Nevēlos iedziļināties diskusijā, par to cik labi vai slikti ir uzsākt dzimumdzīvi 16, 17 gadu vecumā vai pat agrāk. Gribu vien norādīt, ka tas ir fakts, līdz ar to ir nepieciešams sabiedrībai pieņemams noregulējums tādā jautājumā, ka izvairīšanās no nevēlamas un priekšlaicīgas grūtniecības.
Jaunā E-veselības sistēma paredz, ka meitenēm līdz 18 gadu vecumam, regulāri lietojamos kontracepcijas līdzekļus mediķi drīkstēs izrakstīt tikai un vienīgi ar viņu vecāku piekrišanu.
No vienas puses - viss it kā viss ir pareizi, loģiski un saprotami. Grūti iedomāties situāciju, kurā tēvs vai māte negribētu zināt, kādus medikamentus lieto viņu nepilngadīgā meita. It īpaši, ja runājam par ļoti iedarbīgām zālēm, kas diezgan būtiski maina dažas cilvēka fizioloģiskās funkcijas.
No otras puses - viss ir pareizi, vien tad, ja runājam par klasiskā izpratnē stipru un veselīgu ģimeni. Tādu, kuru ierasts saukt pat labvēlīgu. Ģimeni, kurā cilvēki viens ar otru sarunājās. Kopīgi pieņem lēmumus. Ir emocionāli tuvi un dzīvo līdzi viens otra izjūtām. Meita stāsta mātei par saviem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Viņa viņai uzticas. Var gan visu izstāstīt arī tēvam, jo uzticas viņam ne mazāk. Skaisti. Nu gluži kā vācu romantiskajās filmās.
Reālajā dzīvē šādu „ideālu ģimeņu" gan nemaz nebūs tik daudz, turklāt pat ārēji labvēlīgās ģimenēs var būt savi noslēpumi, spriedze un pieredze, kas sarunas par dažām tēmām var padarīt teju neiespējamas.
Kontracepcijas jautājums varētu būt pat grūti sacērtams mezgls ģimenēs, kurās vismaz viens no vecākiem ir ļoti reliģiozs.
Sarežģīti apspriežams tas būs arī tad, ja meitene ir ļoti kautrīga, turklāt vēl dzīvo kopā patēvu vai pamāti.
Un ko gan teiksim par ģimenēm, kurās valda nabadzība, vienaldzība, agresija, neapmierinātība. Iedomāsimies ģimeni, kurā tēvs dzer, māte dzer, vecmāmiņa dzer. Vectētiņš vienīgais nedzer, jo ir slimnīcā. Dzērumā salauzis kāju.
Kam, lai jauniete tur pastāsta, ka satiekas ar puisi, ir sākusi dzimumdzīvi un ir nepieciešama kontracepcija.
Jāuzsver, ka bieži vien tieši nelabvēlīgās ģimenēs jaunieši, vēl nepilngadīgi būdami, stājas agrīnās dzimumattiecības.
To pat iespējams saprast. Nesaņemot garīgu atbalstu ģimenē, emocionāli kompensācijas mehānismi tika meklēti citur.
Līdzšinējais kontracepcijas līdzekļu izrakstīšanas mehānisms jaunajām sievietēm nodrošināja pietiekami lielu anonimitāti un efektivitāti. Tagad, ja regulārie pretapaugļošanās medikamenti būs izrakstāmi vien ar vecāku piekrišanu, būs jārēķinās ar sarežģītām sarunām, varbūtēju nosodījumu un kā minimums daudz garāku un piņķerīgāku zāļu iegādes procesu.
Vai arī - strauji palielināsies „avārijas" kontracepcijas medikamentu lietošana, kas aptiekās ir nopērkami bez receptes un nevajadzīgas jezgas, taču nav tik efektīvi, un strauji palielināsies izdarīto abortu skaits.
Pēdējā laikā tas ir gadu no gada mazinājies. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra(SPKC) datiem, mākslīgi izraisīto abortu skaits samazinājies no 11814 (pavisam 16290) abortiem 2007. gadā līdz 5318 (pavisam 8550) 2014. gadā.
Tagad daļu jauno sieviešu E-veselība draud iedzīt pagrīdē, turklāt it kā labi domātu apsvērumu dēļ.
Vai tomēr nevajadzētu atmest daļu liekulības, svētulīguma un atstāt visu pa vecam. Vairāk uzticēties ārstiem, ja nevaram uzticēties bērniem, nevis gaidīt pēkšņu abortu skaita pieaugumu un dažādas citas ar nepareizu kontracepcijas līdzekļu lietošanu pielietošanu saistītas veselības problēmas.