Meierovica biedrībā toni noteiks sorosieši

Kā jau bija gaidāms, bijušās Sorosa fonda valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes izlolotā un vadītā Meierovica biedrība balstās uz pārbaudītiem kadriem – tādiem, kuri sevi jau apliecinājuši kādā no sorosiešu organizācijām, – tādiem, kuriem kādreiz varbūt varēs atgādināt par saņemtām Sorosa stipendijām.

Pagaidām gan nav zināms, vai Meierovica biedrības kadri būs partiju apvienības Vienotība ceturtā sastāvdaļa, kura vēlēšanu listē dos ceturto daļu no šīs apvienības deputātu kandidātiem. Atklāti par startēšanu 10. Saeimas vēlēšanās pagaidām paziņojušas tikai divas biedrības biedres – pati S. Ēlerte un Lolita Čigāne.

Tāpat nav zināms, vai politiskās partijas vispār pieļaus bezpartijisku "Ēlertes kvotu" vēlēšanu listē, tādējādi daloties popularitātē un varā, atstumjot savus partijas biedrus, padarot vēlēšanu rezultātus savai partijai neprognozējamus. Bet spiediens uz partijām, lai tās vēlēšanu listē iekļautu arī bezpartijiskos "pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus", jau šobrīd ir jūtams visai spēcīgs.

Runasvīru spēks

Starp Meierovica biedrības 44 dibinātājiem un ekspertiem apmēram pusei nav atrodama saistība ar miljardiera Džordža Sorosa naudu, bet nav arī nekādu šaubu, ka tieši sorosieši šajā organizācijā spēlē galveno lomu.

Meierovica biedrības valde tikpat labi varētu būt Sorosa fonda valde – no septiņiem valdes locekļiem tikai par diviem (Latvijas institūta direktoru Ojāru Kalniņu un uzņēmēju Mārtiņu Vecvanagu) nav publisku ziņu, ka viņi būtu tieši saistīti ar Sorosa finansējumu.

Šāds paņēmiens pamanīts arī citu Sorosa tīkla organizāciju un apvienību dibināšanā (piemēram, LAPAS, Latvijas Pilsoniskā alianse) – organizācijā tiek iesaistīti dažādi cilvēki, bet valdē pārsvars tiek nodrošināts sorosiešiem.

Jūru alianse

Kaut gan netiešu saikni ar Sorosa finansējumu var atrast Meierovica biedrības valdes loceklim M. Vecvanagam. Viņš kopā ar S. Ēlerti darbojas biedrības Baltijas – Melnās jūras alianse valdē. Šī alianse par mērķi izvirzījusi "izglītot demokrātijā" Gruziju un Ukrainu. Zīmīgi, ka tieši šīs divas valstis jau vairākus gadus ir ciešā Sorosa interešu lokā – tieši uz šīm valstīm plūst plata naudas straume ne tikai no "Sorosa centrālā ofisa Ņujorkā" (tā Sorosa fonda pašreizējais vadītājs Andris Aukmanis sauc Atvērtās sabiedrības institūtu), bet pat no salīdzinoši nabadzīgākās (tikai kāds miljons dolāru gadā) organizācijas Sorosa fonds – Latvija. Protams, jāatceras arī skandalozā algu maksāšana Gruzijas ministriem un policistiem u.c. vispārzināmi fakti par Sorosa interešu īstenošanu iepriekšminētajās valstīs.

Publiski avoti liecina – ja kāds no Latvijas darbojas sabiedriskās organizācijās Gruzijā vai Ukrainā, bieži vien nebūs grūti šīm organizācijām atrast arī Sorosa finansējumu. Arī Baltijas – Melnās jūras alianse uzreiz pēc dibināšanas (2009. gads) vairākkārt saņēmusi Sorosa naudu – kopumā vairāk nekā 11 000 eiro.

Sorosa elite

Pati Meierovica biedrības vadītāja S. Ēlerte savu kalpošanu "atvērtās sabiedrības" ideāliem ir novērtējusi kā unikālu. "Domāju, ka visā Sorosa fondu tīklā esmu bijusi pati ilglaicīgākā valdes priekšsēdētāja," ar lepnumu viņa atzīst kādā intervijā.

Vēl Meierovica biedrības valdē ir gan pašreizējais, gan bijušais Sorosa fonda valdes loceklis. Tā sociologs Tālis Tīsenkopfs bija Sorosa fonda valdes loceklis no 1999. gada līdz 2004. gadam (atbilstīgi Uzņēmumu reģistra informācijai datubāzē Firmas.lv.) Dāsnas Sorosa stipendijas T. Tīsekopfs saņēmis ekonomiski bargajā 1993., 1994., 1995., 1996. un 1997. gadā.

Savukārt Pasaules dabas fonda direktors Uģis Rotbergs ir pašreizējais Sorosa fonda valdes loceklis. Būtiskas summas no Sorosa fonda saņēmusi gan viņa vadītā sabiedriskā organizācija, gan viņš pats 2002. gadā norādīts kā atbildīgā persona 12 600 dolāru vērta vides projekta īstenošanai.

