Stipra valstij piederoša banka - viena no Latvijas veiksmes atslēgām

Nedienas ar Krājbanku kārtējo reizi parāda ,ka tā saucamais brīvais tirgus bez pienācīgas regulācijas un uzraudzības rada vairāk problēmu nekā labuma un ,ka valsts lomai ekonomikā būtu jābūt lielākai.

Dombrovska valdību laikā uzņēmēju iespējas saņemt attīstības kredītus uz saprātīgiem nosacījumiem ,arī iedzīvotāju kreditēšanās iespējas latos ir nepietiekami uzlabojušās. Tai pat laikā privātbankas naudu ,kura tik ļoti nepieciešama tautsaimniecības atdzīvināšanai un attīstībai ,turpinājušas izvietot dažādos ārvalstu finanšu instrumentos(valstu parādzīmēs, akciju tirgos ,ieguldījumu fondos utt.)tādējādi veicinot citu valstu ekonomisko attīstību un riskējot neveiksmes ārzemēs novelt uz Latvijas valsts un iedzīvotāju pleciem. Ārzemēs arī tiek ieguldīta būtiskākā daļa pensiju 2. un 3. līmeņa līdzekļu ,kas Latvijas attīstībai nedod neko –bet papildus riskus gan.

Skaidrs ,ka privāto banku mērķis bija ,ir un būs maksimāla peļņa. Kuros tirgos tā tiek gūta-īpašniekiem lielākoties nav svarīgi.

Latvijas situācijā loģiska , atbildīga un ilgtermiņā lielu labumu nesoša izeja būtu stipras-valstij piederošas bankas izveide. Tam šobrīd ir visi priekšnoteikumi. Citadele ir nostabilizējusi savu darbību ,Hipotēku banka arī tikusi vaļā no sliktajiem aktīviem ,atliek nacionalizēt Krājbanku un visas šis bankas apvienot vienā. Nevis ar mērķi vēlāk pārdot ,bet gan kļūt par nopietnāko ,drošāko spēlētāju Latvijas banku tirgū ,kura mēŗķis ir nevis peļņas gūšana ,bet gan valsts tautsaimniecības un reģionu attīstība.

Tikai šajā bankā naudu drīkstētu glabāt valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, tikai šī banka apkalpotu visus valsts pensiju līdzekļus. Tai būtu aizliegts pelnīt naudu ārpus Latvijas, piedalīties spekulācijās. Toties tās uzdevums būtu kreditēt ar pievilcīgām likmēm un ražošanas uzņēmumiem ar īpaši zemām likmēm un mazāku nodrošinājumu.

Zinu ,ka par šo lietu būtu jāpastīvējas Eiropas komisijā ,saprotu ,ka citas bankas bļautu par konkurences izkropļošanu ,bet tie nav nepārvarami sķēršļi. Rezultāts ir tā vērts.

Starp citu ,brīvā tirgus citadelē ASV tā lieliski strādā Ziemeļdakotas (North Dakota) štatā ,kur ir izveidota štatam piederoša banka ,kas piesaistījusi gandrīz 100 % iedzīvotāju noguldījumus ,apkalpo visas federālās programmas, pabalstus, pensijas ,skolas utt. Šī banka nespekulē biržās un neizmanto citus finanšu instrumentus kā vien veco labo-noguldījumi-kredīti.

Līdzīgas likumdošanas izmaiņas gatavo vairāki citi ASV štati ,kuriem apnikušas problēmas privāto banku sektorā un ,kuri vēlas ,lai viņu nauda attīsta pašu štatu.

Daudziem Latvijas varasvīriem tik ļoti patīk piesaukt ASV vietā un nevietā- nu tad mācīsimies no Ziemeļldakotas, protams ,ņemot vērā Latvijas situāciju un īpatnības (jau gandrīz tukšos reģionus ,kuru attīstība prasa īpašu pieeju).

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais