Katlu mājā Užavā traģiski bojā gāja vīrietis, gimenei zaudējot tēvu un vīru. Nelaiķa tuvinieki ir satriekti, stāsta, ka katlu telpa applūst regulāri, mēdzot būt pat vairāku desmitu centimetru dziļums. Lai gan māja, kurā iekārtota kurināšanas telpa, ir pašvaldības pārraudzībā, amatpersonas rausta plecus, sakot, ka nav atbildīgas par notikušo, vēsta raidījums "Bez Tabu".
49 gadus vecais Andris vairākus gadus strādāja Užavas daudzdzīvokļu namu katlu mājā, mājas pagrabstāvā. Decembrī darba vietā vīrieša dzīvība izdzisa. Nelaiķa krustmeita Sintija stāsta, ka pie viņas mammas atjozusi vīrieša meita, kura lūgusi palīdzēt, jo tēvs guvis traumu. Abas steigušās uz katlu telpu, pievienojusies arī Sintija, kura nupat bija iebraukusi pagalmā.
“Mēs ienācām iekšā [katlu telpā], bet reāli nezinājām, kur lai kāju liek. Ūdens bija virs potītes noteikti. Man kājās bija zābaki ar augstiem papēžiem, visi bija ūdenī. Sieva turēja viņa galvu klēpī ārpus ūdens, jo visapkārt bija ūdens. Daudz nedomājot, raudzījām. Elpošanas, pulsa nebija,” katlu telpā piedzīvotās šausmas raidījumam atminas Sintija.
Vīrieti radinieces novietojušas vienīgajā sausajā vietā, pie krāsns uz paaugstinājuma. Metušās ceļos ūdenī, centušās reanimēt samaņu zaudējušo tuvinieku. Mirkli vēlāk ieradusies ātrās palīdzības ekipāža. Mediķu darbu ūdens ļoti apgrūtinājis. Vīrieša dzīvību neizdevās glābt. “Es ar to dzīvošu visu mūžu! Ne katrs cilvēks veic reanimāciju piederīgajam. Viņš noslīka katlu mājā tāpēc, ka saimnieciskā daļa nav parūpējusies par saimnieciskajiem pasākumiem, Tā ir ļoti liela traģēdija! Man ar to skatu, kas šeit notika, būs visu mūžu jādzīvo!" norāda krustmeita.
Tuvinieki pieļauj, ka nelaiķis paslīdējis uz applūdušās, glumās betona grīdas, kritis, atsitis galvu, atsitoties pret ko cietu (konstatēta galvas trauma), zaudējis samaņu, ar seju iekritis ūdenī un noslīcis (noslīkšana ūdenī - oficiālais nāves cēlonis, kas oficiāli fiksēts medicīniskajā apliecībā par nāves cēloni), vēsta "Bez Tabu".
Užavas pagasta pārvaldnieci Laimu Erlihu-Štranku žurnālistiem sastapt neizdodas. Savukārt komunālās saimniecības priekšnieks Jānis Ikše, lai gan negribīgi, tomēr stājas kameras priekšā un stāsta, ka “mums tās neskaitās kā katlu mājas. Katlu māju likvidēja. Mēs neapsaimniekojam nevienu katlu māju. Tās katlu telpas izveidojuši paši iedzīvotāji. Mēs tur neejam un nestaigājam. Tās mums nepieder it kā”.
Nelaiķa tuvinieki uzskata, ka amatpersonas pēc nelaimes mazgā rokas nevainībā, jo allaž zinājušas, kādos apstākļos strādā kurinātāji pašvaldības pārraudzībā esošajā īpašumā.
Avots: skaities.lv