Viņi nenāk, viņi ir jau klāt

Iespējams, tikai mani ir pārsteigusi pēkšņā Krievijas Federācijas simbolikas izvietošana uz Latvijā reģistrētām automašīnām.

Es tiešām nezinu, kurš bija pirmais – latvieši, kuri ap hokeja čempionāta laiku sakarināja pie savām mašīnām ļurcīgus Latvijas karodziņus, vai arī [acīmredzot] krievi, kuri tāda paša formāta Krievijas karogus salika gan ārpus, gan iekšpus saviem auto. Un vēl tam klāt zem Latvijas Republikas numurzīmēm parakstīja „Rossiskaja Federacija”. Divkopienu aktivitātēm ar karogiem pa vidu maisās vēl Tibetas aizstāvji ar saviem Ķīnā ražotajiem karogiem.

Vācijā Eiropas futbola čempionāta laikā vietējie turki pie savām mājām un aiz dzīvokļu logiem bija sakarinājuši Turcijas karogus. Viņi fano par savu etnisko izlasi. Latvieši, manuprāt, ar Latvijas karodziņiem pie auto fanoja par hokejistiem, bet pēc tam tautiskā slinkuma dēļ karodziņus nenoņēma. Vai arī tas nebija slinkums, bet latvieši tādējādi beidzot sāk paust savu patriotismu.

Un kāpēc Latvijas krievvalodīgajiem pie auto ir krievu karogi ar visu divgalvaino ērgli virsū? Varbūt viņi joprojām fani par Krievijas hokejistiem, Sanktpēterburgas „Zenit” vai Ģimu Bilanu. A varbūt viņi ir vienkārši lepni, ka ir lielās krievu tautas dēli, var pie mums mierīgi runāt savā valodā, un pie viena nedaudz latviešiem padraudēt – „Mēs te esam, Krievija ir ar mums”. Pārfrāzējot nodrāzto frāzi par Migiem, kuri nosēdīsies Rīgā, var teikt: „Naši Bumera seļi v Rige.” Kā jūs domājat? Varbūt es, Rīgas ielās vērojot Krievijas karodziņus, kaut ko esmu pārpratis?

-

Un vēl – jaunajam nra.lv ir jau vairāk nekā mēnesis. Paldies visiem lasītājiem [lietotājiem] par atbalstu. Mēs turpinām strādāt, jūs turpiniet mūs lietot :)

Viedokļi

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Svarīgākais