Krievija iznīcina lietuviešu vēsturi: Seima protests
Lietuvas parlaments pieņēmis rezolūciju, kurā nosoda lietuviešu vēsturiskā mantojuma iznīcināšanu Krievijā un aicina Ārlietu ministriju rīkoties, lai to aizstāvētu.
Kā norādīts Seima rezolūcijā, pēdējos gados Krievijā ir slēgtas lietuviešu skolas, mainīti muzeju nosaukumi, kā arī noņemtas piemiņas plāksnes un pieminekļi, kas saistīti ar lietuviešu kultūru un vēsturisko atmiņu. Kā piemēri minēti dzejnieka Kristijona Donelaiša muzeja pārdēvēšana un filozofa Vilhelma Storosta-Vīdūna piemiņas plāksnes demontāža Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvā, kā arī pieminekļa izsūtītajiem nojaukšana Tomskā.
"Pēdējā gada laikā daudzas lietuviešu kopienas ārzemēs ir sazinājušās ar mums, ziņojot par vēsturiskā un kultūras mantojuma iznīcināšanu. Pēdējais piliens bija notikumi Tomskā," sacīja Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Remiģijus Motuzs.
Viņš norādīja, ka kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievijā ir iznīcināti vairāk nekā 300 vēsturisku pieminekļu, kas saistīti ar dažādām valstīm, un tā ir uzskatāma par apzinātu politiku, lai pārrakstītu vēsturi un noliegtu padomju noziegumus.
"Pazīmes Krievijas iekšienē liecina, ka sabiedrība ir kļuvusi ārkārtīgi fašistiska; Krievijā nav opozīcijas, ko apliecina demonstrāciju trūkums, kad tiek iznīcināti nevainīgu cilvēku kapakmeņi," sacīja opozīcijā esošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" deputāts Emanuelis Zingeris.
Pieņemtajā dokumentā izteikts oficiāls protests par šīm darbībām un pieprasīta pieminekļu un simbolu atjaunošana Tomskā, Kēnigsbergas eksklāvā un citās Krievijas teritorijās.
Lietuvas Ārlietu ministrija tiek aicināta veikt konkrētus pasākumus, lai aizstāvētu vēsturisko patiesību un atmiņas brīvību, un tai tiek lūgta vērsties pie ANO, UNESCO, Eiropas Padomes un citām starptautiskajām organizācijām.
Parlaments arī norādīja, ka šādas darbības pārkāpj starptautiskās tiesības, tostarp 1954. gada Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā.
