Nupat kā visus Latvijas iedzīvotājus nepatīkami pārsteidza siltumenerģijas un elektrības tarifu straujais pieaugums. Eksperti un valsts institūcijas kraso energoresursu cenas pieauguma skaidrojumā ir vienisprātis, ka tā ir vairāku faktoru sakritība.
Ziemeļjūras vēja ģeneratoru parki, kas ražo elektroenerģiju Lielbritānijai un Skandināvijas rietumu daļai, neparasti mierīgajā vasarā nav varējuši saražot ierasto enerģijas daudzumu. To kompensēt nācies ar saražoto enerģiju termoelektrostacijās un līdz ar to arī palielinātudabas gāzes patēriņu. Eiropā dabasgāzes nākotnes darījumu cenas dažu nedēļu laikā sasniedza jaunu rekordus, pārsniedzot 100 eiro par MWh un, salīdzinot pagājušo gadu, cena pieauga turpat 10 reizes. Tāpat gāzes cenu straujajam kāpumam bija ne tikai ekonomisks pamatojums, bet arī Krievijas īstenotā dabasgāzes eksporta politika.
Latvijas ekonomisti jau izteikuši saskanīgu loģisku secinājumu, ka ziemas periodā cenas saglabāsies augstā līmenī, bet to izmaiņas tuvākajā perspektīvā noteiks laika apstākļi ziemā un Krievijas dabas gāzes importa apjomi uz Eiropu, kas ir politisks, nevis ekonomisks instruments.
Cieš no gāzes atkarīgie
Šogad daudzās Latvijas pašvaldībās, kur centralizēto siltumenerģiju ražo izmantojot galvenokārt dabasgāzi, ir gaidāmi augstāki siltumenerģijas tarifi, vienlaikus lielā daļā apdzīvoto vietu tarifi paliek nemainīgi vai pat samazinās.
Labākā situācijā ir tās pašvaldības, kur tiek izmantota ne tikai dabas gāze, bet ar šķeldu kurināmās katlumājas.
Tā šogad vairākas Latvijas pašvaldībās modernizēja vai izbūvēja jaunas ar šķeldu kurināmās katlumājas. Lai gan šķeldas katlu kurināmā izmantošanas lietderības koeficients ir ap 80-85%, bet dabasgāzei kurināmā izmantošanas lietderības koeficients sasniedz 90%, daudzās Latvijas vietās gāzes infrastruktūras izbūve nav bijusi ekonomiski pamatota.
Škeldai -prognozējams resusrs
Pašvaldību konkursos kurināmais tiek iepirkts visai apkures sezonai un tiek slēgti ilgtermiņa piegādes līgumi ar vietējiem mežizstrādes uzņēmumiem.
Vidējā šķeldas cena apkures sezonā ir ap 10 eiro par berkubu, vasarā attiecīgi meža un zaru šķeldas vidējā cena ap 8 eiro par berkubu, bet nomaļu un malkas šķeldai - ap 9 eiro.
Pagājušo gadu lētā dabasgāzes cena ir stimulējusi privātmāju īpašnieku izvēli par labu gāzes apkurei. Pastāvot augstām dabas gāzes cenām un sekojot atjaunojamās enerģijas arvien plašākas izmantošanas tendencei, ir tikai tuvākā laika jautājums šķeldas un granulu apkures iekārtu pilnveidošanai.
Kas nākotnē?
Eiropas Savienības mērķis ir panākt, ka līdz 2050. gadam Eiropa kļūst klimatneitrāla un ekonomika sasniedz siltumnīcefekta gāzu neto emisiju nulles līmeni.
Šīs vasaras pieredze Eiropā liek skeptiski paskatīties ar uz iespēju saules un vēja enerģijas masveidīgai izmantošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos.
Savukārt dabasgāzes cenas un piegāžu apjomi Eiropas tirgum ir un pārskatāmā nākotnē būs ar izteiktu atkarību no politiskiem apstākļiem. Tā krievu ekonomists Sergejs Aleksašenko neatkarīgajai radio stacijai Eho Moskvi norādījis, ka gāzes piegāzu apjoms, neskatoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina solījumiem palielināt gāzes piegādes Eiropai, realitātē būs mazāks nekā 2020. gadā.
International Energy Agency (IEA) ekspertu norāda, ka koksnes atkritumu, apaļkoksnes un šķeldas tirdzniecības apjomu enerģijas ieguvei koncentrēti Eiropā. Tiek lēsts, ka mazāk nekā 10% no pasaules uzrādītajiem šķeldas tirdzniecības apjomiem ir saistīti ar enerģijas ieguvi, pārējā šķelda galvenokārt ir paredzēta celulozes ražošanai, kā arī šķiedru un skaidu plātnēm. Koksnes šķeldas cenu būtiski neietekmēs pasaules tirgus pieprasījuma svārstības.
Diemžēl Latvija nevar sekot Francijas piemēram, kas apspriež iespēju atjaunot savu atomelektrostaciju darbību. Taču iespējams, ka šoreiz ir tas retais gadījums, kad vietējo atjaunojamo energoresursu - šķeldas un biomasas - aktīvāka izmantošana sakrīt gan ar ES nostādnēm par klimata neitralitāti, gan ar Latvijas nacionālajām interesēm un meža nozares potenciālu.