No “siltuma trieciena”, kad strauji pieauga rēķini par apkuri, varēja izvairīties. Valstij vajadzēja centralizēti nodrošināt gāzes piegādes Latvijas iekšējā tirgū, kā arī savlaicīgi plānot sociālā atbalsta pasākumus energoresursu cenu pieauguma gadījumā.