Daudz ir dzirdēts, ko Latvijā palikušie saka par aizbraucējiem, tādēļ, manuprāt, laiks izteikties arī mums. Tātad.. šoreiz par palicējiem!
Domājot par šiem, atcerējos, kādu vecu, Padomju laiku, anekdoti: KGB Sarkanajā laukuma noķēra disidentu, kurs izplatīja proklamācijas, bet uz tam nekas nebija rakstīts. Viņam jautāja: kāpēc tā? Bet… viss, taču, tāpat ir skaidrs, viņš atbildēja!
Jā, arī ar palicējiem viss ir skaidrs...
Aizbraukšana esot notikusi pēc negatīvas atlases principa: Latviju atstāja pajoliņi - mūžīgi mainīgajam darba tirgum piemēroties nespējīgi neveiksminieki, tādi, kuriem bija jālaižas, lai ‘’neiesēdinātu’’ un, protams, tie, kuru dzīves kredo ir izsākama teiciena - ubi bene ibi patria.[1]
Palicēji esot diametrāls to pretstats - labākie no labākajiem, pie tādas gaišo pratu koncentrācijas uz m3 situācija uzplaukumam bija vairāk, ka labvēlīga, turklāt, ES deva ne tikvien mantas, bet ari naudu to iegādei. Tā, ka dzīvoja Latvijā, nevar atļauties pat amerikāņi – vismaz savu naudu viņi drukā paši…
Bet… .kā jūs izskaidrosiet to faktu, ka ‘’leiputrija’’ nesanāca - valsts ir novesta līdz kliņķim un, kuru katru brīdi tikšot pasludināta par failed state? Varbūt vārds latvietis nav tautība, bet.. diagnoze?!
Protams..
Neviens nebija domājis, ka pēc 50 okupācijas gadiem atjaunot Latvijas brīvvalsti būs, nu... KĀ ķēķī gaismu iededzināt, bet.. vai jums tas neliekas dīvaini, ka.. Agrāk Latvijas produktus ēda vai visas Varšavas līguma valstis, bet Latvijā ražotas preces bija zināmas arī vel tālāk – pat Raja (M. Gorbačova nelaiķa sieva) lepni ‘’zīmējās’’ ārzemēs ar Ogrē ražotu svīteri mugurā! Tagad, divdesmit gadus vēlāk, Latvija nespēj būt pat pašpietiekama?!
Dzīvot sociālismā negribējām, bet kapitālismā.. nemākam?!
Kādreiz, kad man briti jauta: ko jūs tur Latvijā darāt, ko ražojat un ar ko esat slaveni, es pat nezinu ko man atbildēt, jo nevaru, taču, teikt, ka dzīvojam no ES atmesta un izsaimniekojam mūsu tēvu atstato – nododam metāllūžņos senču kapu krustus, lai.. nopirktu sev goda svārkus!
Cui prodest? [2]
Šekspīra vārdiem izsakoties, nav pasaulē skumjāka stāsta, kā stāsts par Latvijas brīvvalsti. Domājot par to, nāk prata alegorija ar putniņu būrīti. Vel nesen tas visiem spēkiem mēģināja izlauzties brīvībā..Savā vaļā ticis sajuta izsalkumu un.. drīz vien atgriezās atpakaļ. Turpmāk durtiņas ciet vērt vairs nevajadzēs (lasi – ‘’Dzelzs priekškars’’ vairs nebūs vajadzīgs) ja šis kur arī aizlidos, tad vienmēr atgriezīsies, jo savu vietu ’’zinās’’
Kāpēc es tā domāju?
Aizgājuši uz Rīgas lidostu, iestājieties, kāda no tam rindām, kurā čekojas iekša lidojumam uz neLatviju tie bāleliņi, kuri ‘’savu zaru šeit jau ir nozāģējuši’’ un paklausieties, ko šie tur spriež: - lai beidz čakarēt smadzenes, dod darbu, maksa naudu un.. vai nav vienalga zem kādiem karogiem staigāt, kāds tur vairs patriotisms?!
Jā, stagnācijas laikos, mēs bijām tuvāk brīvajai Latvijai nekā tagad, jo toreiz tā bija mūsu prātos un sirdīs. Tagad, kad tas tur vairs nav, nav nozīmes vai tā vel ir uz kartes…
Starp citu, par karti..
Apsveicu, jo jums beidzot ir izdevies ‘’uzlikt’’ Latviju uz kartes un ‘’iznest’’ tās vardu pasaulē, bet.. tā ir tāda ‘’Černobiļas’’ slava – visi zina, kur tā ir, bet neviens tur negribētu būt! Pat superauseklīši atstāj valsti, kurā dzīves prasības knapi tiek apmierinātas, Maslova piramīdas pirmajā (fizioloģiskajā) līmenī..
Traki, ko darīt?
Šī jautājuma zemteksts parasti ir ‘’kurš ir vainīgs?!’’ Situācija, kad mājā ir tarakāni, jādomā, kā tikt no tiem vaļā, nevis jāapsūdz tie par to, ka tie.. IR.. tarakāni..
Jā, juku laikos parasti atrodas daudz tādu gudrinieku, kuri skandinādami populistiskus lozungus centīsies šūpot politikas laivu, lai vel vairāk destabilizējusi situāciju piekļūtu pie ‘’karmuškas’’ – vārdā šeit neviens nosaukts netika, bet.. mēs, taču, visi zinām, KĀ viņus sauc! [3]
Mana nākotnes vīzija?
Lai stūre ir vienas, vēlams stipras rokas, jo, ja ar to vienlaicīgi mēģina nodarboties bariņš vārguļu, nekas labs nesanāks, bet, ko nu es jums šeit stāstu – gadus divdesmit esiet to izjutusi paši uz savas ādas! [4]
Cilvēki gaida (jebkuras) pārmaiņas, ka vardes izžuvuša dīķī varētu gaidīt lietu! Lai kaut kas mainītos, kaut kas IR… jāizmaina! Jāsaprot, ka rītdiena tā ir tīra lappuse, kura mēs varam ierakstīt visu, ko gribam – vajag tikai.. pacensties. Jo ātrāk tas tiks saprasts, jo labāk.
Tādēļ sāksim ar attieksmi..
Tā nu mums ir nepaveicies, ka mūžīgi būsim starp Eiropas laktu un Krievijas āmuru. Tagad, kad mums beidzot ir sava valsts, jāsāk mācīties to pārvaldīt - pieņemsim lēmumus ne aiz bailēm no krievu lāča, nedz izdabājot melnajam bruņiniekam, bet tādēļ, ka mums latviešiem pašiem tā vajag. Tad ari varēsim atkārtot Minhauzena brīnumu un paši sevi, aiz matiem, izvilkt no Dižķibeles purva.. [5]
Jā, jā – laiks, mums latviešiem, atkal to fāni hōh celt! [6]
Un visbeidzot, pietiks uzvesties, ka īrniekiem, kuriem ir vieglāk aizbraukt nekā savest valsti kartībā - Latvijas nākotne karājas mata galā! Manuprāt, mēs, savā pastāvēšanas vēsturē, esam izdarījusi daudz kļūdu, bet divām attaisnojuma NEBŪS nekad: 1940.gada nekarojām un tagad masveidīgi laižamies prom..
padomājiet par to..
[1] Kur labi, tur dzimtene.(latīņu val.)
[2] Kam tas ir izdevīgi.(latīņu val.)
[3] Saeima, manuprāt, tāds ...''Trojas zirgu'' stallis vien ir.
[4] Šis nav aicinājums atkārtot 1934.gada 15. maijā apvērsumu.
[5] Es, personiski, esmu pašpietiekamas, nacionālas Latvijas fans.
[6] Augsti paceltu karogu (vācu val.)