Lietuvai zināms datums, kad sāks kursēt “Rail Baltica” vilcieni, bet latvieši esot “nožēlojamas bremzes”
Baltijas valstis savienojošais dzelzceļa sliežu ceļš "Rail Baltica" arvien attālinās no uzbūvēšanas, un arī tā cena pieaug. Projekts ir kļuvis gandrīz četras reizes dārgāks – līdz 24 miljardiem. Lai gan mērķis bija līdz 2030. gadam savienot Baltijas valstu galvaspilsētas ar Poliju vismaz ar vienu sliežu ceļu, šķiet, ka šis plāns ir lemts neveiksmei. Igaunijas premjerministrs jau publiski saka, ka arī latviešiem ir tādas pašas problēmas, uz viņiem ir jāizdara spiediens, vēsta Lietuvas TV3.
Ir izcirstas atstarpes un tiek gatavota zeme topošajai “Rail Baltic” trasei - Igaunijā reāli darbi uz zemes jau notiek vairāk nekā simt kilometru garā posmā. Arī Lietuvā darbi ir uzsākti 114 kilometru garā posmā starp Kauņu un Panevēžu. Pagājušajā gadā tika ieklātas pirmās Eiropas sliežu dzelzceļa sliedes. Taču ieklāto sliežu skaits ir simbolisks, atgādinot par vēlmi vienkārši reklamēt notiekošos darbus.
"Pirmās sliedes jau ir ieklātas uz pamatnes. Pašlaik Lietuvā mums ir 8,8 kilometri Eiropas standarta sliežu," komentē transporta viceministrs Roderiks Žjobaks.
No gandrīz 400 kilometriem, kas paredzēti jaunajam sliežu ceļam, ir izbraukti mazāk nekā deviņi kilometri. Taču dažos posmos joprojām notiek zemes iegāde un projektēšanas darbi. Un laika nav daudz. "Saskaņā ar pirmā posma lēmumiem un visiem stratēģiskajos dokumentos fiksētajiem plāniem un datumiem Dienvidu un Ziemeļu sliežu ceļiem Lietuvā jāsāk darboties 2030. gadā," saka R. Žjobaks.
Latvija ir vissliktākā
“Nav virzības ne par milimetru”. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem ātrgaitas vilcieniem no Polijas uz Baltijas valstīm jāsāk kustība pēc četriem gadiem. Pasažieru vilcieniem vajadzētu braukt ar ātrumu, kas pārsniedz 200 kilometrus stundā. 2030. gadā tie kursēs cauri Lietuvai, garām Kauņas un Panevēžas dzelzceļa stacijām.
Un tad tiem vajadzētu virzīties uz Latviju. Tomēr jau tagad nav šaubu, ka 2030. gados, ja Lietuvā būs sliedes, pasažieriem būs jāizkāpj uz robežas ar Latviju. Jo šis projekts latviešiem padodas vissmagāk. "Mums ir tikai varbūtības, cerības un izaicinājumi. Šeit jau tagad ir nepieciešama krīzes vadība, kāds ir plāns? Es pat negribu apspriest pārējos posmus. Šķiet, ka tie vispār netiks īstenoti, ņemot vērā lielo parādu, ko esam uzņēmušies," saka Latvijas Saeimas Tautsaimniecības komisijas locekle Skaidrīte Ābrama.
Latvieši sāka būvēt stacijas Rīgā, tiltus pār Daugavu. Bet, kad nauda beidzās, būvniecība apstājās. Un vēl lielāki izaicinājumi gaida aiz Rīgas. Tāpēc Igaunijas premjerministrs nesen publiski paziņoja, ka igauņi dara labāko darbu un lielākais izaicinājums ir izdarīt spiedienu uz latviešiem.
“Galvenajā maršrutā neesam pavirzījušies ne par milimetru uz priekšu, kā tas ir ar tiltu pār hidroelektrostaciju. Šis ir visdārgākais un sarežģītākais elements, tāda nav ne Igaunijā, ne Lietuvā,” saka Saeimas Ekonomikas komisijas loceklis Andris Kulbergs.
Naudas nav, bet jāturas
Baltijas valstīm trūkst naudas, jo projekts ir kļuvis pārāk dārgs. Latvija ir iestrēgusi, jo tai ir beigusies nauda. Viņiem trūkst 3-4 miljardu sliežu ceļa būvniecībai. Problēmas pastāv pat pēc tam, kad Baltijas valstis nolēma visu projektu sadalīt daļās - tagad būvēt tikai vienu sliežu ceļu divu vietā, atteikties no dažu jaunu staciju būvniecības. Bet pat šāds daudz lētāks pirmais posms izmaksās daudz. Lietuvā vairāk nekā piecus miljardus eiro, Latvijā vairāk nekā sešus miljardus eiro, tikai Igaunijā nedaudz vairāk par trim miljardiem eiro.
“Lietuva, izmantojot Eiropas finansējumu, ir nodrošinājusi 1,6 miljardus. Pašlaik ir parakstīti līgumi 800 miljonu vērtībā,” saka R. Žjobaks. Baltijas valstis gaida papildu miljardus no Eiropas Savienības budžeta, taču pašlaik notiek sarunas, un nauda, iespējams, netiks piešķirta pirms 2028. gada. Lielā dilemma ir, no kurienes līdz tam laikam ņemt naudu būvniecības turpināšanai. Lietuva ir nolēmusi izmantot budžeta līdzekļus un aizņemties no Lietuvas dzelzceļa.
Lietuva plāno 2028. gadā sākt pilnā sparā būvniecību visos posmos - jauni sliežu ceļi tiek būvēti gan no Kauņas uz Poliju, gan no Panevēžas uz Latviju. Turklāt darbiem jānotiek arī pašos Kauņas un Panevēžas dzelzceļa mezglos. "Es domāju, ka iespēja, ka vilcieni varētu kursēt pa šo sliežu ceļu līdz 2030. gadam, ir diezgan reāla. Lietuvas teritorijā," komentē satiksmes ministra vietnieks.
Šaubas par to, ka pirmie vilcieni pa “Rail Baltica” sliežu ceļu sāks kursēt 2030. gadā, ir pārņēmušas arī Eiropas Revīzijas palātu. Viņi skaidri norāda, ka šī ir ļoti zema varbūtība. Paši latvieši apsver, ka darbi varētu ilgt līdz 2035. gadam.
Eiropas auditori norāda, ka ar katru kavēšanās gadu kopējās izmaksas, visticamāk, pieaugs. Un viss projekts jau ir kļuvis dārgāks, no sākotnējiem sešiem miljardiem līdz pašreiz aplēstajiem gandrīz 24 miljardiem eiro. Un šķiet, ka šīs vēl nav beigas.
