Zēns ar akmeni

Latviešu andergraund grupai „Kartāga” 1995. gadā iznāca albums „Zēns ar akmeni”. Albumā bij arī dziesma ar nosaukumu „Zēns ar akmeni”. Dziesmā bija tādas rindas: „Ar akmeni kabatā zēns stāvēja uz ielas.” Tālāk vairāk neatceros, bet par mešanu logos gan laikam Andžons nedziedāja.

Tagad „Kartāgai” ir savi sekotāji. Sestdien vakarā Rīgas Pašvaldības policija kopā ar Valsts policiju Vecrīgā aizturēja trīs izaicinoša izskata, agresīvi noskaņotus jauniešus, kuri sejas bija aizseguši ar šallēm. Pēc jauniešu apskates, viena pusaudža kabatā tika atrasts akmens. Pēc tam visi trīs 1990.gadā dzimušie jaunieši uz pāris stundām aizturēti personību noskaidrošanai, bet vēlāk atlaisti.

Tātad – pietiek ar akmeni kabatā un šalli, lai tevi kruķi aizturēti. Tāpēc mīļie jaunieši, lūdzu turpmāk nenēsājiet akmeņus, nesieniet šalli, neklausieties „Kartāgu” un pārstājiet domāt.

Viedokļi

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Svarīgākais