Skatot budžetu, Gobzems Saeimā esot ienesis skaļruni; Mūrniece lūdz to neizmantot

© f64

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien lūdza parlamentāriešus budžeta izskatīšanas laikā neizmantot uz ārkārtas sēdi atnesto skaņu pastiprinošo ierīci.

Atšķirībā no ierastā parlamenta sēžu sākuma, šorīt Mūrniece sēdi sāka ar aicinājumu kolēģiem cienīt vienam otru, netraucējot sēdes norisi.

"Cienīsim viens otra darbu!' mudināja Mūrniece.

Viņa tāpat informēja, ka ir zināms, ka sēžu zālē ienesta skaņu pastiprinoša ierīce, gan neprecizējot, kurš no deputātiem to ir izdarījis. Mūrniece lūdz parlamentāriešus šādas ierīces sēdes laikā neizmantot.

Tikmēr aģentūra LETA novēroja, ka skaļruni uz sēdi līdzi paņēmis parlamentārietis Aldis Gobzems.

Iepriekš par budžeta paketi atbildīgajā Budžeta komisijā bija izcēlusies asa vārdu apmaiņa starp komisijas vadītāju Mārtiņu Bondaru (AP) un Gobzemu. Bondars brīdināja, ka izslēgs politiķa mikrofonu, taču Gobzems uzsvēra, ka viņu apklusināt nevarēs, solot kādu dienu atnākt ar skaļruni.

Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā sākusi skatīt 2020.gada budžetu un to pavadošos likumprojektus.

Šonedēļ par likumprojektiem atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja visus budžeta paketē iekļautos likumprojektus, tajos atbalstot iepriekš Ministru kabinetā akceptētos priekšlikumus. Komisijas darbs noritējis raiti, īpaši nekavējoties pie priekšlikumu izvērtēšanas, par ko saņemtas arī opozīcijas deputātu pretenzijas. Lielākās diskusijas radušās saistībā ar partiju finansēšanas jauno modeli, dažādu pabalstu atsaistīšanu no minimālās algas, 1.- 4.klašu skolēnu ēdināšanas finansēšanu.

Komisija atbalstījusi vairākus likumprojektus, par kuru atrašanos budžeta paketē bažas izteikuši Saeimas juristi. Parlamenta Juridiskā biroja ieskatā vairākos likumprojektos ietvertajām normām nav fiskālas ietekmes uz nākamā gada budžetu, līdz ar to, balstoties Satversmes tiesas atzinumā, tie nedrīkst tikt iekļauti budžeta paketē. Neskatoties uz aizrādījumiem, komisijas vairākums visus likumprojektus virzīja izskatīšanai galīgajā lasījumā. Kopumā budžeta paketē iekļauti 26 pavadošie likumprojekti.

Līdztekus pavadošajiem likumprojektiem Saeimai jāvērtē arī likumprojekts "Par valsts budžetu 2020.gadam", kā arī likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam".

Otrajam lasījumam minētajos likumprojektos ietverti priekšlikumi tostarp par papildu finansējumu mediķu atalgojumam un medijiem.

Budžeta un to pavadošo likumprojektu izskatīšanai iepriekš paredzētas divas dienas.

2020.gada budžeta konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi - par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro, bet izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai, proti, 3,513 miljardi eiro.

Ārējie Nr.3

Vairāk nekā tūkstotis karavīru dezertēja no Krievijas Sauszemes spēku 20. gvardes motorizēto strēlnieku divīzijas, kas piedalās karā Ukrainā. Par to raksta “Svarīgi stāsti”, izpētot sarakstu, ko divīzijas pavēlniecība pavasarī izsūtīja Krievijas apgabalu iestādēm ar lūgumu palīdzēt bēgļu atrašanā. Žurnālisti saraksta autentiskumu apstiprināja, pārbaudot vārdus ar militāro tiesu spriedumiem un meklēšanas datubāzi, kā arī sarunājoties ar dezertieru radiniekiem, raksta The Insider.

Svarīgākais