Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1147 eiro, kas ir par 5,9% jeb 64 eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2020.gada trešajā ceturksnī augusi par 7,1%, sasniedzot 1144 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 3,3%, sasniedzot 1160 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad trešajā ceturksnī bija 1125 eiro, kas ir pieaugums par 4,1% salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka tostarp 2020.gada jūlijā, salīdzinot ar 2019.gada jūliju, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 5,7%, sasniedzot 1174 eiro, augustā - par 5,4%, sasniedzot 1137 eiro, bet septembrī - par 6,8%, sasniedzot 1131 eiro.
2020.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,7%. Tostarp privātajā sektorā vidējā darba samaksa ceturkšņa laikā pieauga par 3,2%, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā - par 1,9%.
Savukārt vidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, šogad trešajā ceturksnī bija 844 eiro jeb 73,5% no bruto atalgojuma. Gada laikā tā pieauga par 6%, bet salīdzinājumā ar 2020.gada otro ceturksni - par 2,4%.
Statistikas pārvaldē arī minēja, ka bruto darba samaksas mediāna 2020.gada trešajā ceturksnī bija 908 eiro, kas salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni, kad tā bija 848 eiro, ir pieaugums par 7,1%, tādējādi uzrādot straujāku pieaugumu nekā vidējai darba samaksai. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad trešajā ceturksnī bija 685 eiro, gada laikā uzrādot pieaugumu par 7,5%.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, mazāk ietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu, piebilda statistikas pārvaldē.
2020.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada trešo ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa samazinājās transporta un uzglabāšanas nozarē - par 1,6% un bija 1063 eiro, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 0,3% un bija 786 eiro.
Pārējās nozarēs vidējais atalgojums gada laikā pieauga, tostarp citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) - par 14,8%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - par 14,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - par 10,1%, bet profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - par 10%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana vai samazināšana darbiniekiem un ar darba ienākumiem saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Covid-19 krīzes ietekmē 2020.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 25,4 tūkstošiem jeb 3,3%. Samazinājums bija visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumu, izglītības, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozares, kur darbinieku skaits pieauga.
Darba samaksas fonds valstī kopumā pieauga par 2,4%, taču tā samazinājums bija vērojams transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas darbību, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī citu pakalpojumu nozarēs.
2020.gada trešajā ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī (1147 eiro) finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē - 2121 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā - 1842 eiro, enerģētikā - 1455 eiro, valsts pārvaldē - 1386 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - 1346 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1315 eiro, veselības un sociālās aprūpes jomā - 1223 eiro, būvniecībā - 1172 eiro, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas jomā - 1163 eiro.
Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu - 786 eiro, izglītības - 906 eiro un citu pakalpojumu jomā - 933 eiro.
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada trešo ceturksni, straujāk pieauga Pierīgā - par 7,4% un Zemgalē - par 6,6%. Lēnākais vidējā atalgojuma kāpums bija Kurzemē - par 3,8%.
Rīgā vidējā mēneša bruto darba samaksa šogad trešajā ceturksnī bija vislielākā - 1279 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē tā bija vismazākā - 802 eiro jeb 62,7% no vidējā Rīgas rādītāja.
Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija mazākā vidējā bruto darba samaksa starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Statistikas pārvaldē informēja, ka Baltijas valstīs 2020.gada trešajā ceturksnī lielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā - 1455 eiro par pilnas slodzes darbu. Lietuvā no 2019.gada 1.janvāra ir mainītas darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes.
Vienlaikus Latvijā vidējā bruto darba samaksa šogad trešajā ceturksnī bija 1147 eiro, bet Igaunijā - 1441 eiro.
Salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni vidējā bruto darba samaksa Lietuvā pieaugusi par 10,4%, Latvijā - par 5,9%, bet Igaunijā - par 3,2%.