Vija Beinerte: Kur ir risks, jābūt izvēlei

© Polina Viljuna un "Shutterstock", Dinas Antumas-Jansones kolāža

Cilvēku atmiņa mēdz būt īsa, bet prāta eņģes – ierūsējušas.

Kopš izsludinātās pandēmijas sākuma esmu rakstījusi par to, ka panika un vieglprātība ir vienlīdz bīstamas, un kā mantru neskaitāmas reizes atkārtojusi: SARS-CoV-2 ir reāls vīruss. Reāls un ļauns. Taču tas nav tik lipīgs kā mēris un tik letāls kā Ebolas vīruss.

Tomēr kāda visnotaļ izglītota sieviete raksta man komentārā (ortogrāfija saglabāta): "Beinertes kundze, Jūs ko? Vajag vēl vairāk saslimušo un nomirušo? Jūs ar no tiem - kovida nav! pandēmijas nav?"

Atbildu: "Lūdzu, norādiet konkrētu vietu, kur kādā no maniem rakstiem būtu teikts, ka "kovida nav! pandēmijas nav"! Un sakiet, lūdzu, kāpēc pirms gada, kad vakcinēts vēl nebija neviens, saslimušo skaits bija daudz mazāks nekā tagad, kad liela daļa populācijas ir vakcinēta - kā tas ir Izraēlā, ASV un Apvienotajā Karalistē? Manis citētie zinātnieki un mediķi šo fenomenu izskaidro ar to, ka šīs vakcīnas diemžēl nepasargā no inficēšanās un infekcijas pārnēsāšanas, turklāt liek vīrusam pielāgoties, padarot to agresīvāku. Tāpēc tā saukto "ganāmpulka imunitāti" var nodrošināt tikai tie, kas, būdami nevakcinēti, būs pārslimojuši Covid un ieguvuši dabisko imunitāti. Lūdzu, lieciet šo ekspertu viedoklim pretī kādu savu argumentu, ja varat!"

Taču oponente nevis atbild uz konkrēti noformulētiem jautājumiem, bet turpina uzbrukumu: "Jūs ļoti labi ziniet kurai auditorijai rakstiet! Un kāda būs reakcija. Uz priekšu! Uz nevakcinēšanos! Uz nāvi! Kad Jums māja degs arī piesauksiet kādus zinātniekus un mistiskos faktus? Un nedzēsīsiet? No tukšas spriedelēšanas labāk nepaliks..."

Saprotu, ka ar cilvēkiem, kas komentē nelasot, dialogs nav iespējams. Taču ar tiem, kam situācija nešķiet tik skaidra, dažas pamata lietas vēlos pārrunāt.

Esmu vakcinējusies pret stabilām infekcijām, kur viena pote sniedz mūža imunitāti, bet nekad neesmu vakcinējusies pret mainīgiem vīrusiem, kam nepieciešama daudzkārtēja vakcinācija.

Es saprotu tos, kas vakcinējušies, domājot ne vien par sevi, bet arī par kopīgu labumu - kā solīja politiķi un viņu nolīgti eksperti. Un es saprotu tos, kas nevēlas vakcinēties, domājot ne vien par sevi, bet arī par kopīgu labumu - iekams cilvēks pakļauj savu dzīvību iespējamam riskam, viņš ir tiesīgs uzdot jautājumus. Taču politiķi nevis uzklausa un skaidro, bet biedē un draud. Tāpēc es saprotu arī tos, kas vakcinējušies aiz izmisuma - lai nezaudētu darbu vai iespēju studēt.

Es no sirds priecājos par katru, kam pēc vakcinācijas nav bijis blakņu. Bet vai tie, kam blaknes ir, dažkārt ļoti smagas, kā, piemēram, profesorei Ausmai Cimdiņai, kuras vārdu pieminu ar viņas atļauju, arī nebūtu pelnījuši sabiedrības uzmanību? Un vai cilvēki nebūtu par tādām blaknēm jābrīdina?

Taivānā saskaņā ar Slimību kontroles centra datiem līdz šā gada 19. oktobrim bija apstiprināti 845 nāves gadījumi no Covid-19, bet saskaņā ar Vakcinācijas nevēlamo notikumu ziņošanas sistēmas datiem no Covid-19 vakcīnām miruši bija 865 cilvēki. Taču, kad NTD TV ziņu raidījumā izskanēja informācija, ka vakcīnas ir bīstamākas par pašu slimību, "neatkarīgie faktu pārbaudītāji" to nekavējoties pasludināja par viltus ziņu. (https://www.polygraph.info/a/fact-check-taiwan-covid-vaccine-death/31521527.html)

NTD ziņu izlaidumā (no 10:42) bija redzams ekrānuzņēmums ar šiem publiski pieejamajiem datiem. (https://youtu.be/KI3rlE62R9k)

Lai gan paši skaitļi netika noliegti, apstrīdēta tika interpretācija. Pēc "faktu pārbaudītāju" domām "ziņojumi par blaknēm pēc vakcinācijas neliecina, ka tos radījusi vakcinācija", jo "autopsijas ir vairākkārt pierādījušas, ka tie, kas miruši pēc vakcinācijas, patiesībā ir miruši no agrāk iegūtām kaitēm".

Tas, protams, vismaz daļā gadījumu tā varētu būt. Taču te rodas vairāki jautājumi. Vai visi no Covid-19 mirušie ir bijuši bez "agrāk iegūtām kaitēm"? Vai to cilvēku dzīvība, kas miruši no vakcīnu radītām blaknēm, ir mazāk vērtīga par to cilvēku dzīvību, kas miruši no Covid-19? Un kāpēc savulaik daži desmiti mirušo pēc vakcinācijas pret cūku gripu kļuva par iemeslu tam, ka vakcinācija tika pārtraukta, bet Covid-19 vakcīnu gadījumā pat tūkstoši mirušo neliedz apgalvot, ka šīs vakcīnas ir "drošas un efektīvas"?

Nākamais jautājums: kāpēc sabiedriskajos medijos gandrīz nerunā par to, ka Covid-19 ir ārstējams, turklāt ārstēšana ir jāsāk jau agrīnā stadijā? Jo no neārstēšanas vai nepareizas ārstēšanas rodas blaknes un nepieciešamība slimniekus hospitalizēt. Taču kad klīniskais imunologs dr. Lauris Līcītis stāsta par sen atklātām un pārbaudītām zālēm, ko viņš sekmīgi lieto Covid-19 pacientu ārstēšanā, YouTube šo sarunu bloķē.

Līdzīga aina vērojama arī citviet pasaulē. Dr. Pīters Makkullo, amerikāņu terapeits, kardiologs un epidemiologs, profesors, žurnālu "Review in Cardiovascular Medicine" un "Cardiorenal Medicine" galvenais redaktors, Teksasas Senātā liecina, ka laikus sākta Covid-19 ārstēšana samazina hospitalizējamo slimnieku skaitu par 85 procentiem.

(https://youtu.be/QAHi3lX3oGM)

Šā gada janvārī recenzētā, akadēmiskā medicīnas izdevumā "The American Journal of Medicine" dr. Makkullo kopā ar vēl 22 ārstiem publicēja rakstu "Patofizioloģiskā bāze un loģisks pamatojums agrīnai ambulatorai pacientu ārstēšanai no SARS-CoV-2 (Covid-19) infekcijas."

Dr. Makkullo pats ir pārslimojis Covid un zina, cik bīstama ir ASV veselības aprūpes sistēmā valdošā nostāja: "Jums ir pozitīvs tests, ejiet mājās! Vai ir kādi medikamenti? Nē, nav. Vai jums ir kāds rīcības protokols? Nē, nav. Nav brīnums, ka cilvēki mirst, jo viņi notic tam, ka pret šo slimību nav zāļu. Viss tiek fokusēts uz vakcīnām, bet ko darīt tiem, kas patlaban ir slimi?"

Tāpēc dr. Makkullo, kas no saviem daudzajiem Covid pacientiem ir zaudējis tikai divus, dod slimniekiem zāles pret vīrusu, pret iekaisumu un dažkārt arī pret trombiem. Taču ne politiķi, ne platstraumes mediji neieklausās mediķos, ja tie runā par laikus sāktu terapiju, kas vērā ņemami atslogotu slimnīcu darbu.

Kad dr. Makkullo, balsoties uz savu un kolēģu pieredzi, izveidoja videoprezentāciju par mērķtiecīgu vairāku preparātu izmantošanu agrīnā augsta riska Covid-19 gadījumu ārstēšanā, dažu dienu laikā šo video noskatījās tūkstošiem YouTube lietotāju, līdz dr. Makkullo saņēma ziņu, ka ir pārkāpis YouTube kopienas noteikumus, un šis video tika bloķēts.

