Autovadītājus Lietuvā brīdina gatavoties būtiskam degvielas cenu kāpumam – cena pārsniegs divus eiro litrā

Eksperti sūta autovadītājiem vēstījumu, ka dīzeļdegvielas un benzīna cenu celšanās ir neizbēgama. Un būs jāmaksā vairāk ne tikai paaugstināto akcīzes nodokļu dēļ, bet arī jauno izmaiņu dēļ Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Lietuvas pašreizējā valdība ir solījusi, sākot ar nākamo gadu, apturēt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa pieaugumu, vēsta “tv3.lt”. Tomēr Finanšu ministrija ir sagatavojusi jaunu Akcīzes likuma grozījumu projektu, saskaņā ar kuru dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis joprojām tiktu palielināts.
Ministrija lēš, ka dīzeļdegvielas cenas nākamgad pieaugs par aptuveni četriem centiem litrā. Augstākas cenas tiek prognozētas arī plānoto ES mēroga pasākumu dēļ, kas stāsies spēkā jau 2027. gadā.

Vai galu galā maksās iedzīvotāji, bet ne uzņēmumi?

Ziņu portāla “tv3.lt” raidījumā "Dienos přivis" Lietuvas Atjaunojamās enerģijas konfederācijas prezidents Martins Nagevičs komentēja, ka atjaunotā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāks darboties no 2027. gada.
"Būtībā visiem degvielas vai dabasgāzes piegādātājiem izsolēs būs jāiegādājas tikpat daudz emisiju kvotu, cik CO2 izdala dīzeļdegviela, benzīns, dabasgāze vai ogles, ko tie pārdod un sadedzina. Piemēram, jo vairāk tiks pārdots benzīns un dīzeļdegviela, jo vairāk emisijas atļauju būs jāiegādājas," skaidroja M. Nagevičs.
Viņš neizslēdz, ka degvielas vai dabasgāzes piegādātāji galu galā atradīs veidu, kā atbrīvoties no šāda pienākuma, kas nozīmē, ka finansiālais slogs galu galā gulsies uz patērētāju pleciem. Tātad viņiem par degvielu vai dabasgāzi būs jāmaksā vairāk.
Kauņas Tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un biznesa fakultātes asociētais profesors Evalds Stankevičs atkārtoti uzsvēra, ka pēc izmaiņām, visticamāk, patiešām parādīsies "vēl viena izmaksu rindiņa". "Šie lielie mērķi, kas nav īpaši skaidri definēti, patiešām rada zināmas problēmas uzņēmējdarbībai, manāmi pieaug izmaksas, kas galu galā pārcelsies uz pakalpojumiem, ražošanas sektoru, tirdzniecību. Un tomēr par visu maksās gala patērētājs."
No vienas puses, ir labi, ka cilvēki domā par to, ka patēriņam jābūt ilgtspējīgam un ekoloģiskam. No otras puses, mums ir jāsaprot, ka tas viss maksā naudu. Un tas maksā naudu arī mums. "Pats cenu pieaugums nav skaidri definēts. Tas varētu būt par 10 procentiem vai 15 procentiem, un tiek plānots, ka ilgtermiņā cenas piecu gadu laikā varētu pieaugt par 30-40 procentiem. Domāju, ka šis būs grūts periods," viņš komentēja.
Visa nauda, kas tiks iekasēta no emisiju atļauju iegādes, pēc M. Nageviča teiktā, vēlāk tiks izmantota Sociālajam klimata fondam. “Iekasētā nauda tiek sadalīta starp ES dalībvalstīm un piešķirta sociālajām kompensācijām maznodrošinātajiem cilvēkiem.
"Piemēram, pastāv iespēja ar ļoti lielu subsīdiju renovēt ēku, bez maksas izmantot sabiedrisko transportu," viņš teica.
Jaunā emisijas atļauju saistība, pēc M. Nageviča teiktā, ir viens no galvenajiem pasākumiem, kas mudina uzņēmumus un iedzīvotājus izvēlēties alternatīvas, mazāk vai vispār nepiesārņojošas transporta vai apkures metodes. "Piemēram, investīcijas ar biometānu darbināmās kravas automašīnās, elektroautomašīnās, sabiedriskā transporta paplašināšana vai siltumsūkņu un biodegvielas izmantošana dabasgāzes vietā," sacīja M. Nagevičs.

Signāls tiek sūtīts

Saskaņā ar pašreizējo akcīzes nodokļa politikas plānu ir ierosināts nepalielināt akcīzes nodokļa mainīgo daļu (CO2 komponenti), bet gan palielināt fiksēto daļu. "Akcīzes nodoklis sastāv no divām daļām - viena daļa, kā plānots, nedaudz palielināsies, bet otra daļa ir apturēta, uz laiku iesaldēta 2025. gada līmenī," TV3 ziņām pastāstīja Lietuvas finanšu ministrs Kristups Vaitiekūns.
Ministrija aprēķina, ka tas palielinātu akcīzes nodokli no 466 līdz 500 eiro par 1000 litriem, savukārt mainīgais nodoklis paliktu nemainīgs - 53,6 eiro. Tādējādi kopējais akcīzes nodoklis pieaugtu par 6,5 procentiem - no 519,6 līdz 553,6 eiro. "Saskaņā ar Akcīzes likuma noteikumiem dīzeļdegvielas kopējā cena nodokļu faktoru dēļ būtu palielinājusies par aptuveni 0,1 eiro litrā.
Ja rosinātais grozījums tiks pieņemts, apturētā CO2 komponentes pieauguma dēļ gāzeļļas cena 2026. gadā nepieaugtu par 0,06 eiro litrā, kas nozīmē, ka no 1. janvāra pieaugtu tikai akcīzes nodokļu fiksētā daļa, tāpēc nodokļu faktoru ietekmē gāzeļļa kļūtu dārgāka par aptuveni 0,04 eiro litrā," teikts Akcīzes nodokļa likuma grozījumu skaidrojošajā rakstā.

Mērķis ir novērst ievērojamu dīzeļdegvielas cenu pieaugumu un "dot ieguldījumu, lai nepieļautu gāzeļļas cenu atšķirības palielināšanos starp Lietuvu un kaimiņvalstīm". E. Stankevičs uzskata, ka šādas izmaiņas faktiski nodrošinātu lielāku stabilitāti nodokļu sistēmā.

Ziņu portāls “tv3.lt” iepriekš ziņoja, ka emisijas atļauju skaits katru gadu samazināsies, bet to cena pieaugs. Tā rezultātā, sākot ar 2027. gadu, būs grūti apturēt degvielas cenu pieaugumu. "Emisijas atļauju cena būs aptuveni tāda, ka dīzeļdegvielas cena pieaugtu par aptuveni 40 centiem," prognozēja M. Nagevičs.
Pat ja Eiropa nolemtu palielināt emisiju atļauju skaitu uz gadu, kas palēninātu degvielas cenu pieaugumu, tā to varētu darīt tikai uz nākotnes rēķina. Tas nozīmē, ka turpmākajos gados tiktu ieprogrammēts vēl straujāks degvielas cenu pieaugums.
Saskaņā ar Lietuvas Enerģētikas aģentūras (LEA) datiem, pirmdien, 27. oktobrī, benzīns degvielas uzpildes stacijās maksāja vidēji 1,41 eiro par litru, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena bija 1,46 eiro par litru. Dīzeļdegvielas un benzīna cenu starpība Lietuvā pašlaik ir 0,05 eiro par litru. Pēc LEA pārstāvju teiktā, šī ir mazākā starpība kopš jūnija beigām, kad tā bija 0,07-0,10 eiro par litru.
Lietuvā oktobrī vidējā benzīna cena bija 1,405 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena - 1,465 eiro par litru.
Salīdzinot ar vidējām cenām septembrī (benzīns - 1,393 eiro par litru, dīzeļdegviela - 1,474 eiro par litru), oktobrī dīzeļdegviela ir aptuveni par 0,01 eiro/litrā lētāka, bet benzīns ir aptuveni par 0,01 eiro par litru dārgāks. Vidējās benzīna cenas pagājušajā nedēļā Latvijā, Polijā un Vācijā pieauga par 0,2-1,4 procentiem, Igaunijā samazinājās par 0,9 procentiem, bet Lietuvā palika nemainīgas.
Polijā vidējā benzīna cena tagad ir 1,40 eiro par litru jeb par 0,01 eiro par litru zemāka nekā Lietuvā. Igaunijā un Latvijā vidējā benzīna cena tagad ir attiecīgi 1,42 eiro par litru un 1,54 eiro par litru. Vidējās benzīna cenas piecās ES valstīs tagad ir zemākas nekā Lietuvā.
Visās valstīs vidējās dīzeļdegvielas cenas, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, pieauga par 0,1-3,0 procentiem, izņemot Igauniju, kur cena samazinājās par 3,7 procentiem. Polijā dīzeļdegvielas vidējā cena tagad ir 1,42 eiro par litru jeb par 0,04 eiro litrā zemāka nekā Lietuvā, savukārt Igaunijā un Latvijā cenas ir attiecīgi 1,28 eiro par litru un 1,52 eiro par litru.