Trakumsērga: nāves gadījums pirms 16 gadiem arī Daugavpilī

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Cilvēka nāves gadījumi no trakumsērgas Latvijā tiek reģistrēti aptuveni reizi desmit gados. Iepriekšējo reizi 2003. gadā no trakumsērgas nomira 68 gadus vecs vīrietis. Arī šis vīrietis tāpat kā sieviete, kura nomira no trakumsērgas pagājušajā nedēļā, bija no Daugavpils. Nevienā no Latvijā pēdējiem saslimšanas gadījumiem ar trakumsērgu – ne 2019., ne 2003. gadā, ne arī 1993. gadā – bīstamā slimība slimnīcā netika atpazīta, kā arī paši iedzīvotāji laikus nesaprata, ka dzīvnieka kodiens var būt liktenīgs, un laikus nevērsās pēc palīdzības.

Daugavpils kā apdzīvota vieta, kur reģistrēti pēdējie divi trakumsērgas nāves gadījumi, visticamāk, ir sagadīšanās, un nevar teikt, ka tur vairāk nekā citviet Latvijas teritorijā būtu sastopami ar trakumsērgu slimi dzīvnieki, jo testēšanas rezultāti apliecina, ka sieviete ar trakumsērgu vispār nav inficējusies Latvijā. Slimību profilakses un kontroles centrs aizvadītās nedēļas beigās saņēma no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior informāciju, kas apliecina, ka Daugavpilī mirušajai pacientei konstatētais trakumsērgas vīruss ģenētiski pieder vīrusiem, kas cirkulē Āzijā. Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā. Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs Neatkarīgajai iepriekš stāstīja, ka, jau sākot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidrots, ka sieviete bija viesojusies Āzijā, kā arī viņai varētu būt bijis kontakts ar klaiņojošiem suņiem tepat Latvijā. Sākotnēji bija grūti pateikt, kur tieši un kā sieviete varētu būt inficējusies, bija jāņem vērā riska faktori - gan ceļojums Āzijā, kur trakumsērgas izplatība ir aktuāla, gan iespējamība, ka inficēti varētu būt klaiņojoši dzīvnieki, īpaši ņemot vērā pierobežu. Latvijai no trakumsērgas brīvas valsts statuss piešķirts 2015. gadā.

Neatkarīgā rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Slimību profilakses un kontroles centrs saņēma informāciju no Daugavpils par iespējamu saslimšanas gadījumu ar trakumsērgu. Sākotnējās analīzes uzreiz parādīja, ka sieviete, kura slimnīcā nomira, bija saslimusi ar trakumsērgu. Šo slimību pārnēsā slimi dzīvnieki, un cilvēks var inficēties, ja slimais dzīvnieks sakož vai saskrāpē cilvēku, vai arī gadījumos, ja uz cilvēka ādas, brūces nonāk slimā dzīvnieka siekalas. Kaut cilvēka inficēšanās no cilvēka ir drīzāk teorētiska, tomēr, ņemot vērā iespējamos riskus, ārstu uzmanība tiek pievērsta katram gadījumam, kad nevar izslēgt inficēšanās iespējamību, slimnieka siekalām nokļūstot uz cita cilvēka gļotādas, bojātas ādas vai brūces. Tādēļ epidemiologi turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā nozīmīgs kontakts ar pacienti. Sadarbībā ar ārstiem katrā gadījumā tiek veikta inficēšanās riska izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā, pastāvot hipotētiskajam inficēšanās riskam, tiek nozīmēta vakcinācija pret trakumsērgu. Epidemiologi atgādina, ka vakcinācija pret trakumsērgu vienmēr ir nepieciešama pēc kontakta ar slimu vai iespējami slimu dzīvnieku, īpaša piesardzība ir nepieciešama ceļotājiem, kuri apmeklē trakumsērgas ziņā nelabvēlīgas valstis.

