Vairs nebūs bezmaksas plastmasas maisiņu pie zeķēm

© f64

13. septembrī pirmajā Saeimas lasījumā tika apstiprināti grozījumi Iepakojuma likumā. Mediji ziņo, ka no 2019. gada 1. janvāra veikalos visi plastmasas maisiņi būs par maksu, taču tikai garāmejot piemin šajos grozījumos iekļauto izņēmumu, kas joprojām ļaus izsniegt par brīvu ļoti vieglās plastmasas maisiņus, kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iesaiņošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.

Ļoti vieglās plastmasas maisiņi ir tie maisiņi, kuros liekam tomātus, kartupeļus un reizēm pat vienu citronu vai banānu. Šī izņēmumu daļa ir skaidri definēta: maisiņi, kuri ir plānāki par 15 mikroniem. Diemžēl neviens nenosaka, vai biete tiek likta maisiņā higiēnas nolūkos, vai arī ieraduma pēc. Lai gan VARAM vairākas reizes savos sociālo tīklu kontos ir ziņojusi, ka šo izņēmumu nevajadzētu attiecināt uz augļiem un dārzeņiem, un maisiņiem no 1. janvāra šajās nodaļās būtu jābūt par maksu, jau zinām, ka vismaz divas lielas lielveikalu ķēdes šo izņēmumu plāno attiecināt arī uz augļiem un dārzeņiem. Uzskatām, ka, ja Iepakojuma likuma grozījumi tiks pieņemti, iekļaujot šo izņēmumu, tiem nebūs būtiskas ietekmes uz plastmasas maisiņu patēriņa samazinājumu. Lielveikali varēs ierobežot, piemēram, tikai maisiņus, kas ir novietoti pie zeķu stenda, un izpildīt likuma prasības. Ļoti iespējams, patērētais maisiņu apjoms turpinās pieaugt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nodrošinātajā pētījumā tika konstatēts, ka kopējais svars un daudzums plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus, 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par 57 %. Savukārt tiem maisiņiem, kuriem viena maisiņa svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem, kopējais svars un daudzums par šo periodu palielinājies par 35 %. Jānorāda, ka tirdzniecības vietās 2017. gadā tika realizēti vai izplatīti 1,7 milj. kilogramu plastmasas maisiņi, kuru svars ir zem 0,003 kilogramiem, un teju 2 milj. kilogramu plastmasas maisiņu, kuru svars ir virs 0,003 kilogramiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2015/720 jau 2015. gadā uzlika dalībvalstīm par pienākumu samazināt izmantoto plastmasas maisiņu skaitu. Viena no iespējām, kā šo direktīvu īstenot, ir līdz 2019. gada 1. janvārim ieviest likumu, kas aizliedz izsniegt plastmasas maisiņus par velti. Latvija ne tikai ir nogaidījusi līdz pēdējam brīdim, lai šādus grozījumus ieviestu, bet arī ir izvēlējusies iekļaut likumā jau minēto izņēmumu ļoti plānajiem maisiņiem, kas šo likumu padara neefektīvu.

Eiropas Savienības valstis šo direktīvu ir ieviesušas dažādi. Vairākās valstīs, kā Rumānijā, Itālijā un Francijā, vieglie plastmasas maisiņi, kas nav kompostējami, vispār nav pieejami. Arī valstis ārpus Eiropas Savienības ierobežo plastmasas patēriņu: plastmasas maisiņu izplatība ir ierobežota un pat aizliegta arī daudzās Āzijas un Āfrikas valstīs. Turklāt, sabiedrība šādus likumus ir novērtējusi pozitīvi, īpaši tad, kad pēc likuma pieņemšanas ir pagājis neliels laika posms un cilvēki ir mainījuši savus ieradumus: neliek visus produktus maisiņos, kā arī izmanto vairākas reizes lietojamos maisiņus.

Neuzskatām, ka pastāv pamatoti iemesli, kas liegtu šādu likumu pieņemt arī Latvijā, tāpēc aicinām VARAM un LR Saeimu izņemt norādi “un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iesaiņošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu” no grozījumu Iepakojuma likumā 1. panta 10. punkta, kā arī noteikt minimālo maksu par ļoti vieglās plastmasas maisiņiem piecu centu apmērā.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais