Kāpēc tikai par Ibuprofēnu gadā pārmaksājam divus miljonus eiro?
 

Kas jādara, lai Latvijā vēl vairāk samazinātu zāļu mazumtirdzniecības  cenas? Jāmaina PVN likme? Jāmazina maksimālā cenu starpība līdzvērtīgas  efektivitātes kompensējamajiem medikamentiem? Jādodas pieredzes apmaiņas  braucienos uz Lietuvu, Igauniju vai varbūt Mozambiku?

Jādomā, ka vismaz pirmās divas metodes nostrādātu. Šajā rakstā gan gribu
runāt par kādu citu labi pazīstamu, tomēr bieži vien spītīgi piemirstu
cenu samazināšanas metodi. Plašāku ģenērisko (vienu un to pašu aktīvo
vielu saturošo, līdzvērtīgas farmakoloģiskas efektivitātes) medikamentu
izmantošanu.

Patiesi. Kādēļ gan divas, trīs vai pat desmit reizes pārmaksāt par
zālēm, ja cits ražotājs ar citu nosaukumu piedāvā faktiski to pašu
medikamentu, ar identisku aktīvo vielu un pierādītu bioekvivalenci.
Plašāka oriģinālo zāļu aizvietošana ar ģenēriskajām ļautu ietaupīt
desmitiem miljonus eiro gadā, kurus iedzīvotāji varētu izlietot vai nu
citu medikamentu iegādei, jo naudas tam bieži vien pietrūkst, vai nu
kādiem citiem mērķiem.

Neraugoties uz to, ka ģenērisko medikamentu pārdošanas apjomi gadu no
gada aug, statistika nav tik pozitīva kā varbūt gribētos.
Piemēram, saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras (ZVA) datiem 2016. gadā
oriģinālās zāles aizņēma 25% zāļu tirgus rēķinot pēc pārdoto iepakojumu
skaita un 55% tirgus, rēķinot naudas izteiksmē. Būtībā tas nozīmē, ka
iedzīvotāji iegādājās mazāk zāļu, nekā būtu varējuši, maksājot par tām
lielāku naudas summu.(1)

Jāsaprot, protams, ka ne visām zālēm, it īpaši, ja runājam par nesen
atklātiem, mūsdienīgiem medikamentiem, retu saslimšanu ārstēšanai ir
pieejami aizvietotāji. Šo zāļu īpašais statuss un ražotāju vēlme atgūt
to izstrādē ieguldītos līdzekļi, bieži vien ir galvenais iemesls, kāpēc
medikaments ir ievērojami dārgāks nekā, pēc brīvi pieejama patenta
ražots produkts. Augsta cena šādos gadījumos ir diezgan likumsakarīga.
Savādāk būtu jāskatās uz dažu tradicionālu medikamentu „uzskrūvētajām”
cenām un pretrunīgi vērtējamiem tirgus panākumiem.

Piemēram, 2017. gadā lielākais realizācijas apjoms starp bezrecepšu
zālēm Latvijā bija medikamentam ar oriģinālo nosaukumu Ibumetin 400 mg
film-coated tablets, kura pārdošanas ieņēmumi sasniedza 3.37 miljonus
eiro. (2) Galvenā šo zāļu sastāvdaļa ir viela, kas pazīstama ar
starptautisko nosaukumu ibuprofēns, un pirmo reizi ir sintezēta pagājušā
gadsimta 60. gados. Tagad ibuprofēnu saturošus medikamentus ar dažādiem nosaukumiem - ibumetīns, ibugesiks, Ibumaks, ibuprofēns u.t.t. ražo teju
vai katrs lielāks farmācijas uzņēmums, un šī iemesla dēļ vājāk informētu
pircēju prātos pat var iestāties neliels apjukums.

Pavisam Latvijā 2017. gadā tika pārdots dažādu ražotāju ibuprofēns 5,86
miljonu eiro apmērā, turklāt lielākajā daļā gadījumu cilvēki, pērkot šīs
zāles, ir ievērojami pārmaksājuši - kopumā ņemot vairāk nekā 2 miljonus
eiro.

Līdzīgas situācijas varam vērot arī citu medikamentu tirdzniecībā.
Šī iemesla dēļ ir sajūta, ka valsts veselības aizsardzības speciālistu
mēģinājumi izglītot sabiedrību jautājumos, kas skar ģenēriskās zāles un
to lietošanu, līdz šim nav bijuši pārāk veiksmīgi.

Labi iecerētā daudzpakāpju sistēma - ārsts pacientam receptē izraksta
zāļu aktīvo vielu un devu (nevis nosaukumu). Savukārt farmaceits tam
aptiekā piedāvā lētāko atbilstošo zāļu ģenērisko versiju, darbojas
galvenokārt tad, ja runa ir par valsts kompensējamiem medikamentiem.
Citās situācijās lētākā ģenēriskā medikamenta iegāde var būt daudz
sarežģītāka un lielākā daļa atbildības par to būtu jāuzņemas Veselības
ministrijai un tās pakļautībā esošajām struktūrām kā arī farmācijas
kompānijām.

Acīmredzams, ka esošajā veselības aprūpes sistēmā, lai sekmētu plašāku
ģenērisko zāļu izmantošanu, nepieciešams ieviest papildus korekcijas.
Jāpastiprina arī esošo normatīvu un vadlīniju kontrole. Pārbaudot,
piemēram, to vai farmaceiti pircējiem pietiekami labi izskaidro
atšķirību starp dažādu ražotāju ibuprofēna tabletēm.

Jāuzlabo arī iedzīvotāju informētība par ģenēriskajiem medikamentiem, kā
arī viņu tiesībām zāļu izrakstīšanas un iegādes procesā. Dažus šiem
jautājumiem veltītus elektroniskus bukletus iespējams atrast Zāļu valsts
aģentūras mājaslapā. Jāsaprot gan, ka lielāko daļu gados vecāku
iedzīvotāju, kas nav aktīvi interneta lietotāji, šādas komunikācijas
metodes nesasniedz.

Plašāka ģenērisko medikamentu izmantošana ir viens elementārākajiem
veidiem kā varam samazināt mājsaimniecību izdevumus par zālēm. Šis
process gan ir jāvada un jāsekmē, necerot, ka tas sakārtosies pats no
sevis.

1/https://www.zva.gov.lv/sites/default/files/2018-05/ZVA%20buklets%20pacientiem.pdf
2/ Zāļu patēriņa statistika 2017. 60.lpp.