Šā raksta sākumā es nedaudz skāru to «mazāk veiksmīgo» tautiešu tēmu, kuriem cerētās labklājības vietā nākas «bomžot» Londonas parkos, bet tādu nav nemaz tik daudz. Vairumam viss ir kārtībā, bet nav tā, ka problēmu vispār nebūtu...
Visi būs redzējuši tādus, kuriem patīk lepni atvērt kabatas portfeļus, lai apkārtesošie varētu apbrīnot to saturu. Skatieties, apskaudiet - ko tikai visu viņi «nesagrābj»: «Harrods», «Selfridges», «John Lewis», «House of Fraser» tirdzniecības namu, kā arī banku zelta un pat platīna kartes! Kredītkaršu daudzums nav «krutuma» pazīme (drīzāk otrādi). Ieraugot tādus kļūst viņu žēl - «nabadziņš» bieži vien pat nesaprot (atvainojos), kādos sūdos ir iekūlies... Bet, par visu pēc kārtas!
Kāpēc es izvēlējos šo tēmu? Saskaņā ar kādu BBC TV pārraidi pat tādas prestižas UK augstskolas kā London School of Economic studenti ir apbrīnojami ignoranti personīgo finanšu jautājumos. Domāju, ka daudzi Latvijā dzīvojošie tautieši pat īsti nezina, kāda atšķirība ir starp kredīta un debeta kartēm.
Šai dzīvē ir sanācis tā, ka parasti ir neatbilstība starp mūsu iespējam un vēlmēm, tādēļ daudzi no mums taisa parādus. Visgrūtāk, manuprāt, ir tiem, kuri nesen atbraukuši no Austrumeiropas. Vēl vakar viņi varēja tikai «siekalodamies» noskatīties uz veikalu vitrīnām, bet šodien – lūdzu, ņem ko gribi un pat «nav nekas jāmaksā».
Ja jums Lielbritānijā ir pastāvīga dzīves vieta un regulāri ienākumi, agrāk vai vēlāk jūs sāks «bombardēt» ar piedāvājumiem izņemt kredītkartes. No jums tiek prasīts tikai tāds sīkums, kā parakstīt bankas atsūtīto vēstuli un nosūtīt to atpakaļ. Ak, jā – vēl jānorāda jums vēlamā kredīta lielums, tas arī viss.
Tirdzniecības namos jums vienmēr piedāvās izņemt klienta karti ar dažu simtu (iesākumam) kredīta limitu. Izņemšanas dienā un izpārdošanu laiku jums tiks piedāvāta vismaz 10% atlaide.
Tā jūs īsā laikā, paši to nemaz nemanot, «apaugsiet ar plastiku». Sākumā liekas – kas tur slikts, ja ir daži «lieki» tūkstoši «nebaltai dienai», bet...nauda ir tērēšanai, un apetīte rodas ēdot!
Daudz ir piedāvājumu nopirkt mēbeles, kā arī citas saimniecībā tik nepieciešamas lietas, turklāt tie parasti būs bezprocentu aizdevumi, par kuriem norēķināšanās būs atlikta uz ilgāku laiku. Kāds kvēls «Manchaster United» [1] fans nopirka sev «Ferrari» (sarkanu). Turklāt, tas bija «pērc šodien, maksā nākošajā gadā» piedāvājums. Būtu jābūt galīgam «loham», lai palaistu garam tik vienreizēju iespēju! Kā teica Als Pačino filmā «Krusttēvs»: an offer you can’t refuse...
Ir grūti atturēties un nepirkt, ja ir jāmaksā attālā nākotnē. Bet, kad tas gads ir pagājis, tad maksāt, protams, galīgi negribas, it sevišķi tāpēc, ka tā lieta jau ir veca, bet jāmaksā ir kā par jaunu..
Jums ir stilīgs dzīvoklis, kurā bieži tiek rīkoti «tusiņi», garāmgājēji un kaimiņi ar skaudību noskatās uz jūsu «kruto» autiņu. Jūs nēsajāt «brendus», ēdat restorānos un regulāri dodaties ceļojumos – pasaulē ir tik daudz vietu, kuras ir vērts apskatīt! Paziņas un draugi jūs apskauž, un arī pats esat ar sevi ļoti apmierināts. Tikai viena lieta «drusku bojā garīgo» – tās kreditoru vēstules ar atgādinājumiem...maksāt!
Aptuveni šeit «pasaka» beidzas un sākas realitāte, jo tas gads, kura laikā varēja nemaksāt par mēbelēm, «autiņu» un visām pārējām «grabažām», ir pagājis. Interese, kura jāmaksā par jūsu daudzajām kartēm, nav tāda, kā bija sākumā – tā gandrīz sāk līdzināties jūsu ienākumiem!
Jau ne reizi vien esat mēģinājis atvieglot savu situāciju…(balance transfer, debt consolidation loan etc). Katrs nākošais aizdevējs paaugstina jūsu kredīta limitu un dod jums nelielu atelpu, kuras laikā nav jāmaksā interese un...iespēju turpināt tērēt! Jūs zināt, ka mūžīgi tas tā neturpināsies, bet padarīt neko nevarat, jo esat pieradis dzīvot «pāri» saviem līdzekļiem.
Jums mati ceļas stāvus, kad domājat par tā sarkanā autiņa aprūpes, apdrošināšanas, degvielas etc., etc. izmaksām, kuras tiek segtas, izmantojot «jūsu» kartes!
Viss augstāk teiktais ir tipisks mūsdienu parādu verga vārdiskais portrets. Finanšu saistības ar bankām ir tas pats, kas senatnē ķēdes un pletne. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka toreiz varēja aizmukt un atkal būt brīvs....
Brīvs cilvēks no verga atšķiroties ar to, ka pirmais varot nepaklausīt. Pamēģiniet nepildīt savas kredītsaistības, t.i., nokavēt vai neizdarīt kārtējo maksājumu! Jūs nekavējoties tiksiet sodīti – būs jāmaksā lielāki procenti par piešķirta kredīta izmantošanu, turklāt tas attieksies arī uz jūsu saistībām ar visām citām bankām (universal default).
Jūsu saistības ar bankām, kā arī tas, cik apzinīgi tās pildāt, tiek reģistrētas tā sauktajās Credit Referance Agency. Visa informācija, kura varētu interesēt jūsu esošos un perspektīvos kreditorus, ir tur! Piem., ja jums kādreiz sanāks problēmas ar vienu banku, tad nebrīnieties, ka nekur vairs nevarēsit atvērt rēķinu darba algas pārskaitīšanai. Kam jūs tāds būsiet vajadzīgs? Kur varēsiet strādāt? Ja nu vienīgi (pa tumšo) kādā Skotijas zivju fabrikā, kur pēc darba būs stundu jāmazgājas dušā tā, lai kaķi uz ielas pakaļ neskrietu...
Brīžiem jūs nolādat to dienu, kad Latvija iestājās EU. Ja būtu kā senāk, tad varētu nospļauties, savākt visu atlikušo naudu un atgriezties Rīgā kā neviens vien tautietis arī izdarīja tais «vecajos labajos laikos»... Būtu interesanti zināt, cik rīdzinieku ir nopirkuši savus dzīvokļus tieši šādā veidā? Bet, kur tu liksies mūsdienās, kad EU ir vienota informācijas sistēma?!
Daži «šopaholiķi» pat ir iemanījušies «sačakarēt» sev karjeru. Kāds mans paziņa (universitātes pasniedzējs) bija tā «aizrāvies» ar kredītkaršu lietošanu, ka, nespēdams nomaksāt «samilzušos» rēķinus, vakaros «piestrādāja» par taksometra šoferi. Pārslodze sāka atsaukties uz viņa pedagoģisko darbu un drīz vien Londonā bija par vienu profesionālu taksistu vairāk. Muļķīgi, es viņa vieta būtu «ieziņojis» bankrotu!
Nobeigumā gribētu pateikt - ja man kāds jautātu, ņemt vai neņemt kredītkartes, es atbildētu ar kategorisku «nē», bet....pats «grēkoju pa šo līniju»! Grūti ir noturēties, ja tev burtiski «sviež pakaļ» naudu! Kāds gudrinieks esot teicis, ka ar parādiem esot tāpat, kā ar (atvainojos) iečurāšanu biksēs – sākumā ir silti un patīkami, bet pēc tam...nu, jūs jau paši zināt, kā ir pēc tam...
Bankas aizdod naudu nevis tāpēc, ka grib palīdzēt, bet tāpēc, ka grib uz mums «uzvārīties». Tam ir ne tik vien smaidīgi klerki, kuri «izdāļā» kredītkartes, bet arī debt recovery team, kuri iztukšos jūsu māju un aizvilks prom arī sarkano autiņu, pat nepajautājuši, par kuru komandu jūs «fanojat»! Jā, nav viegli būt latvietim Londonā...
Turpinājums sekos...
[1] Šīs futbola komandas forma ir sarkana. Daudz ir dzirdēts joku par tās faniem - viņi nēsājot sarkanas zeķes, guļot uz sarkaniem palagiem etc., etc.
P.S.
Izlasījuši šo rakstu, tautieši, nesteidzieties pakot somas ceļam uz Londonu, jo tagad ir credit crunch un (vismaz pagaidām) bankas jums neko nedos, sorry!