesī.

"Bet mēs motivējam darbiniekus par viņu darba rezultātiem - ja esat nodevis par tonnu gurķu vairāk nekā jūsu kolēģis, jūs saņemat 100 eiro prēmiju pēc nodokļu nomaksas. Tas ir stimuls strādāt ātrāk.

Mēs arī katru dienu organizējām darbiniekiem siltas maltītes. Sākumā tas bija bez maksas, bet, tā kā bija 10-20 pasūtītas un neapēstas pusdienas, ieviesām viena eiro maksu. Turklāt katrā siltumnīcā ir ūdens stacijas, kur darbinieki var bez maksas saņemt tīru vai gāzētu ūdeni, kad vien vēlas,” sacīja uzņēmuma direktors.

Viņš piebilda, ka siltumnīcās parādījušies arī kafijas automāti, kur kafiju var iegādāties par pašizmaksu - 40 centu. Un uzkodu ledusskapji, kur par pašizmaksu no 0,40 līdz 1,10 eiro tiek pārdotas šokolādes tāfelītes, bezalkoholiskie dzērieni vai enerģijas dzērieni. "Agrāk tas neeksistēja."

Uzņēmumā pārkāpumu nebija - sūdzības neapstiprinājās

Valsts pārtikas un veterinārais dienests paziņoja, ka nav saņēmis oficiālas sūdzības par “Anīkšču siltumnīcu” darbību.

Un, tā kā netika saņemti ziņojumi un neradās pamatotas aizdomas, uzņēmums saskaņā ar riska novērtējumu netika iekļauts 2025. gada plānoto pārbaužu sarakstā, tāpēc VMT nav veicis nekādas pārbaudes. Tomēr dienests atgādina, ka, ja pamanāt iespējamus pārkāpumus, jāsazinās ar attiecīgajām iestādēm:

par iespējamu kontrabandas cigarešu glabāšanu vai to smēķēšanu darba vietā - policijai;

par sanitārajiem apstākļiem (nepietiekamas tualetes) vai citām sabiedrības veselības prasībām - Nacionālajam sabiedrības veselības centram;

par pārtikas nekaitīgumu, higiēnu vai produktu marķēšanu - Valsts ieņēmumu dienestam.

Ja pārbaužu laikā tiks konstatēti pārkāpumi, uzņēmumiem var tikt piemēroti naudas sodi, pienākums novērst pārkāpumus, produktu piegādes ierobežojumi vai citas sankcijas.

Valsts darba inspekcija (VDI) 2024.-2026. gadā saņēma divus ziņojumus par šo uzņēmumu, kas nebija saistīti ar darba apstākļiem. Ziņojumos norādītā informācija neapstiprinājās.

Inspekcija piebilda, ka ar šo uzņēmumu 2024.-2026. gadā bija viens darba strīds par darba līguma noteikumu grozīšanu, kas noslēdzās ar izlīgumu. Tomēr VDI norādīja, ka, ja darba devējs atlaiž darbinieku bez likumīga pamata, darbinieks var vērsties Darba devēju un darba devēju lietu pārvaldē. Ja tā atzīst atlaišanu par nelikumīgu, darbinieks var tikt atjaunots darbā vai saņemt kompensāciju, kā arī viņam var tikt piespriesta vidējā alga par piespiedu prombūtnes laiku un kompensācija par zaudējumiem.

Un, ja darba devējs pārkāpj darba tiesības (piemēram, nenodrošina darbam nepieciešamos instrumentus vai apģērbu) vai darbinieks izjūt psiholoģisku spiedienu, viņš var sazināties ar VDI, iesniedzot pierādījumus (piemēram, īsziņas, vēstules, sarunu ierakstus). Ja tiek konstatēti pārkāpumi, inspekcija var uzlikt darba devējam naudas sodus.