Eksperti lūdz: Pašvaldības varētu turpināt lemt par mācību procesa organizēšanu Covid-19 apstākļos

Arī palielinoties Covid-19 izplatībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) valdību rosina saglabāt iespēju pašvaldībām pašām lemt par mācību procesa organizēšanu.

Kā sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, arodbiedrība varētu atbalstīt attālinātas mācības 5.- 6.klašu skolēniem, taču 1.- 4.klašu skolēniem vajagot saglabāt klātienes mācību iespējas, ja vien to ļauj epidemioloģiskā situācija.

Viņas skatījumā, 1.- 4.klašu skolēniem vēl trūkst patstāvīgas mācīšanās prasmju un viņi bez vecāku atbalsta nespēj pilnvērtīgi mācīties, tādēļ klātienes mācības viņiem ir svarīgas.

Vanaga norādīja, ka palielinās arī saslimušo pedagogu skaits, kā rezultātā kādā no izglītības iestādēm var rasties grūtības nodrošināt mācību procesu.

LIZDA ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) iesniegusi priekšlikumus par turpmāko mācību procesa organizēšanu, piemēram, nepieciešamību pēc elastīga mācību satura, izmaiņām metodikā un tematu izvērtējuma, kuri apgūstami tikai klātienē. Tāpat arodbiedrības ieskatā nepieciešams nodefinēt, kas ir obligātais minimums satura apguvē, jo semestra vērtējums nav atcelts, sacīja Vanaga.

Arī LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzskata, ka katrā pašvaldība situācija ir atšķirīga, tādēļ vajadzētu saglabāt iespēju pašvaldībām pieņemt lēmumus par mācību procesa organizēšanu tajos gadījumos, kad izglītības iestādēs tiek konstatēta saslimšana ar Covid-19. Jo īpaši tas attiecas uz jaunāko klašu skolēniem, kamēr 5.-6.klašu skolēnu attālināta mācīšanās būtu pieļaujama, ja tādejādi iespējams samazināt Covid-19 izplatību, sacīja Kaminskis.

Viņš uzskata, ka, pieņemot lēmumus par turpmākajiem ierobežojumiem, jāpaļaujas uz epidemiologu ieteikumiem.

LPS priekšsēdis pauda bažas par nākamā gada valsts budžeta projektu, ko nākamnedēļ skatīs Saeimā, kurā būtiski samazināts finansējums pašvaldībām, jo īpaši Latgales pašvaldībām. "Jau patlaban ir skaidri redzams, ka tieši uz pašvaldību pleciem nākamgad gulsies palīdzības sniegšana iedzīvotājiem, kuri cieš no Covid-19 izraisītās krīzes. Kā pašvaldības varēs palīdzēt saviem iedzīvotājiem, ja tām būs tik būtisks budžeta samazinājums," retoriski vaicāja Kaminskis.

Tikmēr LTV raidījums "De facto" vakar vēstīja, ka IZM un speciālisti risina arī jautājumu, kad skolēni varēs kaut daļēji atgriezties skolā. Iespējams, tikšot meklēti risinājumi, lai tas varētu notikt pēc 6.decembra, līdz kuram šobrīd noteikti ierobežojumi, piemēram, tiekot apsvērta masku valkāšana skolās - gan skolēniem, gan skolotājiem.

"Ne velti mēs radījām A, B un C modeli. Ļoti daudzas skolas redzam, ka tās būtu gatavas vienu nedēļu strādāt klātienē, vienu - attālināti, un skaidrs, ka mēs mēģināsim pēc 6.decembra iet uz šo modeli," teica izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Priekšnosacījums tam būšot tas, lai pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars nepārsniedz 4% no visiem Latvijā diennaktī veiktajiem.

"Ja tas nav iespējams, skolai jādomā, piemēram, par piekto, sesto klasi vismaz daļēji attālinātajā procesā, bet atkal - maksimāli noturot 1.- 4.klasi un maksimāli gādājot par to, lai viņiem ir skolotāju atbalsts un lai vecāki tomēr jūtas droši, ka bērnam tiek iemācītas pamata iemaņas," teica ministre.

Ja situācija neuzlabosies, tiekot spriests, ka pavasara semestrī skolā no vecāko klašu grupas vajadzētu atgriezties vismaz izlaiduma klasēm.

Kā vēstīts, IZM pagājušajā nedēļā atzina, ka, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, šonedēļ varētu tikt lemts par to, ka 5.- 6.klases varētu pāriet uz attālināto mācību formātu.