TV 3 ziņās es ar nožēlu noskatījos Rīgas domes deputāta Jāņa Mārtiņa Skujas komentāru par Nila Ušakova vēlmi uzstāties 9. maija svinībās. Te lūk būs viņa komentārs: Viņš [Nils Ušakovs] vēlas būt moderns eiropeisks... strādāt un tikties ar rietumu uzņēmējiem, braukt medībās, tikties saviesīgos pasākumos, tai pašā laikā viņš joprojām ir iestidzis Padomju savienības mantotajā svinību dienā, kas ir šobrīd arī Krievijā... 9. maijs.
Ar tik pat skaistu stulbību es varētu teikt par deputātu Jāņa Mārtiņa Skuju: ... būdams kristietis... tai pašā laikā viņš joprojām ir iestidzis senā pagātnē un katru gadu svin pagānu svētkus [Līgo svētkus]
Es uzskatu, ka cilvēki, kuri par Otro pasaules karu pēdējo reizi ir mācījušies skolā vispār nedrīkst vērt vaļā muti un sniegt publiskus komentārus par tik slidenu tēmu...
Kāds mūsdienu „gudrinieks” sabiedrībā ir izplatījis mītu, kas kā lozungs tiek pilināts mūsdienu Latvijas iedzīvotāju smadzenēs. 9. maijs priekš Latvijas ir uzskatāms par Padomju Savienības [atkārtotas] okupācijas sākumu. Muļķības!
Okupācijas sākās, kad 1940. gadā 21. jūlijā tika sasaukta Padomju Latvijas Ministru kabineta pirmā sēdē, kur rakstnieks Vilis Lācis pateica (iespējams), ka turpmāk pie Latvijas tiks piekabināts vārds Padomju un tā...
No 1940. gada līdz 1990. gada 4. maijam Latvijā vairs netika atjaunots neatkarīgas valsts statuss. Latvijai pat emigrācijā nebija valdības!!! Tāpēc runāt par 9. maiju kā par okupācijas vai atkārtotas okupācijas sākumu ir tik pat stulbi, kā 9. maiju, konkrētajā kontekstā, uzskatīt par sliktās Padomju Savienības mantoto svinību dienu, jo:
1944. gada februārī Jaltā notika konference, kurā ASV un Anglija, glābdama seno Eiropu, bez sirdsapziņas pārmetumiem Staļinam nopludināja Latviju. Tajā momentā galīgi un dokumentāli tika izšķirts Latvijas okupācijas liktenis, ko...
1944. gada 18. jūlijā fiziski izdarīja Sarkanās armijas karavīri, kuri ar Katrīnas Pasternakas tēvu, kaujās rūdītu, Sarkanās armijas kapteini Jāzepu Pasternaku pirmie pārgāja Padomju Latvijas robežu, un kuriem vēlāk piebiedrojās mans vecaistēvs Nikolajs Kalniņš, kurš kļuva par vienu no 100 000 latviešiem, kuri cīnījās Sarkanās armijas rindās... un, kurš pie Džūkstes šāva virsū saviem diviem švāģeriem - leģionāriem, kuru mamma (mana vecvecmamma) savā mājā slēpa izbēgušu krievu gūstekni...
Un tagad, jūs, super advancētie politiķi un pārējie „viedie” atrodiet šeit loģiku...
Lūdzu, tikai analizējot manu rakstu nesāciet vilkt paralēles ar represijām, deportācijām, okupāciju un urlām... 8. un 9. maijs pasaulē ir uzvaras svētki pār nacismu... bet priekš krievu tautas tie ir paši svētākie svētki... un patiesība, ka pie uzvaras pieminekļa dominē kustība zapčol un pārējo infantīļu grupējumi... tad tā ir latviešu politiķu- „auseklīšu” vaina, kas Latvijas sabiedrību sadalīja divās daļās un ar plaši atvērtu muti apmierināja Latvijas neatkarības nodevējus, kas izskatās pēc ASV un Lielbritānijas...:)
