Kāds gudrinieks esot teicis, ka Anglija ir sala un katrs anglis ari esot ‘sala’ t.i. viņi esot individuālisti un bara instinkts viņiem ir svešs....
Varbūt, ka mēs latvieši ,pēc dabas viensētnieki, ari esam ‘SALAS’? Tas varētu izskaidrot to, kāpēc mums UK nav tādu kopienu, kā, piem., leišiem vai poļiem!? Grūti pateikt, bet (manuprāt) izklausās labi, jo negribētos ticēt, ka Dievs ir ‘nohalturējis’ mūs radīdams - gan jau, viņam bija kas padomā!
Daugavas Vanagu viesnica, kurā es sakumā apmetos, atrodas paša Londonas centrā (pie Haid Parka) Tolaik starp Londonu un Rīgu (reizi mēnesī) kursēja pasažieru autobuss[1], kurš apgādāja viesnīcu ar lētiem, Latvija ražotiem produktiem un ‘šmigu’ - pinte alus “Vanagu” bara toreiz maksāja £0.5, bet istabu varēja dabūt par £40 nedēļā, tādēļ apmeklētāju tur nekad netrūka!
Jāsaka, ka lētā „šmiga” bija galvenais “organizējošais faktors” pateicoties kuram toreiz Vanagu bārā bija kas līdzīgs latviešu klubam „letiņi” no visam pilsētas malām brauca uz turieni tusēties.Bet, lai būtu, kā būdams, mēs visi no tā tikai ieguvām, jo toreiz katrs jaunatnācējs tur varēja iepazīties ar citiem tādiem pašiem un saņemt pirmajā laika tik nepieciešamo padomu un atbalstu. Nebija mazsvarīgi ari tas, ka tai laikā tur vel dzīvoja daži no tiem trimdas latviešiem - leģionāriem, kuri pavadīja savas vecumdienas Londonā. Ar viņu aiziešanu viņsaulē, ‘’Vanagi’’ zaudēja savu garīgumu.
Esmu dzirdējis, ka pat tagad viens otrs no tiem letiņiem, kuri „bomžo” Haidparkā, iemanoties Vanagos uzglabāt savas mantas un pat reizēm nomazgāties dušā! (Viens no viņiem ‘aiz pateicības’ esot...nozadzis televizoru).
Deviņdesmito gadu beigās „Vanagus” aizvēra kapitālajām remontam – pāris gadus vēlāk tos atkal atvēra, bet ar jaunu vadību un citu cenu politiku (lētā alus vairs nebija) - Londonas latviešu „klubs” beidza pastāvēt. Paris reizes mēģināju apmeklēt „Vanagus” uz Jāņiem (es dzīvoju blakus) – „letiņi tur vairs netusējas”!
Jā, Daugava, bez Vanagiem un Vanagi, bez Daugavas...
Ap to laiku saka kvalitatīvi izmainīties atbraucēju kontingents - Rīgā atveras pirmās aģentūras, kuras vervēja darbaspēku Lielbritānijai Toreiz latvieši šeit oficiāli strādāt nedrīkstēja, tādēļ ”darbarūķus” maskēja, ka studentus [2].Parādījās kas līdz šim neredzēts – latviešu izcelsmes ekonomiskais migrants, kuram (ka visiem migrantiem) bija vienalga kur dzīvot - ka tikai nauda nāk! Vakar – Dublina, šodien –Londona, bet rit.....!? Adas jaka mugurā, satelīta šķīvis uz jumta, palietota autiņa atslēgas kabata un...tik priecīgs, tik priecīgs! Kāda tur Latvija - manas mājas ir šeit!! Amerikāņi tādus sauc: ’white trash’ [3]
Rīdzinieki ,pat ja tie dzīvo dažādas pilsētas daļās bieži ciemojas viens pie otra, šeit tā nav jo attālumi, laiks to pārvarēšanai un dārgās biļešu cenas noved pie tā, ka cilvēki pamazam atsvešinās - katrs izklaidējas sava rajonā, gadās, ka labi draugi gadiem ilgi dzīvodami Londonā viens otru tā ari nesatiek – kontaktējās runādami pa mobilo! Londonā cilvēki „pazūd” – mainās telefona numuri un adreses, jūs zināt, ka viņš ir kaut kur pilsētā, bet ...kā viņu atrast?!
Latviešu mini kopienas parasti veidojas ap leišu, krievu vai poļu kopienām – tikšanās un informācijās apmaiņas vietas ir viņu veikali, kafejnīcas un DVD maiņas punkti.
Piemēram, paša Londonas centrā (vienu kvartālu no Vanagiem) ir Queensway Market.Taja ir kafejnīca, frizētava un paris veikalu, kurus atvēruši izceļotāji no bijušās PSRS (tajos var nopirkt arī Latvijā ražotus produktus).Tur var nejauši satikt vienu otru sen neredzētu paziņu, kā ari izlikt sludinājumus un atrast lietuviešu, poļu un krievu bezmaksas avīzes (latviešiem savas avīzes Lielbritānijā nav).
Tiem, kuri iedomājas, ka viņi (būdami latvieši) ir galvas tiesu pārāki par citiem izceļotājiem no Austrumeiropas, es ieteiktu tur labāk nerādīties...
Pasliktinoties ekonomiskai situācijai Latvija, arvien vairāk ir tādu, kuri labākas dzīves meklējumos gatavojas atstāt dzimteni, bet vairumam nav ne mazākās izpratnes par to kas viņus šeit sagaida. Daudz ir dzirdēts par tautiešiem, kuri nonākuši UK , savas lētticības vai objektīvas informācijas trūkuma dēļ kļūst par visdažādākā veida afēristu upuriem un nonāk visai neapskaužamā stāvoklī.
Tādēļ šīs daļas nobeigumā, gribētu ierosināt atsaukties visus tos, kuri varētu atlicināt laiku emigrantu e-avīzes izveidošanai, kurā visiem būtu pieejams tas informācijas minimums, bez kura šai valstī iztikt nevar. Kopējiem spēkiem mēs varētu atvieglot latviešu asimilāciju Lielbritānijā.
Neatkarīgi no tā, kādi bija Dieva nodomi mūs radot, nedomāju, ka viņš bija gribēja, lai mūsu tautieši nakšņotu Londonas parkos!
[1] Ryanair vēlāk šo autobusu izkonkurēja.
[2] ‘Studenti’ oficiāli drīkstēja strādāt 20 st. nedēļā.
[3] 19.gs. ASV tā saukāja nabadzīgus, neizglītotus un bezperspekīivus baltos. (Baltais mēsls)