Sāk piepildīties paredzējumi Žurkas gadam

 
©depositphotos.com

Piecus mēnešus un dažas dienas pēc Gunas Kārkliņas sastādītā 2020. gada horoskopa publikācijas Neatkarīgajā varam lepoties ar toreiz izteikto brīdinājumu, ka šogad būs “jārēķinās ar modru valsts kontrolējošo institūciju uzraudzību”, kādu tajā brīdī neviens cilvēks Latvijā pat iedomāties nevarēja.

Plašsaziņas līdzekļi savas auditorijas vārdā Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, konkretizē pieprasījumu brīdi pirms 1. janvāra. Astrologi pieprasījumam atsaucas, bet dažkārt atgādina, ka, piemēram, pēc Austrumu kalendāra tagadējā baltās jeb metāliskās Žurkas gada sākums atbilda nevis 1. janvārim, bet 24. janvāra plkst. 23.43 pēc Latvijas laika jeb kalendāra. Rietumu astroloģijas gads sākas ar to brīdi, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru, ja tikai kāds saprastu, ko tas nozīmē. Šā brīža nosaukuma latviskojums “ekvinokcija” darināts no latīņu valodas un saka priekšā, ka tajā brīdī nakts (nox) ir vienādi (aequus) gara ar dienu, bet ar paskaidrojumu, ka tā ir pavasara ekvinokcija, kad dienas garums aug un nakts garums dilst. Visi zina, ka dienas un nakts garumu izmaiņas summējas no Zemes griešanās ap savu asi un riņķošanas ap Sauli, bet precīzāk būtu gan griešanos, gan riņķošanu dēvēt par streipuļošanu, mētāšanos vai klunkurēšanu. Tāpat jāprecizē, ka to dara nevis Zeme, bet kunkulis, kas turklāt nemitīgi maina savu formu un smaguma centru. Lūk, kādi sarežģījumi izriet no acīm redzamā fakta, ka ap Zemi riņķo Mēness. Astroloģija cenšas šādā situācijā izlīdzēties ar zodiaka zvaigznājiem kā nemainīgiem atskaites punktiem attiecībā pret Zemi, taču tādā gadījumā astroloģisko un tāpat arī astronomisko notikumu laiku pēc Zemes kalendāriem nākas katru gadu pārrēķināt. Šogad, lūk, skatoties no Zemes un konkrēti no Latvijas, Saule (Saules centrs, kā jau tika teikts) uz vienas līnijas ar Auna zvaigznājā atrodamo ekvinokcijas punktu atradusies 20. martā plkst. 5.50. Citos gados tam pašam notikumam bija un būs atkal citi Zemes laiki.

Zemes klunkurēšana traucē astrologus

Mums pierastais gads ar vienādu (gandrīz vienādu) dienu skaitu ir vienošanās daudzu praktisku ērtību dēļ, ignorējot tā neatbilstību nevienmērīgajai debesu ķermeņu kustībai. Piemēram, Rietumu jaunajam gadam kā pārvaldes, ekonomikas un ikdienas vajadzībām atbilstošai konvencijai tiek pieskaņoti horoskopi ar tādu gadskaitli, kas vēl nav sācies ne pēc Austrumu, ne pēc pašu Rietumu astroloģiskā kalendāra. Plašsaziņas līdzekļos publicētie horoskopi praktiski nekad nepaskaidro savu koordināciju ar Latvijā izmantoto kalendāro gadu, t.i., ar vairākiem gadiem. Piemēram, vai tajos norādītie notikumi jāsāk gaidīt līdz ar marta pēdējo dekādi pēc Rietumu horoskopa un vēl plašākā gadu mijas datumu izkliedē pēc Austrumu horoskopa vai arī astrologs ir ņēmis astroloģiskā cikla un eiropeizētas auditorijas gaidītā Jaungada nesakritību, jaunā kalendārā gada sākumā aprakstot iepriekšējā astroloģiskā gada asti.

Pirmajā acu uzmetienā astrologu iekļaušanās kopējā vieglprātībā, noklusējot debesu ķermeņu kustību nevienmērību, izskatās viegli izlabojama ar nelielu, bet taisnīgu samaksu par individuālo horoskopu. Diemžēl bēda ir daudz lielāka, jo debesu ķermeņu nevienmērīgās kustības dēļ šo ķermeņu savstarpējais izvietojums atkārtojas pēc daudzkārt ilgākiem laika periodiem, nekā cilvēce kopumā un astroloģija tai skaitā prot saglabāt savu vēsturi. Tad kā vispār iespējami astroloģijas paredzējumi par tādu notikumu atkārtošanos nākotnē, kādi bijuši pagātnē ar tādu pašu debesu ķermeņu izkārtojumu, kāds izveidojies jeb izveidosies pārskatāmā nākotnē, ja nav zināms, kādi notikumi šādā zvaigžņu stāvoklī ir bijuši?! Piemēram, Rietumu astroloģija savu vēsturi ir vārda tiešā nozīmē ierakstījusi zvaigznēs nepilnu triju tūkstošu gadu garumā, kas pagaidām nosedz labi ja 1/10 daļu no cikla, kādā atkārtojas Zemes (par Zemi nosauktā kunkuļa) klunkurēšana ap Sauli, pat neņemot vērā citu Saules sistēmas planētu izkārtojumu un iespēju, ka pa desmitiem gadu tūkstošu var iestāties vai uzkrāties Saules sistēmai ārēju faktoru ietekme. Šī kunkuļa klunkurēšanas zinātniskais (šajā gadījumā astroloģija un astronomija lieto identisku terminu) apzīmējums ir precesija, kuras dēļ Saules ieeja Auna zvaigznājā tagad ik gadus attālinās, bet vēlāk atkal sāks tuvināties Saules gada sākumam. Šī kustība notiek pa zodiaka apli ar tādu ātrumu, ka pilns loks tiek apmests nepilnos 26 tūkstošos gadu. Cilvēkiem jāpaciešas vēl 23 tūkstoši gadu līdz brīdim, kad Saules gada sākums atkal sakritīs ar astroloģiskā gada sākumu. Kamēr vismaz vienu šādu loku nav apmetusi nevis tikai Zeme, bet Zeme kopā ar savu vēsturi fiksēt spējīgiem cilvēkiem, visiem astrologiem ir tā, kā latviešu trimdas lielākās avīzes “Laiks” 1960. gada 13. janvāra numurā žēlojās A. Arnolds, ka “astrologs bieži vien ir galīgā nesaprašanā, mēģinot izlobīt jēgu no dažādīgo konfigurāciju jucekļa. Bieži tas vilcinās dot konkrētu atbildi, jo zina, ka viņa rīcībā ir tikai gara analoģiju virkne - analoģija zvaigžņu stāvokļos ar vēsturiskiem notikumiem. Bet zvaigžņu stāvokļi, tāpat kā notikumi, gan līdzinās viens otram, bet nekad neatkārtojas. (..) Bet ko darīt, ja pat analoģija nav atrodama, kā tas ir ar 1962. gada īpatnējo konstelāciju...” Iepazīties ar A. Arnoldu un viņa nopelniem astroloģijā ir iespējams žurnāla “Praktiskā Astroloģija” 2017. gada jūlija numurā. Par to, ka “debess aina atkārtojas ik pēc 26 000 gadu”, latviešus bija jau brīdinājis pirmais šejienes astrologs Kārlis Līcītis avīzē “Pēdējā Brīdī”, kur 1932. gada 16. janvārī ir raksts ar šādu virsrakstu.

Saules gada sākums Auna zvaigznājā ir kļuvis par Rietumu astroloģijas sākumu Babilonijā, no kurienes tas pa dažādiem maršrutiem nonācis līdz mūsdienām. Nav iedomājama tādas sakarības izveidošana no zila gaisa, nevis no jau iepriekš uzkrāto astroloģisko zināšanu interpretācijas. Oficiālā vēstures zinātne atvēl astroloģisko priekšzināšanu (ar politkorektu uzsvaru 10 reizes pēc kārtas, ka ne katras zināšanas ir zinātne) sniedzēju lomu šumeriem. Alternatīvās vēstures kopēji izstiepj civilizāciju un līdz ar to arī astroloģijas pastāvēšanu desmitiem tūkstošu vai simtiem tūkstošu tagadējo Zemes gadu garumā. Pa to laiku Zemi noteikti apciemojuši un ar zināšanām dalījušies citplanētieši. Labi, lai tā būtu, ka Heopsa piramīdas bloki esot apstrādāti tik smalki un salikti tik precīzi, ka mūsdienās uz to varētu tiekties ar lāzertehnoloģijām, bet izdarīt varbūt vēl nevarētu; lai viņiem ir taisnība par unikālu metālu sakausējumu, ka tā nav meteorīta, bet kosmiskā kuģa atlūza, taču šādu apgalvojumu pieņemšana par faktiem nedod pamatojumu astroloģijai. Tieši otrādi, tie parāda augsto tehnoloģiju un tātad arī astroloģijas iespējas pazust tā, ka viss jāsāk atjaunot praktiski no nulles. Cik nu mums var būt pārliecības par savām zināšanām pasaules vēsturē pēdējo trīs četru tūkstošu Zemes gadu garumā, tik spēcīgs arī secinājums, ka laika periodā bez kosmiskām katastrofām dažādās kultūrās uzkrātās zināšanas biežāk gājušas bojā nekā pārnestas uz laika ziņā nākamajām kultūrām. Ļoti optimistiski vērtējot, tagadējās Rietumu astroloģijas kritērijiem atbilstoši noformētas analoģijas starp zvaigžņu stāvokļiem un vēsturiskiem notikumiem ir dabūjamas par pēdējiem piecsimt gadiem. Pēc citām versijām, drošāk paļauties uz atbilstībām pēdējo 300 gadu laikā vai 100 gadu laikā, vai tikai paša astrologa mūžā.

Ir vajadzīga mundānā astroloģija

Ne vien valsts pasludināšana, bet arī atzīšana no citu valstu puses nav garantija par šīs valsts pastāvēšanas ilgumu, kas pārsniegtu turpat vien dzīvojošo cilvēku caurmēra mūža garumu. Valsts pastāvēšana prasa nemitīgu piepūli un ik pa brīdim saasina bažas, ka kaut kas var noiet pavisam greizi līdz pat valsts pazušanai. Tas izskaidro vēršanos arī pie astrologiem, lai savlaicīgi uzzinātu valsts likteni un iespējas to ietekmēt. Šāds pieprasījums radījis mundāno astroloģiju, kuras nosaukums Rietumu stilā darināts no latīņu vārda “mundus” - pasaule. Vārds nav jāsaprot burtiski, jo domāta šeit indivīda ārpasaule jeb apkārtējā pasaule ne bez gala un malas, bet ciešāko saišu robežās. Daudzos gadījumos šīs robežas sakrīt ar valstu robežām, bet citos gadījumos svarīgāka ir cilvēka piederība tautai, rasei vai valodai, bruņinieku ordenim senāk vai transnacionālam uzņēmumam tagad.

Par Babiloniju iegūtās ziņas saprotamas tā, ka tur astroloģija apkalpojusi tikai valsti, t.i., bijusi tikai mundānā astroloģija. Izklausās loģiski, ņemot vērā valsts spēju pieprasīt šādu pakalpojumu, bet kā tas tika sniegts? Tagadējo astrologu pievēršanos pārsvarā individuālajiem horoskopiem nosaka ne tikai tas, ka saradies daudz individuālo maksātspējīgo pasūtītāju, bet arī lielākas izredzes neizgāzties ar pareģojumiem, jo tiem savākta nesalīdzināmi lielāka bāze analoģijām starp notikumiem debesīs un uz zemes. Ja tādas vispār pastāv, tad tām jāparādās ikviena cilvēka mūžā, ko nevar pagarināt par tūkstošiem gadu līdz ideālai atbilstībai zvaigžņu izkārtojumā starp viņa piedzimšanu un mantas, varas, mīlestības u.tml. ieguvumiem vai zaudējumiem. Atbilstība jāsaskata starp cilvēku dzīvē iespējamiem notikumiem un biežāk vērojamiem debesu ķermeņu izkārtojumiem. Arī valstīm tūkstošgadīga pastāvēšana ir tikai sapnis, tomēr to laika limitu neierobežo tik tiešs mājiens ar mietu, kādu dod Austrumu horoskopa reizrēķins 5 stihijas x 12 dzīvnieki = 60 gadi. To robežās astrologam jāatrod vai nu ar cilvēka piedzimšanas astroloģiskajām koordinātām saderīgākais gads vai gadi, vai 12 gadu cikls vienam notikumam, vai vairāki notikumi kārtējam gadam vai ciklam.

Ar savu (šķietamo?) vienkāršību Austrumu horoskops ir sasniedzis milzīgus komerciālus panākumus eiropeizētajā pasaulē un sakrāvis vēl vienu kaudzi ar liecībām, ka astroloģija ir cilvēku krāpšana vai uzjautrināšana, bet neko uzzināt par nākotni tādā veidā nav iespējams. Tik tiešām nav iespējams, ja vien astrologs nav spējīgs strādāt arī mundānās astroloģijas līmenī. Cilvēces attīstības pašreizējā punktā tas teorētiski nemaz nav iespējams, bet praktiski šāds līmenis tomēr tiek sasniegts atsevišķos gadījumos, kā tas kaut reizi izdevies A. Arnoldam. Veselus trīsdesmit gadus notikumi pasaulē tā arī risinājās, kā viņš bija pieteicis 1959. gada publikācijā. Ne katru reizi ir vajadzīga speciāla publikācija. Pietiktu arī ar to, ja atklāsmes mundānās astroloģijas līmenī ļautu astrologam pareizāk interpretēt individuālos horoskopus, bet tā biežāk nenotiek kā notiek. Parasti notiek tā, kā tepat Neatkarīgajā 31. maijā ilustrēja publikācijā “Astrologu ieteikumi ceļotājiem kopā ar Covid-19” citētie solījumi vairumam gan Rietumu, gan Austrumu zodiaka zīmju aizbildnībā esošajiem cilvēkiem, ka 2020. gads viņiem būs ceļošanas gads. Citiem vārdiem sakot, ne gada kopējā raksturojumā, kur tāds vispār tika sniegts, ne katrai zodiaka zīmei veltītajos paredzējumos nebija nekādu brīdinājumu, ka jau pāris mēnešus pēc horoskopu publikācijām ceļojumi tiks aprauti un tieši tas atšķirs 2020. gadu no daudziem iepriekšējiem gadiem.

Ko nograuzīs Žurka?

Elektroniski pieejamā formātā par 2020. gadu kopumā visplašāk izteikties uzdrošinājušās Guna Kārkliņa Rietumu un Elizabete Sterniņa Austrumu horoskopu stilā.

