Metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Cieņa pret tēvzemi nozīmē mīlēt tās vēsturi, tradīcijas, valodu

 
©F64, Dāvis Ūlands

Patiesa cieņa pret savu tēvzemi nozīmē pieņemt un mīlēt tās vēsturi, tradīcijas, valodu un dzimtās zemes dabu, savā sveicienā Latvijas 102.dzimšanas dienā paudis Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Viņaprāt, patiesa cieņa pret savu tēvzemi ir arī mīlestība pret savu tautiešu daiļradi - viņu gara augļiem.

Latvijas 102.dzimšanas dienu arhibīskaps vēlas sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Pēc viņa paustā, ne tikai cilvēka dzīvības rašanās ir noslēpums, bet arī valsts dzimšanā ir klātesošs noslēpums, kurā sastopas cilvēku ilgas un pūliņi ar neizdibināmās dievišķās Apredzības, Dieva Gara dvesmu.

"Tā, līdzīgi neredzamai rokai, padara iespējamu šo ilgu piepildīšanos," savā apsveikumā minējis Stankevičs.

"Mūsu skaistā brīvā valsts, ko esam saņēmuši kā Dieva dāvanu. Mūsu sentēvi to apzinājās, tāpēc arī mūsu himna sākas ar vārdiem - "Dievs, svētī Latviju!" Un Dievs patiešām ir svētījis mūsu mazo tautu, kas ir spējusi pastāvēt un izdzīvot tik daudzos pārbaudījumos," uzsvēris arhibīskaps.

Sveicot visu latviešu tautu un ikvienu no mums Latvijas valsts dzimšanas svētkos, viņš atsaucās uz svētā pāvesta Jāņa Pāvila II rakstīto grāmatā "Atmiņa un identitāte". Pāvests norādot, ka tēvzemes jēdziens ir cieši saistīts ar garīgajām vērtībām, kas veido katras konkrētās tautas kultūru, bet vienlaikus tas ietver sevī arī materiālo aspektu.

Pēc viņa domām, šo vērtību apvienojums Latvijas valsti dara piederīgu Eiropas kultūrtelpai.

"Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret ‘tēvzemi’? To nosaka ceturtais Dieva bauslis, kas uzliek pienākumu godāt tēvu un māti," paudis garīdznieks, vienlaikus uzsverot, ka mums vecāki jāgodā, jo viņi mums ir Dieva pārstāvji. Dodot mums dzīvību, viņi piedalījušies radīšanas noslēpumā, tāpēc ir pelnījuši godbijību, kas līdzīga tai, kādu izrādām Dievam, teicis Stankevičs, piebilstot, ka tieši no vecākiem mēs saņemam to garīgo mantojumu, ar kuru mūs apveltī tēvzeme.

Viņaprāt, tēvzeme ir kopējs labums visiem tās pilsoņiem, un tieši tāpēc ar to saistīts svarīgs pienākums - aizstāvēt tēvzemi kā augstāko vērtību.

Pēc garīdznieka teiktā, daudziem šķiet, ka pašreizējās globalizācijas apstākļos nacionālais vairs nav tik būtisks, jo mazajām tautām ir lemts izzust, un tāpēc svarīgākas esot pārnacionālās struktūras vai kosmopolītisms. Tomēr, viņaprāt, jebkuros apstākļos ģimene, tauta un tēvzeme paliks neaizstājamas vērtības.

"Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju. Mūsu, Latvijas iedzīvotāju, pienākums ir sargāt šo mums uzticēto dāvanu un rūpēties, lai tiktu saglabātas tautas kristīgās un ģimeniskās vērtības, kas ir mūsu identitātes neatraujama sastāvdaļa," skaidrojis Rīgas arhibīskaps, vēlreiz uzsverot - Dievs, svētī Latviju!

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!