Lai gan prese ziņo par problēmām piesaistīt personālu Lietuvā izvietojamajai Vācijas armijas brigādei, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzvēris, ka Berlīnes apņemšanās pildīt saistības attiecībā uz brigādes dislocēšanu paliek nemainīga.
"Man bija iespēja par to runāt ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu. Es izvirzīju šo jautājumu, un man tika pateikts, ka Vācijas apņemšanās paliek nemainīga un ka tā ļoti nopietni uztver savas saistības," Lietuvas prezidenta biroja izplatītajā paziņojumā citēts Nausēdas teiktais.
Par to, ka pieteikšanās dienēt brigādē Lietuvā norit kūtri, ziņoja Vācijas nedēļas žurnāls "Der Spiegel".
Saskaņā ar tā sniegto informāciju brīvprātīgo pieteikumi dienestam 203. tanku bataljonā un 122. mehanizēto kājnieku bataljonā veido tikai 28-47% no plānotā skaita.
Žurnāla citētajos iekšējos dokumentos norādīts, ka pēc armijas mēroga aptaujas, lai aizpildītu 1971 vakanci, tika atrasti tikai aptuveni 10% no nepieciešamajiem brīvprātīgajiem. Paredzēts, ka šie karavīri dienēs artilērijas, izlūkošanas un inženieru vienībās.
"Der Spiegel" raksta, ka ir plānoti mērķtiecīgi pasākumi rekrutēšanas veicināšanai, tostarp informatīvas vēstules potenciālajiem kandidātiem, iepazīšanās braucieni uz Lietuvu un īsāks minimālais dienesta termiņš.
Atbildot uz žurnāla jautājumiem, Bundesvērs atzina, ka līdz šim nav izdevies piesaistīt pietiekami daudz brīvprātīgo, taču uzsvēra, ka šie skaitļi atspoguļo tikai pagaidu situāciju.
"Es ticu, ka būs turpmāka attīstība, un plašsaziņas līdzekļi publicēs ne vienu vien rakstu par Vācijas brigādes Lietuvā nākotni. Tomēr vēlos ļoti skaidri uzsvērt, ka gan Vācija, gan Lietuva plāno pildīt visas savas saistības," sacīja Nausēda.
Lietuvas prezidents piebilda, ka viņš plāno apspriest brigādes jautājumu ar Vācijas aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu Minhenes drošības konferencē, kas notiek no piektdienas līdz svētdienai.
"Ir svarīgi, lai par pieredzi, ko jau guvuši pirmie karavīri, kas ieradušies Lietuvā, īpaši tie, kas ieradušies kopā ar ģimenēm, uzzinātu arī Vācijā. Cilvēkiem ir jāzina, ka Lietuva patiešām ir valsts, kurā ir labi dienēt, ka šeit ir iespējams un droši ierasties ar ģimenēm un ka visi solījumi, ko esam devuši saviem Vācijas partneriem, tiks pildīti," viņš teica.
Jau ziņots, ka Vācija plāno līdz 2027. gada beigām izvietot Lietuvā 4000-5000 karavīru lielu brigādi. Lietuvā izvietotā NATO daudznacionālā kaujas grupa atradīsies tās pakļautībā.