Par trimdas latvieša atgriešanos...

Veltīts manam vecamtēvam V.Losbergam - Latgales Artilērijas pulka leitnantam.

Ceru, ka savu rīta kafiju dzerot atradīsiet internetā šo rakstu, kurā gribētu padalīties ar vienu otru domu, kura man ienāca prātā aizvadot Veco gadu.

Pēc 1991.g. neatkarības atgūšanas likās, ka trimdas latviešu lieta varēs tikt nodota arhīvā un turpmāk ar to nodarbosies tikai vēsturnieki, bet izrādās tās bija tikai ‘pirmās sērijas’ beigas. Kā saka: turpinājums sekos..

Ko es ar to gribu teikt? Manuprāt, tie ekonomiski represētie, kuri stūrē rietumu virzienā tagad, strādāt tur prastos un slikti apmaksātos darbus, dara to tikpat nelabprāt, kā tie, kuri atstāja Rīgu toreiz – 1944.gada oktobri uzbrūkošās Sarkanarmijas kanonādei fonā skanot.

Ganocīds esot apzināti centieni radīt tādus apstākļus, kas vērsti uz pilnīgu vai daļēju nacionālās grupas iznīcināšanu, centieni apturēt tas vairošanos un ierobežot dzimstību.

Sacīts – darīts! Deindustrializācijas radītā bezdarba rezultātā, drūmu nākotnes priekšnojautu pārņemtie latvieši, sākuši vairoties piebremzētā tempā. Daudzi, lai nemaisītos pa kājām, ir atstājuši šo zemi, citi vēl pako koferus un uz sevi ilgi gaidīt neliks. Rietumu kungiem tur EU, taču, galvenokārt bija vajadzīga Latvijas teritorija resursu izvešanai no Krievijas uz mūsu neaizsalstošajām ostam, bet tauta – kāda tur vēl..tauta![1]

Ja toreiz – 2003. gada 20. septembrī, pirms došanās pie vēlēšanu urnām mēs būtu painteresējušies kāpēc vecajās ES dalībvalstīs ir tik stipras pilsoņkustības par izstāšanos no kluba mūs tajā ar koku nebūtu iedzinuši![2]

Ak, cerējām, ka rietumu snobi mūs aizstāvēšot! Vēsture, tiešam māca to, ka tā neko nemāca! Atcerieties viņu izdarības toreiz Jaltā,[3] kad mums tā aizstāvēšana bija tik ļoti vajadzīga! Vai tad ne ‘pateicoties’ viņu pasīvajai vienaldzībai un gļēvumam mēs uz pusi gadsimta nepazudām aiz Dzelzs Priekškara? Ak, jā, es saprotu, jūs cerat, ka viņi tā...vairāk nedarīs, vai ne?

Vispār, būtu interesanti, ja atsauktos kāds, kurš tiešam noticēja, ka NATO tikām uzņemti tādēļ, lai mūs vajadzības gadījumā aizstāvētu, tad tik būtu smiekli!

Izradās, ka uztaisīt neko prātīgu latvieši vairs galīgi nejēdzot un ražošanai Latvija neesot bijis nākotnes – labi vien ir, ka tās vairs nav. Rīgas veikalos preču, taču, pietiekot, turklāt pašiem neesot bijis jānopūlas tās ražojot! Žetons mums par to, vai ne?!

Nauda nesmird, bet tiem, kuriem ir nelāgais niķis bāzt savu degunu tur kur nevajag, lai noskaidrotu mūsu tautas kalpu papildu ienākumus, ieteiktu papētīt Rīgas veikalos tirgoto preču leibas. Noskaidrot, kas ir to dīleri un jums būs skaidrs, kas kreditē tos offshore rēķinus, kuriem klāt netiekot mēs pagaidām vēl nevaram sveikt viņus ar vārdiem: apsūdzētais piecelties!

Nākotnes perspektīvas? Uz Frankfurtes naudu es lielas cerības neliktu, jo tā atkal noies kaut kur garām bagātinādama ‘kalvīšus & co’, bet jāatdod būs mums t. i. tautai. No Briseles padomiem, gan vairs nebūtu jābaidās, jo viss ko varēja nojaukt jau ir nojaukts – no tās puses mums briesmas vairs nedraud![4]

Es zinu, jūs smiesities un man neticēsit, bet ar patriotisku lozungu skandināšanu un sarkanbaltsarkano karogu vicināšanu vien mēs tālu netiksim. Zosis reiz esot izglābušas Romu, domāju, ka pat superauseklīši vairs netic, ka tās kādreiz atlidos Rīgas virzienā. Tāpēc nāksies paspirināties ne mazāk, ka tai vardei, kura piena burka iekritusi negribēja ‘pa burbuli’ noiet, lai izkultos no situācijas, kurā pašlaik atrodamies.

Nobeigumā tā, kā prasītos pēc N. Černiševska jautājuma – ko darīt? Jā, ko darīt, lai mums nebūtu par īsu dzīvot šeit dzimtenē un kurkstošie vēderi neliktu izklīst pasaulē – prom no Daugavas krastiem? Atbildi uz šo jautājumu varētu mēģināt kopīgi meklēt šeit – NRA slejās tā vietā lai rakstīdami apvainojošus komentārus tiktu vaļa no savam frustrācijām, kā mēs to darījām līdz šim.

Tas tad ari būtu mans novēlējums mums visiem šai Jaunajā 2009. gada!

[1] NATO vīriem, protams, patīk ari tas, ka no Zilupes ir tikai viens riktīgs ‘rāviens’ ar tanku līdz Maskavai.

[2] Rietumos daudzi uzskata, ka ES ir tikpat kroplīgs veidojums, kā bijusī PSRS.

[3] Jaltas/ rietumu nodevība.

[4] Ja kādas naidīgas valsts aviācija būtu bombardējusi Latviju tā, manuprāt, būtu mazāk izpostīta.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais