Absolūti ideāls brīvais tirgus nav iespējams, un vienmēr būs vietas vai nozares, kurās neierobežota konkurence ir iespējama tikai uz papīra. Tas ir fakts, ko cilvēcei kopš 18. gadsimta ekonomikas teorētiķu prātojumiem ir nācies uz savas ādas pārbaudīt jau neskaitāmas reizes. Protams, vairumā gadījumu konkurence tik tiešām noved pie zemākas cenas, veicina cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un ekonomikas izaugsmi. Taču tas nav universāls likums.
Diemžēl Latvijas Konkurences padome (KP) savā ideoloģiskajā pārliecībā par to, ka brīvais tirgus atrisinās visas sabiedrības problēmas un neierobežota konkurences ir iespējama visur un vienmēr, ir tikpat nesatricināma kā marksisma ļeņinisma ideologi bija pārliecināti par pretējo. Latvijas pieredze pēc neatkarības atgūšanas liecina, ka ir gadījumi, kur nekāda konkurence nav iespējama, jo tirgus ir pārāk mazs, un uzņēmējiem gluži vienkārši nav intereses tajā iesaistīties. Tas ir izraisījis daudzus KP strīdus ar Latvijas pašvaldībām, kurām ir grūtības konkurences uzraugam iestāstīt, ka tās ir uzņēmušās kāda vitāla nepieciešama pakalpojuma sniegšanu saviem iedzīvotājiem tikai tādēļ, ka brīvais tirgus to nenodrošina.
Ir iespējami arī pretēji gadījumi, kad neierobežota konkurence nav iespējama, jo tirgus spēlētāju interese ir pārāk liela, bet to intereses objekts - pārlieku mazs. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama savulaik medijiem lielījās, kā viņas vadītā iestāde jau kopš 2008. gada esot cīnījusies par to, lai visiem taksometriem dotu vienlīdzīgas piekļuves tiesības lidostai “Rīga”. Līdz Administratīvā apgabaltiesa pēc kādas taksometru firmas iesnieguma 2017. gada septembrī uzlika par pienākumu lidostai atcelt visus ierobežojumus taksometru piekļuvei lidostai, izpelnoties uzslavas no KP vadītājas.
“Šis spriedums ir vērsts uz konkurences veicināšanu lidostas “Rīga” teritorijā, pasažieriem dodot iespēju piekļūt pie jebkura taksometra pakalpojuma sniedzēja, nevis tikai pie tiem, kuriem ir izsniegtas caurlaides.(..) Lidosta “Rīga” nav taksometru pakalpojumu organizētājs, un lidosta Rīga nav tiesīga nekādi ierobežot taksometru piekļuvi savai teritorijai”, savu ideoloģisko pārliecību toreiz pauda S. Ābrama.
Līdz tam Rīgas Starptautiskās lidostas teritorijā savus pakalpojumus varēja piedāvāt tikai tās taksometru kompānijas, kuras atbilda noteiktām prasībām, piemēram, kuru rīcībā bija ne mazāk par 50 automobiļiem, kuras maksāja nodokļus noteiktu summu un saņēma speciālu caurlaidi. Rezultātā kvalitatīvus pakalpojumus par nedaudz augstāku cenu, nekā vidēji pilsētā, lidostā piedāvāja divas kompānijas - “Baltic Taxi” un Rīgas Taksometru parks.
Kādas bija pēc S. Ābramas domām ideoloģiski pareizā Administratīvās apgabaltiesas lēmuma sekas atceras ikviens, kurš 2017. gada nogalē apmeklēja lidostu “Rīga”. Haoss, bezgalīgas taksometru rindas, nežēlīgas cīņas par vietām šajā rindā -līdz pat kautiņiem, automašīnu dauzīšanai un regulārām policijas dežūrām pie lidostas. Cenas, kas iepriekš tika regulētas, nu noteica “brīvā konkurence”, kā rezultātā tās pieauga līdz astronomiskām summām. Mediji ziņoja, ka no Rīgas ārzemju viesiem tiek izspiesti pat 70 eiro par braucienu no lidostas līdz viesnīcai “Radisson Blue”. Lai glābtu Latvijas reputāciju, bija spiesta iejaukties pat Ārlietu ministrija.
Tagad KP atkal ir nostājusies konkurences sardzē, draudot uzlikt pagaidu aizliegumu Rīgas domei slēgt līgumus ar jaunās Rīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanai nodibināto publiskās privātās partnerības uzņēmumu a/s “Tīrīga”. KP vēlas iesaldēt līgumu pārslēgšanas procesu ar pagaidu noregulējumu, kas nodrošinātu laiku izmeklēšanai. Kā intervijā LTV atzina pati S. Ābrama, “šādas lietas izmeklēšana ir ļoti sarežģīta un var aizņemt vairākus gadus, jo nepieciešama tirgus analīze, kā arī nākotnes modeļa veidošana”.
Kādas sekas var izraisīt šis voluntārais KP gājiens, vadoties no teorētiskiem apsvērumiem par atkritumu monopola nepieļaujamību Rīgā (KP savu rīcību likumiski pamato ar tik attālinātu tiesību aktu kā ES dibināšanas līgums)? Pirmkārt, tūlītēju haosu ar neizvestu atkritumu kalniem, jo 15. septembrī beidzas līgumu termiņš ar esošajiem četriem Rīgas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Ja Rīgas dome nolemtu paklausīt KP un apturēt līgumu ar /s “Tīrīga”, kam no 15. septembra jāpārņem šī funkcija, rīdzinieku atkritumus vienkārši nebūtu kam izvest.
Otrkārt, iestātos bēdīgas ilgtermiņa sekas, jo nekavējoša jaunas uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi balstītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana Rīgā ir izšķiroša, lai Latvija spētu izpildīt ļoti stingrās jaunās ES atkritumu direktīvas prasības. Kas cita starpā paredz vismaz 50% dalībvalstīs radīto sadzīves atkritumu pārstrādi jau 2025. gadā. Latvijas rezultāts pēc pēdējiem publiskajiem datiem šobrīd ir tikai 25%, bet Rīgas pilsēta vismaz 2015. gadā pārstrādāja tikai ap 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem.
Atkritumu monopola piesaukšana šajā situācijā nav īsti pamatota. Pirmkārt, tāpēc, ka arī līdz šim četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās sadalītajā Rīgā faktiski ir valdījis atkritumu monopols - katrā no šīm zonām darbojās tikai viens konkursa kārtībā izraudzīts uzņēmums. Otrkārt, tikai visas Rīgas teritorijā, proti, pietiekami lielā mērogā strādājošs uzņēmums spēj ieguldīt atbilstošus līdzekļus, lai būtu iespējams izveidot ES prasībām atbilstošu atkritumu saimniecību Latvijas galvaspilsētā.
Saprotams, arī jaunajam Rīgas atkritumu apsaimniekotājam “Tīrīga” būtu laiks pacensties un novērst visas neskaidrības, kas saistās gan ar līgumu pārslēgšanu, gan cenām, gan konkrētiem jaunās uz atkritumu šķirošanu balstītās sistēmas ieviešanas soļiem un citiem jautājumiem, par kuriem rīdzinieki ir pamatoti satraukušies.
Tomēr Konkurences padomei būtu jāuzdod retorisks jautājums - vai rīdzinieki būtu pelnījuši slīkšanu neizvestu atkritumu kalnos, lai KP varētu turpināt dzelžaino turēšanos pie abstraktiem principiem?