Kāpēc veselības aprūpes sistēmai tik svarīga informācija tiek bloķēta, bet pacientiem tiek iestāstīts, ka Covid-19 ir neārstējams? Kam tas ir izdevīgi? Un kā to var aizbildināt ar rūpēm par nācijas veselību?

Tikmēr Latvijā aug hospitalizēto pacientu skaits, starp kuriem ir gan nepotētie, gan potētie. Bet ģimenes ārsti labākajā gadījumā iesaka mazināt simptomus ar kādu pretdrudža preparātu vai sīrupu pret klepu. Labi, ka vismaz daži mediķi sociālajos tīklos dalās savā sekmīgas ambulatorās ārstēšanas pieredzē. Bet platstraumes mediji turpina stāstīt par "brīnumpoti" kā vienīgo glābiņu. Pat nemēģinot atbildēt uz jautājumu, kāpēc Latvijā līdz ar vakcinēto cilvēku skaita pieaugumu, slimības izplatība nevis mazinās, bet aug.

Patlaban Beļģijā, kur pilnībā vakcinēti ir 74,5 procenti iedzīvotāju, notiek jauns Covid uzliesmojums. "Flandrijas slimnīcās 70 procenti hospitalizēto ir pilnībā vakcinēti," tā 30. oktobra brīfingā ziņoja veselības ministrs Vanderbrouks. Piebilstot, ka vakcinētajiem slimības gaita tomēr ir vieglāka nekā nevakcinētajiem.

(https://www.vrt.be/vrtnws/en/2021/10/30/70-of-hospitalised-covid-patients-are-vaccinated-but-the-vacci/)

Dažas dienas vēlāk, 5. novembrī, reģionālais ziņu kanāls ATV informēja, ka patlaban Antverpenes Sv. Vincenta slimnīcā pilnīgi visi intensīvās aprūpes Covid pacienti ir vakcinētie.

(https://youtu.be/sahPiqbDEZ8)

Pirms tam slimnīcas galvenais ārsts Dr. Kristiāns Dekers par to bija informējis arī kolēģus no citām klīnikām, kas saskaras ar līdzīgu problēmu.

(https://newsbeezer.com/netherlandseng/antwerp-hospitals-are-very-concerned-all-alarms/)

Dr. Roberts Melouns, sertificēts ārsts un infekcijas slimību pētnieks, RNS transfekcijas atklājējs "in vitro" un "in vivo", mRNS vakcīnu tehnoloģiju izgudrotājs, analizējot pašreizējo situāciju, secina, ka notiek tas, ko var nosaukt par "virusologa ļaunāko murgu". Ja pavisam īsi: virusoloģijas milži dr. Melouns, dr. Montanjē (Nobela prēmijas laureāts), dr. Martins Kuldorfs, dr. Gērts vanden Bose un citi brīdina, ka šīs vakcīnas nevis aptur sērgu, bet padara vīrusu lipīgāku un agresīvāku.

Diemžēl arī agrāk ir bijuši gadījumi, kad vakcīna situāciju nevis uzlabo, bet pasliktina, kā tas bija ar "Dengavax" un ar vakcīnu pret elpceļu sincitiālo vīrusu (RSV). Turklāt Covid-19 vakcīnu gadījumā jaunais medikaments tiek izmēģināts uzreiz ar cilvēkiem, bet informācija par blaknēm lielākoties tiek pasludināta par sazvērestības teoriju.

Dr. Pīters Doši, izdevuma "The British Medical Journal" redaktors, zāļu aprobācijas un ar to saistīto datu analīzes eksperts, mudina ieslēgt kritisko domāšanu, kolīdz atskan apgalvojums "visi zina" un "dati liecina": "Visi zina, ka šī ir nevakcinēto pandēmija. (..) Bet kāpēc Apvienotajā Karalistē statistikas dati liecina par pretējo? - Lielākā daļa pēdējā laikā hospitalizēto un mirušo ir bijuši pilnībā vakcinēti. Un ja tā tomēr nav taisnība, ka šī ir nevakcinēto pandēmija, - ko tas nozīmē?"

(https://youtu.be/OvM5meOXk9o)

Tāpēc virkne augsti kvalificētu speciālistu, riskējot ar karjeru un reputāciju, uzdrošinās celt trauksmi sakarā ar neveiksmīgajām globālā biomedicīnas kompleksa Covid-19 stratēģijām. Bet korporatīvie platstraumes mediji nežēlo pūles, lai šos cilvēkus diskreditētu un lai noklusētu viņu alternatīvo vēstījumu.

Apzinoties, ka par šām lietām vērā ņemamu viedokli var paust tikai augstas raudzes speciālisti, esmu centusies darīt viņu viedokli zināmu plašākai sabiedrībai, jo citādi cilvēkiem ir jāpārtiek lielākoties no tās informācijas, ko sniedz filologs Kariņš un pianists Pavļuts. Un no reklāmām, kurās par vakcinācijas vajadzību izsakās dziedoņi, aktieri un sportisti.

Tikmēr "neatkarīgie faktu pārbaudītāji" ir izveidojuši vietni "covidgudrie.com", kur publicēti to cilvēku vārdi, "kuri savtīgu interešu vai Latvijas valstij nedraudzīgu spēku vadīti ir iesaistīti Covid-19 dezinformācijas kampaņā".

(https://www.covidgudrie.com/)

Sarakstā ir iekļauti gan cilvēki, ar kuriem gods būt kopā, gan tādi, ar ko, Vestarda Šimkus vārdiem runājot, "es nekāptu vienā laivā".

Taču ir kāda zīmīga detaļa. Latvijā piespiedu vakcinācijas un cilvēku segregācijas pretiniekiem piekar "antivaksera" un Kremļa aģenta birku, bet kaimiņvalstī šādi cilvēki tiek pasludināti par Krievijas interesēm naidīgiem elementiem un Rietumu aģentiem.

Pēc šādas loģikas iznāk, ka gan Latvijas, gan Krievijas lielākie patrioti patlaban ir Klauss Švābs, Bils Geitss un Džordžs Soross, bet nacionālo interešu kvēlākie aizstāvji ir globālistu organizācijas PVO, ANO un Pasaules ekonomikas forums.

(https://www.la.lv/vija-beinerte-skaidribas-gads-jeb-lielais-restarts-ceturta-industriala-revolucija-plana-vajais-punkts-un-sestais-engelis)

Sērgas stāstā ļaunākais ir tas, ka meli kļūst par ikdienas parādību vai pat normu valsts varas komunikācijā ar iedzīvotājiem.

Piemēram, šā gada 1. martā pētniecības centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuālās laboratorijas "Re:Check" žurnālistes atmaskoja kārtējo viltus ziņu: "Vakcinācija nav piespiedu, sankciju nebūšot arī armijā".

(https://rebaltica.lv/2021/03/vakcinesanas-nav-piespiedu-sankciju-nebusot-ari-armija/)

Rakstā ir teikts: "Gan bijusī, gan pašreizējais veselības ministrs uzsvēris, ka vakcinācija pret Covid-19 būs brīvprātīga. To sacījis arī premjerministrs Krišjānis Kariņš. Neskatoties uz to, Facebook joprojām popularitāti gūst ieraksti, kur mudināts pretoties obligātai vakcinācijai."

(https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-vakcinacijas-plans-ir-gatavs-ierobezojumus-prognoze-visu-nakamo-gadu.a385052/)

(https://www.facebook.com/watch/?v=423524412019391)

Vai šāda situācija vairo uzticību "viltus ziņu" atmaskotājām un valdībai?

Vēl daži fakti. "Premjers mudina runāt par slimnīcu skaita mazināšanu"; ""Mums ir gandrīz divreiz vairāk slimnīcu, nekā vajag." Kariņš liek reformēt veselības aprūpi"; "Premjers Kariņš grib glābt medicīnu, slēdzot slimnīcas"; "Kariņš: gadiem ilgi tēlojam, ka varam uzturēt 40 slimnīcu tīklu valstī ar diviem miljoniem iedzīvotāju". Tie ir daži 2019. gada vasaras un rudens ziņu virsraksti.

(https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjers-mudina-runat-par-slimnicu-skaita-mazinasanu.a324538/)

(https://www.la.lv/karins-liek-reformet-veselibas-aprupi)

(https://jauns.lv/raksts/zinas/339922-premjers-karins-grib-glabt-medicinu-sledzot-slimnicas)

(https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/karins-gadiem-ilgi-telojam-ka-varam-uzturet-teju-40-slimnicu-tiklu-valsti-ar-diviem-miljoniem-iedzivotaju/)

Šinī kontekstā ir vērts aplūkot arī Pasaules Bankas sniegtos datus: Medmāsu un vecmāšu skaits pret 1000 iedzīvotājiem 2017. gadā Igaunijā bija 11,2, Lietuvā 9,8, Latvijā 4,8. Ārstu skaits pret 1000 iedzīvotājiem Lietuvā bija 6,4, Igaunijā 4,5, Latvijā 3,2.

(https://data.worldbank.org/indicator/SH.MED.NUMW.P3)

(https://data.worldbank.org/indicator/SH.MED.PHYS.ZS)

Tas jāpatur prātā, kad platstraumes mediji kārtējo reizi par visu nelaimju sakni pasludinās nevakcinētos, šos "mazizglītotos, marginālos egoistus", nevis valdības haotiskos (bet varbūt gluži otrādi - pārdomātos un mums nezināmiem mērķiem pakļautos) lēmumus.

Un vēl. Šā gada 24. septembrī "Re: Check" publicētajā rakstā "Nav taisnība, ka vakcīnas nogalina vairāk cilvēku nekā tās izglābj", teikts, ka "pieejamie dati liecina tieši par pretējo - vakcīnas ir efektīvas, tās novērš nāvi un smagu saslimšanu ar Covid-19."

(https://rebaltica.lv/2021/09/nav-taisniba-ka-vakcinas-nogalina-vairak-cilveku-neka-tas-izglabj/)

Diemžēl ar "pieejamiem datiem" viss nemaz nav tik vienkārši. ASV Slimību un profilakses centra Vakcinācijas nevēlamo notikumu ziņošanas sistēmas (Vaccine Adverse Event Reporting System jeb VAERS) dati liecina, ka 25 gados par gripas vakcīnu radītām blaknēm kopumā ir saņemti 193 712 ziņojumi (vidēji 7596 ziņojumi gadā); miruši kopumā ir 1996 cilvēki (vidēji 78 nāves gadījumi gadā). Savukārt kopš pagājušā gada 30. novembra (tas ir nepilna gada laikā) par Covid-19 vakcīnu radītām blaknēm ir saņemti 818 044 ziņojumi un 17 128 ziņojumi par šo vakcīnu izraisītiem nāves gadījumiem.

Jā, es zinu, ka "Re:Baltica" faktu pārbaudītājām VAERS dati nešķiet uzticami, jo tie var nebūt "pietiekami apstiprināti". Jautājums: vai baidoties no tā, ka VAERS dati varētu nebūt pietiekami apstiprināti, būtu labāk, ja cilvēki vispār nebūtu informēti par to, ka ir iespējamas blaknes, mūža invaliditāte un pat nāve? Kas ir svarīgāks - skaitļu precizitāte vai cilvēka dzīvība? Turklāt dati par nāves gadījumiem pēc gripas vakcīnu saņemšanas arī ir no VAERS. Pat ja dati nav pilnīgi precīzi, ir redzama proporcija. Šie dati ir no viena un tā paša avota - tātad par proporciju šaubu nevarētu būt.

Dr. Deivids Hīlijs, psihiatrs, psihofarmakologs, 20 zinātnisku grāmatu autors, vērtējot situāciju ar "apstiprinātiem datiem", ir lakonisks: "Covid-19 vakcīnu klīnisko pētījumu dati nav pieejami. Ja dati tiek slēpti, tā vairs nav zinātne, tas ir bizness."

Bet jau minētais "The British Medical Journal" redaktors, zāļu aprobācijas un ar to saistīto datu analīzes eksperts dr. Pīters Doši, papildinot kolēģa teikto, uzsver: "Dati ir fundamentāls priekšnoteikums zinātnes procesam, tāpēc tiem ir jābūt pieejamiem. Taču Covid vakcīnu dati nav pieejami. Ja jūs gribat izanalizēt datus par "Pfizer" vakcīnām, jums nāksies gaidīt līdz 2025. gada 25. maijam." Eksperts piebilst, ka "Moderna" un "J&J" pieļauj iespēju publiskot datus 2022. gada nogalē, kad būs beigušies izmēģinājumi. "Jā, izmēģinājumi tiešām vēl nav beigušies, un dati tiešām nav pieejami. (..) Ja dati tiek slēpti, tā nav zinātnē balstīta pieeja. (..) Tomēr miljoniem cilvēku tiek nevis lūgti, bet spiesti vakcinēties. Lai kādu vārdu jūs izvēlētos šās situācijas raksturojumam, ja nav datu, tā nav zinātne."

Tāpēc ASV senators Rons Džonsons šā gada 2. novembrī sarīkoja paneļdiskusiju, uz kuru uzaicināja gan cilvēkus, kas cietuši no Covid-19 vakcīnu izraisītām blaknēm, gan nozares ekspertus - mediķus un zinātniekus.

(https://youtu.be/lkVN3KwDfvI)

Uzaicināti bija arī Nacionālā alerģiju un infekcijas slimību institūta direktors Entonijs Fauči, Slimību kontroles un profilakses centra direktore Rošele Valenska, Pārtikas un zāļu pārvaldes komisāre Dženeta Vudkoka, kā arī vakcīnu ražotājuzņēmumu direktori. Neviens no viņiem uz diskusiju neieradās.

Triju stundu sarunā cietušie sniedza liecības ne tikai par sagrauto veselību, izpostīto karjeru un dramatiski pārmainīto dzīvi, bet arī par totālo cenzūru, ar ko viņiem nākas saskarties. Platstraumes mediji šos cilvēkus nevēlas uzklausīt, jo blakņu taču nevarot būt - citādi par tām ziņotu veselības aprūpes institūcijas. Līdzīga attieksme ir arī pret mediķiem un zinātniekiem, kas gatavi runāt par šiem jautājumiem.

Pilns paneļdiskusijas ieraksts vēl vakar bija apskatāms šeit, taču šodien tā vietā parādās uzraksts: "Šis video ir dzēsts, jo tajā bija pārkāptas YouTube kopienas vadlīnijas." Taču ir saglabājušās diskusijas dalībnieku liecības.

https://youtu.be/lepqvdXoA2E

Brienne Dresena ir trīsdesmit vienu gadu veca divu bērnu māmiņa, sieva un sākumskolas skolotāja. Pirmo "Astra Zeneka" devu viņa saņēma pagājušā gada 4. novembrī - kā viena no pirmajiem, kas pieteicās klīnisko pētījumu grupā. Līdz tam viņai nebija nekādu veselības problēmu un nekādu problēmu ar citām vakcīnām. Uzreiz pēc injekcijas viņai sākās nežēlīgas sāpes - it kā viņa tiktu spīdzināta ar elektrošoku. Smago neiroloģisko blakņu dēļ viņu izslēdza no pētījuma. Dati par viņas veselības stāvokli netika savākti, apkopoti un iekļauti pārskatos.

(https://youtu.be/Y4OGN3BDF9M)

Sākumā Briennei šķita, ka viņas gadījums ir izņēmums, līdz pavasarī viņa uzzināja, ka ir vēl tūkstošiem citu cilvēku, kas līdzīgi viņai cieš no blaknēm. Taču gan vakcīnu ražotāji, gan valsts institūcijas izliekas, it kā šādu cilvēku vispār nebūtu.

Kails Vorners ir divdesmit deviņus gadus vecs profesionāls riteņbraucējs, trīskārtējs Ziemeļamerikas "Enduro Tour" čempions. Šā gada 27. maijā viņš vakcinējās - nevis tādēļ, ka baidītos par sevi, bet tādēļ, lai pasargātu no saslimšanas citus. Uzreiz pēc saņemtās "Pfizer" injekcijas viņam sākās asas sāpes sirds apvidū. Jūnijā viņam tika diagnosticēts perikardīts.

(https://youtu.be/UAQudZhZNSQ)

Medijai de Gaterai bija divpadsmit gadi, kad viņa pieteicās klīnisko pētījumu grupā. Pēc pirmās "Pfizer" devas viss bija labi, taču pēc otrās devas sākās neskaitāmas blaknes, kādas pat nav paredzētas vakcīnu ražotāja piedāvātajā elektroniskās uzskaites veidlapā (ziņojumus par blaknēm brīvā formā ražotāji nepieņem). Tagad meitene ir ratiņkrēslā, viņai ir daļēja paralīze un mūža invaliditāte.

(https://youtu.be/lkVN3KwDfvI)

Dags Kamerūns līdz šā gada 5. aprīlim bija vesels, kustīgs 64 gadus vecs vīrs. Darba devēja pamudināts, viņš saņēma "Janssen" vakcīnu. Nākamajā dienā viņam sākās spēcīgas locītavu sāpes, līdz kādā brīdī viņš pateica sievai, ka jūtas tā, it kā būtu iedzēris indi. Dagam iestājās paralīze, viņš tika hospitalizēts, slimnīcā viņam konstatēja Covid-19, viņu ievietoja intensīvās terapijas nodaļā un pieslēdza pie mākslīgās plaušu ventilācijas. Pēc 5. aprīļa dažādos stacionāros viņš kopumā ir pavadījis 105 dienas. Tagad viņš ir bezdarbnieks un invalīds.

Ernests Ramirezs, vientuļais tēvs, uzticoties politiķu teiktajam, pamudināja savu sešpadsmitgadīgo dēlu vakcinēties. Līdz tam zēns bija fiziski spēcīgs un vesels, kopš septiņu gadu vecuma spēlēja beisbolu, savu nākotni vēlējās saistīt ar dienestu ASV Gaisa spēkos. Dažas nedēļas pēc pirmās "Pfizer" devas viņš nomira.

(https://youtu.be/lkVN3KwDfvI)

Liecības sniedz arī Kodijs Flints, pilots, kas nolidojis vairāk nekā desmit tūkstošus stundu, dr. Džoels Volskogs, ķirurgs ortopēds ar 15 gadus ilgu pieredzi, Šons Barkevedžs, sertificēts medbrālis, kam medicīna ir mūža aicinājums un sirdslieta, un vēl citi cietušie, kas spējuši un uzdrīkstējušies ierasties uz šo diskusiju. Šais dienās lai runātu patiesību, vajadzīga drosme.

Katram no viņiem blaknes ir atšķirīgas, taču kopīgs ir viens: pamestības sajūta un neizpratne. Par visiem šiem gadījumiem ir ziņots gan vakcīnu ražotājiem, gan Pārtikas un zāļu pārvaldei, gan Slimību kontroles un profilakses centram un VAERS, taču neviena no šīm iestādēm nav mēģinājusi ar cietušajiem sazināties.

Ir reāli cilvēki ar reālām problēmām, un ir ražotāji un valsts institūcijas, kas par vakcīnu blaknēm nevēlas runāt. Viņi zina par blaknēm, zina par invaliditātēm un nāves gadījumiem, viņi zina par pašnāvībām, kas izdarītas, nespējot sadzīvot ar sāpēm un izmisumu, viņi zina par cenzūru, kas apklusina gan cietušos, gan mediķus un zinātniekus, kas uzdrošinās par to runāt, viņi visu zina, bet nevēlas to atzīt. Tāpēc cietušie nevar saņemt valsts apmaksātu medicīnisku palīdzību. Taču pats briesmīgākais - viņi nevar gūt gandarījumu no tā, ka viņu upuris nav bijis veltīgs, ka tas spēj palīdzēt citiem izvairīties no līdzīga likteņa.

Neviens no šiem cilvēkiem nav "antivakseris". Viņiem nav bijušas ne "agrāk iegūtas kaites", ne problēmas ar citām vakcīnām. Šie cilvēki nevēlas apturēt vakcinācijas procesu. Viņi vēlas būt uzklausīti un sadzirdēti. Viņi grib brīdināt sabiedrību, ka pastāv risks. Jo kur ir risks, jābūt izvēlei.

Arī Latvijas Saeimas deputāti saņem simtiem vēstuļu, kurās mediķi un skolotāji, studenti un valsts sektorā strādājošie - visdažādāko profesiju un vecuma grupu cilvēki - lūdz ievērot Satversmes 93. pantu, kas nosaka, ka "ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums". Un neatņemt tiesības uz darbu, tiesības uz izglītību un tiesības netikt diskriminētiem pēc jebkuras patvaļīgi izraudzītas pazīmes.

Ja vakcīnas patiešām ir drošas un efektīvas, kādēļ būtu jāievieš obligāta vakcinācija? Bet ja vakcīnas tomēr nav drošas un efektīvas, kā drīkst tās padarīt par obligātām?

Runa ir tikai un vienīgi par to, ka vakcinācijai ar medikamentu, kam saprotamu iemeslu dēļ vēl nav veikti visi nepieciešamie aprobācijas etapi, kas nav pārbaudīts ilgākā laika periodā un par ko atbildību neuzņemas ne ražotājs, ne valsts, ir jābūt brīvprātīgai.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais