Replika par "ilgi neesat sisti"

Tikai atpalikušas un provinciālas valsts iedzīvotāji var aizstāvēt savas valsts prezidentu, kurš atļaujas publiskā vietā publiska pasākuma laikā žurnālistiem piedraudēt sadot pa galvu.

Dēla privātuma aizstāvēšana ir laba lieta, bet tas nav attaisnojums lamāties kā pēdējam lauku plencim. Kā izrādās, arī Andrim Bērziņam inteliģences un savaldības kārtiņa ir ļoti plāna, un, tikai drusku to paskrāpējot, parādās neaudzināts cilvēks. Un šis cilvēks daru kaunu Latvijai, jo, ja šis stāsts aizies pasaulē, Latvija atkal parādīsies pasaules gaismā kā atpalikusi province ar neaudzinātu, nesavaldīgu prezidentu.

Protams, tā ir arī kļūda prezidenta sabiedrisko attiecību cilvēku darbā, kuri mazā Bērziņa došanos uz skolu nepārvērta par sirsnīgu stāstu, kas būtu tikai devis plusus prezidenta tēlam. Turklāt prezidenta komanda pirms tam varēja arī lūgt žurnālistus nefilmēt gājienu uz skolu, un es ticu, ka šis lūgums tiktu respektēts.

Manuprāt, prezidenta izgājienu pie skolas nevar dzēst ar neveiklu atvainošanos un taisnošanos, ka viņam ir jāaizstāv sava ģimene. Berziņa ģimene šobrīd neatrodas Vjetnamas džungļos, un neviens negrasās viņa ģimeni apēst. Žurnālisti tikai gribēja parādīt skatītājiem/klausītājiem/lasītājiem to, ka prezidents arī ir cilvēks un arī viņam ir nozīmīgs 1. septembris.

Viedokļi

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Svarīgākais