Ekonomikas ministrija: Darba tirgus atgriezīsies pirmskrīzes līmenī ap 2022.-2023.gadu

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, aptverot nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040.gadam. Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

"Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū. Sagaidāms, ka Covid-10 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados. Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

"Covid-19 krīze ir radījusi negatīvu ietekmi uz darba tirgu, tāpēc ir nepieciešami tūlītēji un visaptveroši pasākumi to novēršanai. Analizējot Covid-19 radītās ekonomiskās sekas un situāciju darba tirgū, kā arī nosakot nozaru vajadzības, veicot uzņēmēju aptauju, būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, būvniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī apstrādes rūpniecībā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajam ekonomikas attīstības plānam, sagaidāms, ka līdz 2027.gadam minētās nozares radīs gandrīz 25 tūkstošus jaunu darbavietu, kas ir aptuveni 9/10 no visu jauno darbavietu pieauguma atbilstošā periodā," turpina ministrs.

Darba tirgus atgriezīsies pirmskrīzes līmenī ap 2022.-2023.gadu.

Ņemot vērā ar Covid-19 saistīto ekonomisko aktivitāšu sarukumu, sagaidāms, ka nodarbināto skaits kopumā 2020.gadā varētu samazināties par 7,5% (par gandrīz 69

tūkstošiem), salīdzinot ar 2019.gadu, bet bezdarba līmenis pieaugt līdz 11%1. Situācija darba tirgū varētu stabilizēties un lēnām atgriezties pie izaugsmes 2020.gada otrajā pusē, bet 2021.gadā jau varētu būt vērojams nodarbināto skaita pieaugums - par 4,2%, salīdzinot ar 2020.gadu. Bezdarba līmenis 2021.gadā varētu samazināties līdz 8,1%.

Nodarbinātības un bezdarba relatīvie rādītāji varētu atgriezties 2019.gada līmenī ap 2022.-2023.gadu, taču nodarbināto skaits absolūtā izteiksmē tuvākajos gados neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī, ko ietekmēs gan demogrāfiskie procesi, gan nepieciešamība palielināt darbaspēka produktivitāti.

Daļa Covid-19 pandēmijas izraisīto strukturālo efektu var saglabāties ilgstoši.

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir ierobežojusi ekonomiskās aktivitātes lielākajā daļā tautsaimniecības jomu, visdziļāk skarot tās nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos, piemēram, pasažieru pārvadājumi, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru darbība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, dažādas izklaides, mākslas un kultūras jomas, u.c. nozares. Pēc EM aplēsēm tieši skartajās nozarēs darbavietu skaits 2019.gadā veidoja aptuveni 60 tūkstošus jeb gandrīz 7% no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā. Daudzās no minētām nozarēm aktivitāte var saglabāties zemā līmenī ilgstoši, līdz ar to daļa no šīm darba vietām var tikt zaudētas.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū. Sagaidāms, ka mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados. Būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, būvniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī apstrādes rūpniecībā. Līdz 2027.gadam minētās nozares radīs gandrīz 25 tūkstošus jaunu darbavietu, kas ir aptuveni 9/10 no visu jauno darbavietu pieauguma atbilstošā periodā.

Vidējā termiņā spriedzi darba tirgū turpinās uzturēt demogrāfijas procesi, bet galvenās darba iespējas radīs aizvietojošā darbaspēka pieprasījums.

Iedzīvotāju skaits Latvijā nākamajos gados turpinās sarukt, turklāt daudz izteiktākas kļūs sabiedrības novecošanās tendences. Līdz 2027.gadam iedzīvotāju skaits varētu samazināties par aptuveni 65 tūkstošiem, bet līdz 2040.gadam - par gandrīz 122 tūkstošiem, salīdzinot ar 2020.gada sākumu. Kopumā 2040.gadā iedzīvotāju skaits Latvijā varētu sasniegt 1,79 miljonus.

Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums būs vērojams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā. Sagaidāms, ka iedzīvotāju skaits vecumā no 15-64 gadiem līdz 2027.gadam varētu sarukt par gandrīz 90 tūkstošiem jeb vairāk nekā 7%, kas kopumā negatīvi atsauksies arī uz kopējo darbaspēka piedāvājumu.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits kopumā līdz 2027.gadam varētu samazināties par 1,3%. Vienlaikus demogrāfijas tendenču negatīvo ietekmi uz darbaspēka piedāvājumu mazinās iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Līdz 2027.gadam iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū varētu pārsniegt 71%. Savukārt, bezdarba līmenis līdz 2027.gadam varētu samazināties zem 6% atzīmes, līdz ar to aktualizējot darbaspēka nepietiekamības problēmu.

Ņemot vērā darbaspēka novecošanās tendences vidējā termiņā galvenās darba iespējas radīs aizvietojošais pieprasījums. Līdz 2027.gadam darbaspēka novecošanās un iziešanas no darba tirgus dēļ kopumā pieprasījums pēc darbaspēka var sarukt par 170 tūkstošiem.

Būtiskākais aizvietojošā darbaspēka pieprasījuma pieaugums sagaidāms vidējās kvalifikācijas profesijās, kur var izveidoties vairāk nekā 74 tūkstoši vakanču, līdz ar to palielinot darbaspēka nepietiekamību pēc vidējās kvalifikācijas speciālistiem ar profesionālo izglītību, jo īpaši tādās nozarēs kā transporta pakalpojumi, būvniecība, apstrādes rūpniecība, kā arī lauksaimniecībā un tirdzniecības nozarēs.

Darba tirgu arvien vairāk ietekmēs ekonomikas digitalizācijas un darbavietu automatizācijas tendences.

Iepriekšējos gados inovāciju cikli ir kļuvuši daudz ātrāki. Pašapkalpošanās tirdzniecības termināli, virtuālie asistenti un boti, autonomie transporta līdzekļi, lielo datu apstrāde un mākoņskaitļošana ir tikai daļa no inovācijām, kas atstāj būtisku ietekmi uz darbaspēka un prasmju pieprasījumu. Līdz ar tehnoloģiju attīstību turpmākajos gados ar vien vairāk darbavietas tiks automatizētas. Lielākais darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamu darbību īpatsvaru, kā arī specialitātēs, kas saistītas ar tiešo apkalpošanu, piemēram, pārdevēji un kasieri mazumtirdzniecībā, zvanu operatori un līdzīgās profesijas. Līdz ar to visvairāk automatizācijas tendences ilgtermiņā varētu skart vidējās kvalifikācijas darbavietas.

Tikmēr ekonomikas digitalizācijas tendences un darbavietu robotizācija palielinās pieprasījumu pēc augstākās kvalifikācijas darbaspēka. Kopumā līdz 2040.gadam darbavietu skaits augstākās kvalifikācijas profesijās varētu palielināties par aptuveni 80 tūkstošiem un veidot vairāk nekā pusi (52% jeb 461 tūkstošus) no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā. Jāņem vērā, ka darbu automatizācija mazāk iespējama ir tajās jomās/profesijās, kurās nepieciešams augsts izglītības līmenis, augsta sociālā mijiedarbība un vadītspējas un ikdienā jāsaskaras ar sarežģītas vides/apstākļu plānošanu un koordināciju.

Būtiskākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni, savukārt iztrūkums būs vērojams pēc IKT un inženierzinātņu speciālistiem.

Gan vidējā, gan arī ilgtermiņā būtiski palielināsies bezdarba risks iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesijas. Darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2027.gadam varētu samazināties par aptuveni 17 tūkstošiem, bet līdz 2040.gadam par vairāk nekā 46 tūkstošiem. Nākamajos gados pieaugs zemas kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums.

Dažādu tehnoloģiju un inovāciju plašāka izmantošana ikdienā palielinās augsti kvalificēta darbaspēka pieprasījumu ar izglītību eksaktajās zinātnēs, jo īpaši pēc informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem.

Kopumā vidējā termiņā varētu būt vērojamas šādas būtiskākās darba tirgus neatbilstības:

· Iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem. Līdz 2027.gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem STEM virzienos var pieaugt līdz ~14 tūkst.

· Augstākās kvalifikācija darbaspēka pārpalikums ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitāras zinātnēs. Līdz 2027.gadam darbaspēka pārpalikums ar augstāko izglītību sociālo, komerczinību un humanitāro zinātņu tematiskajās jomās var pieaugt līdz ~17 tūkst.

· Iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību. Vidējā termiņā var veidoties darbaspēka iztrūkums ar profesionālo vidējo izglītību (~40 tūkst.), pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā.

· Darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni. Sagaidāms, ka vidējā termiņā palielināsies darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni. Līdz 2027.gadam šādā darbaspēka pārpalikums var sasniegt ~85 tūkstošus (ar vidējo vispārējo izglītību ~24 tūkstoši, ar pamatizglītību un zemāku ~61 tūkstotis).

Darba tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008.gada, un tās balstās uz Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Darba tirgus prognozes ļauj apsteidzoši paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai. Apzinot problēmas, ir izstrādāti priekšlikumi risinājumiem darba tirgus pārkārtojumu realizācijai vidējā termiņā, lai sekmētu stabilu un sabalansētu valsts ekonomisko izaugsmi.