Kremlis gatavo prasību pret Latviju un citām Baltijas valstīm

Pēc tam, kad Krievija pirms kāda laika paziņoja par nodomu iesniegt Starptautiskajā Tiesā prasību pret Baltijas valstīm par krievu diskrimināciju, izrādījās, ka pagājušajā gadā Krievijas Ārlietu ministrija bija pasūtījusi Maskavā strādājošai juridiskajai firmai sagatavot prasību, ziņo lrt.lt.

Starptautiskas pētniecisko žurnālistu komandas apkopotie dati liecina, ka juristi palīgā piesaistīja slavenus Krievijas propagandistus. Krievijas Ārlietu ministrijas nolīgtā juridiskā firma un tai palīdzošie tā sauktie Baltijas eksperti ir saistīti ar Krievijas specdienestiem. "Lietuvas krievi, Lietuvas krievu kultūra ir kļuvuši par Putina Krievijas ķīlniekiem. Putina krievi karo Ukrainā, un mēs, lai gan pilnībā nepiekrītam tam, kļūstam atbildīgi. Patīk mums tas vai nē," saka Pāvels Lavrinecs, Viļņas Universitātes Slāvu studiju katedras asociētais profesors.

"Krievu kopiena Lietuvā ir ļoti daudzslāņaina, bet, iespējams, pēdējais, ko Lietuvas krievi vēlētos, ir tas, lai Krievija aizstāvētu viņu intereses, jo tieši viņi mums ir radījuši visvairāk problēmu." Tomēr Kremļa režīms, kas pārstāv Lietuvas krievus, neklausās - gluži pretēji, Krievija it kā velta arvien vairāk uzmanības un resursu krievu aizstāvībai Baltijas valstīs. Pagājušajā nedēļā, prezentējot kopīgi ar Baltkrieviju sagatavotu ziņojumu "par cilvēktiesību situāciju atsevišķās valstīs", Krievijas Ārlietu ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka Baltijas valstis atklāti gatavojas deportēt krievvalodīgos iedzīvotājus. "Acīmredzot, tā ir cerība beidzot atrisināt "Krievijas jautājumu" un bezprecedenta, īpaši 21. gadsimtā, masveida bezvalstniecības problēmu tās teritorijās," sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Šis paziņojums sekoja pēc tam, kad Krievija tikpat skaļi paziņoja par nodomu vērsties Starptautiskajā tiesā Hāgā - it kā sistemātiskas diskriminācijas pret krieviem dēļ Baltijas valstīs. Pēc Krievijas domām, Baltijas valstu rīcība pārkāpj 1965. gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko konvenciju par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu (CERD), kas aicina valstis novērst rasu diskrimināciju, aizliegt naida runu un rasistiskas organizācijas, kā arī veicināt vienlīdzību. LRT Izmeklēšanas departaments kopā ar kolēģiem no Latvijas Pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” un “Delfi” (Igaunija) noskaidroja, ka šie Krievijas nodomi nav tāli - Krievijas Ārlietu ministrijas juristi sāka gatavot prasību pret Baltijas valstīm vēlākais pagājušā gada vasarā un kopš 2022. gada iebrukuma Ukrainā krāj juridiskos argumentus. Krievi Lietuvā it kā tiek arvien vairāk apspiesti Ilgu laiku šķita, un par to runā arī mūsu diplomāti, ka Lietuvai, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, nav problēmu ar krievu nacionālo minoritāti. Tā nav tik liela kā Latvijā un Igaunijā, un šeit nebija jautājumu par pilsonību. Tomēr jaunā realitāte ir pavisam cita. Kopš plašā kara sākuma pret Ukrainu Lietuva ir saņēmusi piecas notas no Krievijas. Viena no šīm notām, kas saņemta 2022. gada maijā, bija adresēta visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un Krievija tajā protestēja pret pieņemtajām sankcijām, kas it kā diskriminē tikai krievus. Tomēr drīz vien, 2022. gada novembrī, Lietuva saņēma vēl vienu notu, kurā Lietuvai tiek pārmesti tikai Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par rases atšķirību izskaušanu pret rasi. Krievija notas par to pašu pamatojumu par diskrimināciju pret Krievijas tautības personām nosūtīja 2024. gadā un pagājušajā gadā. Līdzīgas darbības Krievija veic pret Latviju un Igauniju.