Februārī dažas dienas paciemojos Rīgā. Nav brīnums, ka tādās reizes pievēršu uzmanību lietam pie kuram jūs tur dzimtenē sen esat pieraduši. Kā vienmēr, rakstu par to, ko domāju balansējot starp nopietnību un jokiem. Ja kāds jūtas aizvainots - jau iepriekš atvainojos.
Vēl no rīta pastaigājos pa Haidparku – puķes zied, zāle zaļa, čivina putni un cilvēki, no rokas, baro vāveres..smaidi, smaidi un smaidi.
Tikai kādas divas stundas lidojuma, bet kontrasti graujoši - slapjš sniegs, dubli, lamas un grūstīšanās, visi skatās caur pieri tā, it, ka tu šeit visiem būtu parādā. Iebraucot Rīgā likās, ka tajā ir izsludināts kara stāvoklis un ieviesta komandantstunda – ēku fasādes aptumšotas un ielās gandrīz neredz gājējus.
Jā, pilsētā daudz kas nebija tā, kā es to esmu pieradis redzēt, bet par visu pēc kārtas.
Rīgā biju apmeties kādā viesnīcā Mārstaļu iela. Izradās, ka kaut kur kaimiņos neesot bijuši samaksāti rēķini. Tādēļ kāds asprātis visam kvartālam atslēdza karsto ūdeni (ārā mīnusi). Gribējās skaļi saukt: ir 2009. gads, tautieši (neticiet – paskatieties kalendāra)! Padomju laiki, kad visu ģimeni varēja aizsūtīt uz GULAGu par to, ka jaunākais tās pārstāvis atslaucījiies ar Pravdu ir beigušies! Lai ari šai zemē kolektīvā atbildība kļūst…the thing of the past!
Uzturēšanās neapkurinātajā hotelī, noteikti, nāca par labu, vācu jauniešu grupai dodama tiem padziļinātu izpratni par viņu valsts vēsturi – tagad viņi patiesi mācēs novērtēt savu senču stoiciskumu bargajos ziemas apstākļos Staļingradas kampaņas laikā. Diemžēl situācijas pozitīvo aspektu viņi, tai bridi, aptvert nespēja un īpaši priecīgi neizskatījās, bet, gan jau, ar laiku…
Viesnīcā, domādami, ka esmu britu tūrists, mani stingri brīdināja, lai no vietējiem uzmanoties – piekrāpšot…latvian people are nice, but watch out for your money!
Dažu dienu laika tūristu kabatas, parasti, esot pilnas ar dažādām nenosakāmas izcelsmes banknotēm un monētām, kuras ir ‘iesmērējuši’ mūžīgi īgnie oficianti un bārmeņi. Hotelī, pie sienas, bija melnais saraksts, kurā uzskaitīti tie bāri un klubi, no kuriem jāuzmanās - labāk, vispār neiet pa to ielas pusi, kur tie atrodas! Vai tad man jums būtu jāstāsta, kas notiek ar tiem nelaimīgajiem, kuri ļaujas tajos ievilināties?!
Latvieši, tiešam, ir talantīga tauta – māk rādīt pakaļu austrumiem un rietumiem vienlaicīgi
Laiki mainās un…
Biju patīkami pārsteigts redzot, kā ir izmainījusies rīdzinieku attieksme pret snobiskajiem britu tūristiem, kuru apzina saule par viņu impēriju vēl joprojām nav norietējusi.
Stāvot rinda Rimi supermārketā ievēroju, ka bravurīgie ‘’šmigas’’ pircēji tika mērīti ar tik pat greiziem, skatieniem, ka kādreiz tie ‘’brālīgo’’ Padomju republiku pārstāvji, kuri tirgoja arbūzus Rīgas Centrālajā tirgū.
Briti ir pieraduši, ka viņus nekur nemīl un viņiem ir dziļi nospļauties par jūsu attieksmi, bet viņus ari nekrāpj, jo grib, lai viņi atgriežas vēl un vēl, jo viņu atstātā nauda, taču, nesmird, vaine?!
Daudzi labprāt brauc uz šejieni, lai plunčātos Jūrmalā, aliņotu Vecrīgā un.. (būsim atklāti) kniebtu dibena latviešu meitenēm – kāpēc, gan, ne?! Bet…vispārējā blēdīšanās un agresivitāte, ( piekauto bomžu bari Rīgas ielās etc) tādēļ nav brīnums, ka nākošo reizi viņi dosies draiskoties un tērēt savus $$$ uz kādu citu ne mazāk jautru bet drošāku vietu.
Laimīgu ceļu, jūs teiksiet?!
Uz nelatviju novirzīta tūristu straume var izmēzt jūs ara no iesildītās vietiņas un likt kādu ritu pamosties kartona kastē, zem kādā no tiltiem, kur ‘’labrit’’ vieta jūs pats dabūsiet no kāda brašuļa starp acīm…ko tad?!
Nekodiet tai rokā, kura jūs baro, tautieši!!!
Tie, kam vel ir par ko ieliet (benzīnu) priecājas, ka satiksmes korķu ir kļuvis mazāk. Mazāk laimīgie sūdzas, ka grūti esot pierast pie neertibam saistītajam ar sabiedriskā transporta lietošanu. Sarukušās rindas lielveikalos ir good news tiem, kuri var atļauties tajās stāvēt, bet daudz ir tādu, kuri lielveikalos jutās gandrīz, ka muzejā – skatīties var, bet ielikt soma un aiznest mājās..ja nu, tikai tad, kad apsardze skatās cita virziena..
Lai bij grūti, kam bij grūti – lombardu īpašniekiem sākušies zelta laiki. Izsalkušajiem pensionāriem, kuri mēģināja ieķīlāt savus izdilušos laulības gredzenus, pievienojies ne viens vien biezais. Tagad tiek noēstas treknajos gados iegādātās luksusa mantas. Jā, kas iegūst, kas…
Teikšu atklāti – es neesmu nekāds sazvērestības teoriju fans, bet dzirdot latviešus jokojot, ka tiekot meklēts brīvprātīgais, kurš aizsūtīts uz Maskavu, būtu ar mieru uzmīt uz tā paša grabekļa, uz kura tai liktenīgajā 1940. gada uzkāpa A.Kirhenšteins nodomāju:
Vai tik tas nebija speciāli, ar gudru zinu iepriekš izplānots, lai latviešu sapnis par brīvvalsti tā ari nepiepildītos? Toreiz, tai tālajā atmodas laika, brīvības priekšnojautu apskurbinātajiem latviesiam, spēki, kuri nemaz tik gaiši nebija, zināja stāstīt, ka ceļš uz neatkarību esot pastaliņas gar Daugavmalu ejams, tadeļ tur nekādu HES būvēt nevarot. Bet, tad, kad vēji saka pūst ES virziena, Latviju deindustrializeja un plānveidīgi izpostīja tas lauksaimniecību, jo..nu, tā vajagot!
Katram ekonomikas fakultātes pirmā kursa studentam, taču, ir skaidrs, ke neatkarīgas valstis bez infrastruktūrām nemēdz būt!
Ja, ir nu gan mums latviešiem liktenis – tad ar melno bruņinieku, tad ar krievu lāci! Nabaga Pumpurs savā kapā droši vien, kā vilciņš griežas, vajadzētu pierīkot viņam ģeneratoru, lai ražo strāvu…
Aizbraucot no Rīgas, supermārketā, nopirku žāvētu desu. Ieradies Londona, iegāju krievu veikala Kaļinka un ieraudzīju tādu pašu, tikai krietni lētāku. Jautāju veikala īpašnieka Borisam, kurs ir mans sens paziņa: kā tu to dabū gatavu? Viņš tikai nosmējās un atbildēja: сейчас сделаем дороже!!!
Tā, lūk, Brežņeva laikos latvieši brauca pēc lētas desas uz leišiem, tagad būs jābrauc uz Lielbritāniju!?
Neskatoties uz globālo sasilšanu, Nav jūsu spēkos izmainīt Latvijas klimatu – zaļu zāli februāri un puķes Vērmaņdārzā es jums apsolīt nevaru (sorry), tāpat ari ar slapjdraņķi nāksies samierināties. Bet..jūs varat mainīt attieksmi vienam pret otru un pārstājuši skatīties caur sarauktajām pierēm.. atbrīvot sejas smaidam, tad ari pasaule ap jums izmainīsies un atsmaidīs jums pretī. Lietas pamazam sāks iet kalnup un Rīgu atkal sāks saukt par Mazo Parīzi, bet latvieši būs zināmi, pasaulē kā mākslinieku un dzejnieku tauta – daudzi vēl nebūs aizmirsuši, ka bija reiz ari tādi laiki....