Vairāku Saeimas frakciju deputāti ar iesniegumu ir vērsušies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā saistībā ar deputāta Alda Gobzema (LK) izteikumiem sociālajos tīklos, aicinot piespraust dzeltenu sešstaru zvaigzni, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem.
Iesniegumu parakstījuši deputāti Arvils Ašeradens (JV), Juris Jurašs (JKP), Uldis Augulis (ZZS) un Inese Voika (AP), savukārt to iniciēja parlamentāriete Krista Baumane (AP).
Viņa aģentūrai LETA skaidroja, ka šis iesniegums tapis, jo Gobzema izteikumi un rīcība ir ne tikai šokējoša, bet Saeimas reputāciju graujoša.
"Viņš savā izmisīgajā vēlmē izrādīties un kaut kādā veidā izcelties liekas, ka nevar krist zemāk, bet viņš ņem un nokrīt," klāstīja politiķe, vienlaikus piebilstot, ja Gobzems ir sācis "grābstīties" gar holokausta upuru piemiņu, tad tas ir Saeimu apkaunojoši.
Turklāt svarīgākais esot, ka ne tikai viņai vai deputātiem tā šķiet, bet arī ebreju kopienai, Žaņa Lipkes muzeja direktorei un Vācijas vēstniekam Latvijā Kristianam Heltam, kurš publiski "Twitter" paudis pārsteigumu par šo gājienu un politiķu reakcijas trūkumu.
Baumane uzskata, ka tas ir deputātu pienākums parādīt savu attieksmi, proti, ka šis nav pieņemami un ir apkaunojoši. Tāpat viņa pauda gandarījumu, ka šo iesniegumu parakstījis arī opozīcijas jeb konkrēti Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis.
Deputātu iesniegumā Mandātu komisijai teikts, ka sociālajos tīklos publicētajos attēlos Gobzems redzams ar dzeltenu sešstaru zvaigzni pie krekla jeb simbolu, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem, ar mērķi viņus kā grupu publiski identificēt, lai pēc tam masveidā iznīcinātu.
Pie fotogrāfijas pievienotajā tekstā Gobzems arī paudis aicinājumu valkāt šādu zīmi "kā brīvības simbolu" tiem, kas nevēlas vakcinēties pret Covid-19.
Parlamentārieši uzskata, ka Gobzema publiskotie izteikumi un attēli rupji pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa normas, kas paredz, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju, kā arī deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko varētu uztvert kā aicinājumu uz pretlikumību darbību.
Politiķu ieskatā, Gobzems pārkāpis arī kodeksa normas, kas nosaka, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli, kā arī normu, kas paredz, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.
Vairāku frakciju deputāti uzskata, ka Gobzema izteikumi aizvaino sešu miljonu ebreju piemiņu, kurus genocīdā iznīcināja Otrā pasaules kara laikā, un pauž nicinošu attieksmi pret holokausta upuriem.
Deputāta Gobzema 25.jūnijā un sekojošās dienās veiktie ieraksti sociālajos tīklos, izmantojot holokausta upurus un nacistu simbolus saviem politiskajiem mērķiem, ir apkaunojoša pašmērķīga izrādīšanās, lai arī ne no Saeimas tribīnes, un tā uzskatāma par sabiedrības šķelšanu un primitīvu politisku manipulēšanu, kas nodara kaitējumu gan Saeimai, kuras pārstāvis ir deputāts Gobzems, gan Latvijas sabiedrībai kopumā, uzskata parlamentārieši.
Savu attieksmi par deputāta Gobzema rīcību ir paudusi arī Latvijas Ebreju kopiena un Žaņa Lipkes muzeja direktore. Latvijas Ebreju kopiena savā publiskajā paziņojumā akcentējusi, ka ebreju stigmatizācija ar dzeltenām vai citu krāsu zīmēm norādīja uz nolemtību nāvei, tā bija daļa no nacistu īstenotās rasu politikas, kuras galamērķis bija ebreju pilnīgā iznīcināšana.
Tāpat paziņojumā tika uzsvērts, ka šobrīd Latvijā pastāvošie ierobežojumi attiecas uz izklaides vietu apmeklējumiem, bet nekādā veidā neietekmē cilvēku sociālo statusu un noteikti nenozīmē kāda sabiedrības locekļa nolemtību apcietināšanai un noslepkavošanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, deputāti aicina komisiju izskatīt deputāta Gobzema rīcību tuvākajā sēdē un sniegt tās vērtējumu.