Daugavpilī saslimusī un vēlāk slimnīcā nomirusī paciente bija vērsusies pēc palīdzības jau ar slimības pazīmēm, ko mediķi Daugavpils reģionālajā slimnīcā uztvēra kā psihiskās veselības traucējumus, un, kā skaidro epidemiologi, ja ir parādījušies centrālās smadzeņu darbības traucējumi, cilvēku ar trakumsērgu glābt vairs nav iespējams. Daugavpils reģionālajā slimnīcā sievietei uzreiz tika veiktas dažādas analīzes, pastāvēja aizdomas, ka viņa varētu būt inficējusies ar kādu slimību, taču, pēc slimnīcā skaidrotā, galvenās trakumsērgas pazīmes pacientei neesot bijušas. Tiesa, pacientei bija psihiskās veselības traucējumi, kuru dēļ viņu pārveda uz psihoneiroloģisko slimnīcu, kur sieviete nomira. Tagad Veselības inspekcija uzsākusi pārbaudi, pamatojoties uz informāciju par slimnīcas nespēju precīzi diagnosticēt trakumsērgu un iespējamu medicīnas personāla nolaidību. Jāpiebilst, ka pēdējais trakumsērgas pacients Latvijā reģistrēts pirms 16 gadiem.

Neatkarīgā izpētīja, ka 2003. gadā no trakumsērgas nomira vīrietis. Arī viņš bija no Daugavpils. Vīrieti jūlijā bija sakodis suns, un jau augusta sākumā vīrietis nomira. Prese vēstīja: lai arī suns uzvedies dīvaini, cietušais pēc palīdzības nevērsās un vakcinācija netika veikta. Suns īsi pēc uzbrukuma nomira, taču vīrietis nepaziņoja arī veterinārārstam. Vīrieti suns sakoda 24. jūlijā, 28. jūlijā viņš nonāca Daugavpils reģionālajā slimnīcā, bet tikai 4. augustā konstatēja trakumsērgu, 5. augustā pacients nomira. Tā gada vasarā Daugavpils rajonā tika apstiprināti 11 dzīvnieku trakumsērgas gadījumi. Pagastā, kur dzīvoja suņa sakostais vīrietis, notika bezmaksas dzīvnieku vakcinācija, taču savu suni saimnieks nevakcinēja.

Neatkarīgā Rīta Avīze

Vēl senāks gadījums Kurzemē liecina, ka arī tolaik slimnīcā trakumsērgu atpazīt bija grūti, lai arī Latvijā bija daudz dzīvnieku inficēšanās gadījumu. 1993. gadā no trakumsērgas nomira 22 gadus vecs puisis no Saldus. Trīs jaunieši mežā bija noķēruši lapsēnu un atnesuši viņu uz mājām. Divus jauniešus lapsēns sakodis. 22 gadus vecajam puisim aptuveni pēc mēneša parādījušās veselības problēmas - nespēks, galvassāpes, un ārsts diagnosticēja vīrusa infekciju. Vēlāk puisis vairs pēc palīdzības nevērsās, un tikai tad, kad veselības stāvoklis bija kritisks, viņu nogādāja slimnīcā. Aizdomas par trakumsērgu bijušas, taču ārsti neizslēdza arī psihisku saslimšanu. Tāpēc puisis tika nogādāts Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, bet vēlāk - Jelgavas slimnīcā, kur nomiris. Otru lapsēna sakosto puisi epidemiologi uzmeklējuši Vācijā, paziņojot arī attiecīgajām valsts iestādēm, un viņš saņēma vakcināciju.

1993. gadā Saldus rajonā tika reģistrēti 12 ar trakumsērgu slimi dzīvnieki, visos gadījumos tika vakcinēti cilvēki, kuri ar šiem dzīvniekiem bija kontaktā.

1993. gadā trakumsērga dzīvniekiem bija reģistrēta 17 rajonos (toreizējais administratīvais iedalījums). Pirms tam trakumsērga cilvēkam tika reģistrēta

1986. gadā Krāslavā. Vietējais laikraksts Komunisma Ausma ziņo: «Situācija ar trakumsērgu ir saspringta.» Krāslavā un citās pilsētās tika organizēti mājdzīvnieku vakcinācijas pasākumi, un «gadījumā, ja dzīvnieki netiks vakcinēti, viņu īpašnieki tiks saukti pie administratīvās atbildības».