Ceturtdiena, 29.februāris

redeem

arrow_right_alt Viedokļi

Eiro desmitgade – ko esam ieguvuši, kam jāgatavojas turpmāk?

© Publicitātes foto

2014. gada janvārī Latvija pēc ilgas un pamatīgas sagatavošanās pievienojās eirozonai, un latu vietā mūsu ikdienas norēķinos ienāca eiro. Desmit gadus vēlāk ir jau piemirsies, cik garš un sarežģīts bija mūsu ceļš uz eiro – diskusijas par to aizsākās vēl iepriekšējā gadsimta nogalē. Viens no galvenajiem Latvijas šķēršļiem tolaik bija augstā inflācija, bet iedzīvotāju viedoklis par un pret eiro dalījās apmēram uz pusēm. Šobrīd esam ceļā uz nākamo lielo jauninājumu – digitālā eiro ieviešanu.

Jāatgādina, ka 2014. gads ir zīmīgs arī ar ģeopolitiskās drošības jautājumu aktualizēšanos Eiropā - pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, kļuva skaidrs, ka ikviena valsts Krievijas tuvumā ir un būs apdraudēta. Un, lai arī pirms eiro ieviešanas izskanēja viedokļi par lata kā identitātes simbola zaudēšanu, tagad redzam, ka patiesībā pievienošanās eirozonai kļuva par vienu no soļiem mūsu suverenitātes un ekonomikas stabilitātes nostiprināšanā. Katrs lēmums un reforma, kas tuvināja mūs Eiropai, stiprināja Latvijas valsti. Tāpēc starp būtiskākajiem eiro ieviešanas ieguvumiem jāmin tas, ka mēs pievienojāmies monetārajai savienībai, un tas kļuva par drošu vairogu pret valūtas spekulācijām un svārstībām. Kā arī - eiro iedrošināja ārvalstu investorus ieguldīt Latvijas ekonomikā.

Tomēr abi minētie ne tuvu nav vienīgie ieguvumi. Kā eiro tēmai veltītā publikācijā(1) pamatoti norāda Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, ir virkne ekonomisku labumu, kas izriet no valsts kredītreitinga pieauguma, valsts vērstpapīru likmju un aizdevumu procentlikmju samazinājuma (protams, neskaitot inflācijas radīto pieaugumu 2023.g.). Ieguvumu sarakstu var papildināt arī ar tirdzniecības un norēķinu vienkāršošanos eirozonā, augstāku ekonomikas noturību pret satricinājumiem, Latvijas kā uzticamas valsts tēla nostiprināšanos un citus. Eiro ir būtiski atvieglojis arī Latvijas cilvēku ikdienu - ceļojot eirozonas valstīs, veicot norēķinus un pārskaitījumus bez nepieciešamības veikt valūtas maiņu.

2014. gada janvārī, paralēli eiro ieviešanai, Latvijā notika vēl kāda zīmīga norise. Aptuveni 14 tūkstoši cilvēku piedalījās grāmatu pārnešanā no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vecās ēkas uz jauno “Gaismas pili” Pārdaugavā. Vasarā LNB vēra durvis apmeklētājiem un nu jau desmit gadus ir viens no Rīgas identitātes elementiem un Latvijas lepnums. Nacionālā bibliotēka ir nozīmīga institūcija, kas saglabā un popularizē Latvijas saknes, lai mēs varētu saskatīt un apzināties savas attīstības iespējas nākotnē. Ekonomikā vienotai valūtai ir līdzīga loma - tā apvieno cilvēkus un uzņēmumus, un dod iespēju attīstīties.

Eiro ieviešanas desmitgadē ir būtiski runāt par vienotās valūtas nākotni. Un turpmākie gadi lielā mērā ir saistīti ar digitālā eiro ieviešanu - skaidrai naudai izzūdot no mūsu ikdienas, aizvien lielāka loma ir drošai digitālajai naudai. Digitālais eiro ir iecerēts kā skaidrās naudas papildinātājs, ne aizstājējs. Šobrīd eirozonas valstis liek pamatus digitālā eiro ieviešanai, - pērnruden noslēdzās izpētes posms un turpmākos divus gadus noritēs sagatavošanās fāze, kuras ietvaros tiks izvērtēti visi ar digitālā eiro ieviešanu saistītie aspekti. Centrālās bankas emitētai elektroniskajai naudai ir virkne ieguvumu. Runa ir gan par eirozonas un Eiropas monetārās suverenitātes stiprināšanu, gan ekonomikas stabilitāti pret ārējiem satricinājumiem, gan iedzīvotāju un uzņēmēju ērtību un turpmāku inovāciju iespējām, attīstot maksājumu sistēmas. Vienlaikus tas radīs arī papildu izaicinājumu - kāds būs digitālā eiro turēšanas limits (500, 1000, 2000 vai 3000 EUR) fiziskām personām bankas kontā, un pēc Eiropas Banku federācijas veiktajām aplēsēm atkarībā no tā komercbankas lieluma un biznesa modeļa tās varētu zaudēt līdz 10% (mazas - līdz 20%) no kopējiem mājsaimniecību noguldījumiem un līdz 3% no kopējām bankas saistībām (mazas - līdz 9%).(2) Tādēļ svarīgi, ka ieguvumi patiešām būtu lielāki.

Nozīmīgas reformas un jauninājumi vienmēr saistās ar ilgstošu sagatavošanos, sabiedroto meklēšanu un skeptiķu pārliecināšanu. Vai tā būtu apjomīga celtne (kā LNB), vai apjomīga pārmaiņa, kas skar visu sabiedrību (kā pāreja uz eiro), vienmēr būs balsis, kas tajā saskatīs pamatā riskus un draudus. Tomēr, kad skepse pārvarēta un vajadzīgie lēmumi pieņemti, vēlāk top skaidrs, ka no pārmaiņām visi esam bijuši ieguvēji. Sastingt esošajā, šķietami ērtajā stāvoklī nedrīkst, jo tas faktiski nozīmē kāpšanos atpakaļ. Sevis un valsts apdraudēšanu. Tā ir viena no vērtīgākajām eiro ieviešanas mācībām, ko varam paturēt prātā, kad diskutējam par kādām jaunām reformām, kas izaicina esošo un jau atkal mudina mūs mainīties.

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja

(1) https://www.makroekonomika.lv/raksti/manam-draugam-eiroskeptikim-10-gadi-ar-eu

(2) https://www.ebf.eu/wp-content/uploads/2023/12/Effects-of-a-Digital-Euro-on-Financial-Stability-and-Consumer-Welfare_CE-Report_December2023.pdf