Meierovica biedrības valdes locekles, Sorosa finansēto organizāciju Delna un Providus biedrenes Lolitas Čigānes saistība ar Sorosa naudu it kā ir vispārzināma. Tomēr to var arī konkretizēt: Sorosa fonda atskaites liecina, ka finansēta izglītības iegūšana Centrālās Eiropas universitātē (CEU), saņemtas stipendijas 2002. gadā (473 dolāri), 2003. gadā (1002 dolāri) utt.

Savukārt multimediju mākslinieks Jānis Garančs pats savā CV norāda, ka saņēmis vairākas Sorosa stipendijas.

Ierindas biedri

Starp biedrības ierindas biedriem un ekspertiem ir gan pašreizējais Sorosa fonda valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks, gan bijušie šīs organizācijas valdes locekļi Ilmārs Mežs un Andrejs Vasiļjevs, gan arī Delnas biedrene Rasma Kārkliņa.

Latvijas pārstāvei Eiropas Savienības tiesā Kristīnei Drēviņai Sorosa fonds 2001. gadā ir finansējis mācības CEU.

Cita starpā par CEU iegūtās izglītības kosmopolītisko raksturu Sorosa fonda atskaitēs ir teikts šādi: "Universitātes dibinātājs ir Džordžs Soross, un viņa mērķis bija izveidot atvērtas izglītības modeli, priekšroku dodot studijām salīdzinošajā, nevis nacionālajā kontekstā."

CEU mācījusies arī Jaunā teātra institūta (JTI) vadītāja Gundega Laiviņa, kura Sorosa stipendiju saņēmusi 2000. gadā. Savukārt viņas vadīto JTI Sorosa fonds finansējis vairākkārt, 1997. gadā piešķirot 13 000 dolāru, 1998. gadā – 23 000 dolāru, 2000. gadā – 14 000 dolāru utt. Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis Sorosa stipendiju – 2000 latu – saņēmis 1999. gadā, regulāri finansēti arī šā teātra uzvedumi.

Vēl daži stipendiāti

Biedrības dibinātāji ir arī sabiedriskās organizācijas ar nosaukumu Latvijas Ārpolitikas institūts (nosaukums var radīt iespaidu, ka šī organizācija ir kāda valstiska institūcija) bijušais un esošais direktors – Atis Lejiņš un Andris Sprūds. Ne tikai pats Latvijas Ārpolitikas institūts, bet arī tā direktori regulāri saņēmuši Sorosa finansējumu. Piemēram, A. Lejiņš – 1996. un 1998. gadā, bet A. Sprūds – 1996. gadā (stipendija mācībām CEU), 1997., 1998., 1999., 2002. gadā.

Zane Oliņa piedalījusies Sorosa fonda programmas Pārmaiņas izglītībā veidošanā. Sorosa stipendijas saņēmusi gan Z. Oliņa, gan ārstes Aiga Rūrāne un Ilze Aizsilniece.

Neizskaidrojamā Latvija

Par vairākiem Meierovica biedrības biedriem it kā gribas vaicāt – kas gan šiem cilvēkiem varētu būt kopīgs ar "atvērtās sabiedrības" politiku? Šie cilvēki ir bijuši ietekmīgi jau tās Latvijas laikā, kuru tagad grib "atvērt" sorosieši.

Bijusī Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma kopā ar pašreizējo Sorosa fonda darbinieci Ievu Moricu vada sabiedrisko organizāciju Ideju partneru fonds. Šai organizācijai pēdējos gados ticis dāsns Sorosa finansējums. I. Blūma arī ar savu naudu ir atbalstījusi dažādus sorosiešu pasākumus.

Baltijas jūras vīzijas un stratēģijas sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits savulaik vadīja ļoti nopietnu struktūru – Privatizācijas aģentūras (PA) Administratīvo dienestu lielās privatizācijas laikos, t.i., šīs institūcijas ziedu laikos. Cita starpā, PA slaveno amatpersonu saistību ar Sorosa fondu pagaidām neviens nav mācējis loģiski izskaidrot, bet tā ir acīmredzama – bijušais juridiskais direktors Viktors Šadinovs vairākus gadus bija arī Sorosa fonda valdes loceklis, bet kādreizējā ģenerāldirektora Jāņa Nagļa sieva Kristīne Dupate ir Sorosa fonda pašreizējā valdes locekle.

T. Linkaits savulaik bija arī premjera Andra Šķēles padomnieks un cita starpā ir laikraksta Diena žurnālistes Baibas Rulles dzīvesbiedrs.

Dodot gūtais

Nav jau tā, ka visi iepriekšminētie tikai ņēmuši no Sorosa. Publiski avoti liecina, ka pēdējos gados nācies arī pašiem atdarīt maciņus. Piemēram, 2007. gadā Delnai I. Blūma ziedojusi 400 latus, I. Aizsilniece – 30 latus, J. Garančs – 1 latu. Vēl vairāk Meirovica biedrības biedri Delnai ir palīdzējuši 2008. gadā – S. Ēlerte ziedojusi 2000 latus; A. Lejiņš – 100 latus, A. Vasiļjevs – 1000 latus; L. Čigāne – 800 latus, R. Kārkliņa – 800 latus.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais