Zviedrijas cietumnieki sarūpē vairāk nekā 300 darba vietu Igaunijā

Saistībā ar ieslodzīto no Zviedrijas uzņemšanu Tartu cietumā plānots pieņemt vairāk nekā 300 jaunu darbinieku, paziņoja Igaunijas Cietumu dienests.

Jaunajiem darbiniekiem tiks organizētas apmācības, un minimālā alga būs 2400 eiro mēnesī. Potenciālajiem darbiniekiem ir jābūt Igaunijas pilsoņiem ar igauņu valodas zināšanām un vidējo izglītību, kā arī viņi nedrīkst būt iepriekš sodīti. Atsevišķās amatu pozīcijās būs arī jāveic fiziskās piemērotības pārbaudes.

Pēc tam, kad Zviedrijas parlaments šonedēļ ratificēja vienošanos ar Igauniju par cietuma kameru nomāšanu, pirmo Zviedrijas ieslodzīto ierašanās Igaunijā ir gaidāma augustā. Līdz nākamā gada beigām ieslodzīto no Zviedrijas skaits Tartu cietumā varētu sasniegt 600.

Lai līgums stātos spēkā, tas ir jāratificē arī Igaunijas parlamentam. Galīgais balsojums Rīgikogu ir plānots 10. jūnijā, pēc kura dokuments tiks iesniegts prezidentam izsludināšanai.

Kad puses būs apmainījušās diplomātiskām notām par līguma stāšanos spēkā, sāksies praktiskā gatavošanās ieslodzīto uzņemšanai, teica Cietumu dienesta Cietumu darbības organizācijas nodaļas vadītāja Tīna Unuksa.

Pēc līguma stāšanās spēkā sākotnēji uz Tartu sodu izciest varētu nogādāt ap 100 ieslodzīto no Zviedrijas, līdz gada beigām viņu skaits varētu sasniegt 200, bet līdz nākamā gada beigām to skaits varētu tuvoties 600.

Pēc līguma ratifikācijas pašlaik Tartu cietumā esošie ieslodzītie tiks pārvesti uz Viru un Tallinas cietumiem.

Lai veicinātu saziņu ar ieslodzītajiem no Zviedrijas, darbiniekiem tiks nodrošināti angļu valodas kursi, jo lielākā daļa ieslodzīto, kas tiks nogādāti Igaunijā no Zviedrijas, runā angļu valodā. Tiks nodrošinātas arī tulkošanas iekārtas un tulka pakalpojumi, kā arī nepieciešamības gadījumā būs pieejami ap desmit darbiniekiem no Zviedrijas.

Igaunija nesagaida, ka daudz radinieku un citu cilvēku no Zviedrijas ieradīsies apmeklēt Tartu.

Līgums paredz, ka Zviedrija Igaunijai ik gadu maksās 30,6 miljonus eiro par līdz 300 ieslodzītajiem, kā arī 8500 eiro mēnesī par katru papildu ieslodzīto.

Pirmajā gadā Zviedrija maksās 23 miljonus eiro, un šajā laikā cietums pilnu noslogojumu sasniegs tikai gada beigās.

Pamatojoties uz izmaksu prognozēm, vidējās gada izmaksas par 300 ieslodzītajiem tiek lēstas aptuveni 28,9 miljonu eiro apmērā, neieskaitot vienreizējās izmaksas, kas tiks segtas atsevišķi. Vidējās pakalpojuma izmaksas tiek lēstas 26,8 miljonu eiro apmērā.

Ar 300 ieslodzītajiem ekspluatācijas izmaksas tiktu segtas līdz 2027. gada janvārim, un vienreizējās investīcijas atgūtas līdz 2028. gada februārim. Ja ieradīsies vairāk nekā 300 ieslodzīto, atgūšanas periods būs īsāks; ja ieslodzīto skaits būs 600, ekspluatācijas izmaksas tiks segtas līdz 2027. gada janvārim, un sākotnējās investīcijas tiks atgūtas līdz 2027. gada jūlijam.

Igaunijas valsts sagaida papildu ieņēmumus no algām maksātajiem ienākuma nodokļiem, un, visticamāk, no tā iegūs arī Tartu apkārtnes reģionālā ekonomika, jo paredzams, ka lielākā daļa darbinieku dzīvos šajā apvidū.

Unuksa piebilda, ka, neskatoties uz potenciālajiem ieņēmumiem, Igaunijai ir izdevīgi, ka Tartu cietums turpina darboties un saglabā kvalificētu personālu, pateicoties Zviedrijas finansējumam.

Igaunijas un Zviedrijas līgums atbilst Eiropas cilvēktiesību sistēmai.

Igaunijā ir trīs cietumi. Tallinā, Tartu un Jehvi bāzētais Viru cietums, taču pakāpeniski ieslodzīto skaits ir samazinājies un cietumos ir daudz brīvu kameru.