Piecus mēnešus pēc šīm publikācijām G. Kārkliņa var lepoties ar toreiz izteikto brīdinājumu par 2020. gadu, ka “jārēķinās ar modru valsts kontrolējošo institūciju uzraudzību” daudz tiešākā nozīmē, nekā to vispār varēja iedomāties. Kam ļoti nav paveicies, tie tiek uzraudzīti, lai viņi nesper soli pāri sava mājokļa slieksnim, bet arī visi citi var saņemt aizrādījumus un pat sodus par soli pāri novilktām vai tikai iedomātām līnijām. Gada jaunievedums ir Valsts ieņēmumu dienesta došanās uz uzņēmumiem kontrolēt, lai tur cilvēki nestrādā. Jāpiekrīt paredzējumam, ka tās “būs pasaules ekonomisko norišu atskaņas”. Aizdomu par Latviju kā Covid-19 izcelsmes vietu nav nekādu, toties daudz kas liecina par to, ka Covid-19 nav ekonomiskās krīzes cēlonis, bet ekonomisko un arī politisko krīžu slēpšanas un sabiedrībai slēptas risināšanas veids.

Sterniņas aktīvā jāieraksta vārds, kāds starp 13 horoskopiem atrasts tikai pie viņas. Tika meklēti visi iespējamie varianti, kā varētu apzīmēt slimību, infekciju, epidēmiju, un atradās tikai viens, senatnīgs vārds, kas tik tiešām ir 2020. gadam visatbilstošākais: “Žurkas uzskatīja par sērgu nesošām un ļaunām būtnēm.” Arī šajā gadījumā horoskops atbilst versijai, ka sērgai ar medicīnu saistība tikai pastarpināta. “Žurka nozīmē sliktas domas. Žurkas, tāpat kā domas, vairojas ļoti ātri,” teikts horoskopā. Tas varētu attiekties uz ātrumu, ar kādu praktiski visā pasaulē politiķi, ierēdņi, uzņēmēji un vēl citas grupas aptvēra, kā izmantot Covid-19. “Žurka lieliski prot krāt naudu, daudziem šis būs finansiāli veiksmīgs gads,” teikts horoskopā par sejas masku un vēl jo vairāk par vīrusa testu ražotājiem. Arī Latvijā atklājās valsts iestāžu nespēja tikt skaidrībā, vai tie marles gabali, kādus šīs iestādes par miljoniem eiro nopirkušas, ir vai nav sejas maskas, medicīniskās maskas utt. Nav iespējams noticēt, ka šādas iestādes saprot, ko īsti parāda it kā Covid-19 un tā antivielu testi, kas simtreiz dārgāki par maskām un kas Latvijā veikti desmitiem, ja ne simtiem tūkstošu reižu.

Šaujot ļoti lielā mērķī, E. Sterniņa jau ir trāpījusi ar paredzējumu, ka “Žurkas gadā politikas priekšējās rindās arvien vairāk izvirzīsies sievietes. Un dāmām jābūt ļoti uzmanīgām, jo var sanākt tā, ka dažu nozīmīgu sieviešu reputācija tiks aptraipīta pasaules mērogā.” Izskatās, ka viņas pērnā gada 30. decembrī publicēto horoskopu uz sevi attiecinājusi tobrīd par drošāko kandidāti uz Vācijas kanclera vietu pieteiktā Annegrēta Krampa-Karrenbauere, kura 10. februārī no tāda goda atteicās. Tas lieku reizi apliecināja, ka amats sola nepatikšanas ja ne vairs viņai, tad pašreizējai kanclerei Angelai Merkelei. Tieši tas pats attiecas uz vēl trīs dāmām, kuras saņēma drosmi un stājās amatos pagājušā gada rudenī. Septembrī Kristalina Georgijeva kļuva par Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektori, novembrī Kristīne Lagarda sāka vadīt Eiropas Centrālo banku un decembrī Urzulas fon der Leienas vadībā sanāca pašreizējā Eiropas Komisija. Tik tiešām precīzi ar Žurkas gada sākumu 24. janvārī Ķīnā sakrita notikumi, kas satricinājuši visu pasauli tā, ka nevienai no šeit nosauktajām dāmām nav drošības par noturēšanos amatā līdz Žurkas gada beigām.

Raksta sākums lasāms Neatkarīgajā 23.‒24. maija (Covid-19 eksaminē astrologus) un 30.‒31. maija numurā (Astrologu ieteikumi ceļotājiem kopā ar Covid-19).