Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Raivis Kronbergs stāsta par nozares prioritātēm, plānotajiem jaunajiem cietumiem, kā arī skaidro, kur meklējami cēloņi ieilgušajiem tiesu procesiem.
Nedrīkst taupīt uz sabiedrības drošības rēķina
Ministrijā ir liels darba apjoms, tāpēc ir būtiski noteikt prioritātes. Pēdējā laikā lielākā prioritāte bija nākamā gada budžets, bet tas, protams, vairāk bija politiķu dienaskārtībā. Bija aktuāls jautājums, vai būs jāsamazina kādas pozīcijas, un, uz kā rēķina tiks veikti samazinājumi. Ja runājam par samazinājumiem tieslietu nozarē, tad jāsaka, ka tieslietu resorā nav liekas naudas, ko tā vienkārši varētu atdot, lai tas neizraisītu funkciju samazināšanos vai sniegto pakalpojumu apjoma vai kvalitātes kritumu.
No kopējiem tieslietu resora budžeta izdevumiem aptuveni 50% paredzēti tiesu sistēmai (no tiem savukārt 35% uzturlīdzekļu izmaksām bērniem) un aptuveni 29% kriminālsodu izpildei (ieslodzījuma vietām un probācijai), pārējo tieslietu resora funkciju nodrošināšanai paredzēta neliela finansējuma daļa, un katrs samazinājums jūtami ietekmēs funkciju nodrošināšanu.
Ja paraugāmies uz budžeta izdevumu struktūru pa izdevumu pozīcijām, tad no kopējiem izdevumiem aptuveni 53% sastāda izdevumi atlīdzībai, tātad algām, bet 18% ir izdevumi sociālajiem pabalstiem (uzturlīdzekļi bērniem).
Tātad pamatā šīs arī varētu būt potenciālās samazināmās pozīcijas, kas:
- reāli nozīmēs attiekšanos no jebkura veida piemaksām, materiālās stimulēšanas un sociālajām garantijām (varbūt pat štatu mazināšanu), kas, ņemot vērā jau tā ne īpaši labo situāciju ar atlīdzību tieslietu resorā (tiesu darbinieki, ieslodzījuma vietu darbinieki un probācijas dienesta darbinieki) un nespēju piesaistīt un noturēt kvalificētus darbiniekus, viennozīmīgi varētu palielināt lietu izskatīšanas termiņus tiesās, kas būs pretrunā vienam no valdības izvirzītajiem prioritārajiem mērķiem. Tāpat palielināsies arī sabiedrības drošības apdraudējuma riski saistībā ar iespējamo drošības pasliktināšanos ieslodzījuma vietās un saistībā ar atbrīvoto un nosacīti notiesāto personu veiktās uzraudzības kvalitātes samazināšanos, ko īsteno Valsts probācijas dienests.
- potenciāli tiks samazināts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, kas radīs neapmierinātību vienā no sociāli neaizsargātajām grupām - vientuļiem vecākiem ar bērniem, kā arī neveicinās uzticēšanos valstij un tās spējai rūpēties par savas valsts iedzīvotājiem.
Patiesībā nemaz negribētos runāt par to, no kā varētu atteikties, vai, ko atlikt uz vēlāku laiku. Ir tāds teiciens – latvieši jau var visu. Lai arī kā tiks apcirpti līdzekļi, mēs izdzīvosim! To pierāda arī pensionāri – ja nebūs lielākas pensijas, viņi izdzīvos, tikai gribētos, lai mūsu pensionāri varētu dzīvot, nevis izdzīvot!
Papildus budžetam ir arī virkne citu būtisku jautājumu – piemēram, par uzturlīdzekļiem, joprojām ir aktuāls jautājums, vai izmaksāt uzturlīdzekļus vecumā līdz 19 gadiem? Vēl, protams, jāmin tiesu reforma, kuras ietvaros no 1. augusta Jūrmalas pilsētas tiesa tika pievienota Rīgas rajona tiesai. Ministrijas darbā kārtībā ir arī sabiedrībā plaši apspriestais, sensitīvais jautājums par bērnu adopciju uz ārvalstīm u.c. aktualitātes.
Ieslodzījuma vietu pārvaldē trūkst darbinieku
Kapacitāte kopumā, protams, ir pietiekoša, vienīgi var runāt par atsevišķām iestādēm, piemēram, Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir ļoti daudz vakances. Ļoti maz cilvēku izvēlas strādāt šajā iestādē, galvenokārt, zemā atalgojuma dēļ. Nenoliedzami, ir virkne aspektu, no kuriem valsts pārvaldē var atteikties, un uz kuru rēķina samazināt izdevumus, bet nevajadzētu taupīt uz sabiedrības drošības rēķina.
Samazināsim apsargu skaitu ieslodzījuma vietās – tas radīs potenciālus draudus sabiedrībai! Nemaksāsim uzturlīdzekļus – atkal cietīs cilvēki! Ekonomiskās krīzes ietekmē Valsts Probācijas dienests cieta samazinājumu, kā rezultātā strādāja nepilnu darba nedēļu – tas, protams, atstāja ietekmi uz darba efektivitāti.
Es gan nepiedāvāju palielināt ierēdņu skaitu, lai ieliktu papildus jaudu valsts pārvaldē. Valsts pārvaldei jābūt mazai un efektīvai, bet ir būtiski, ar kādām metodēm tas tiek panākts. To nevar sasniegt, samazinot budžetu un pasakot – tagad neko nepirksiet un nedarīsiet! Ierobežojumus var piemērot tikai rūpīgi izvērtējot tiešas un konkrētas funkcijas. Tieslietu nozarē pašlaik nav ko samazināt! Visas šī brīža problēmas ir samilzušas tieši no iepriekšējām samazināšanām.
Šobrīd cietumi Latvijā nav vieta, kur ieslodzītie top par labākiem cilvēkiem
Šobrīd ir plānots, ka būs seši jauni cietumi, tajā skaitā Latgales reģionā un Pierīgā. Pēc pirmā jaunā cietuma Liepājā darbības sākšanas, ministrija plāno slēgt Liepājas cietumu, Jelgavas cietumu, Brasas cietumu un Vecumnieku cietumu, ieslodzītos pārceļot uz jauno cietumu Liepājā.
Otru jauno cietumu plānots izvietot Latgales reģionā, ņemot vērā Daugavgrīvas cietuma infrastruktūras nolietojumu. Šajā cietumā būtu jāparedz vietas 1200 ieslodzītajiem. Pēc šī jaunā cietuma darbības sākšanas plānots slēgt Daugavgrīvas cietuma abas nodaļas un Jēkabpils cietumu, ieslodzītos pārceļot uz jauno Latgales cietumu.
Trešo jauno cietumu nepieciešams izvietot Pierīgā, ņemot vērā krimināllietās iesaistīto (apcietināto) personu skaitu galvaspilsētā. Šajā cietumā būtu jāparedz vietas 1200 ieslodzītajiem. Pēc minētā cietuma darbības sākšanas tiks slēgts Rīgas Centrālcietums, ieslodzītos pārceļot uz jauno Pierīgas cietumu. Savukārt, ceturto jauno cietumu nepieciešams izvietot Vidzemes reģionā, un tajā būtu jāparedz vietas 1000 ieslodzītajiem. Piekto jauno cietumu nepieciešams izvietot tagadējā Olaines cietuma teritorijā, kurā pašreiz jau atrodas Latvijas cietumu slimnīca un tiek plānota Atkarīgo centra būvniecība, kuru plānots uzbūvēt līdz 2016. gada vasarai. Olaines cietuma infrastruktūra pārbūvējama tā, lai papildus jau esošajai Latvijas cietumu slimnīcai un atkarīgo centram tajā tiktu izveidota infrastruktūra ieslodzīto sieviešu izvietošanai. Pēc Olaines cietuma pārbūves tiks slēgts Iļģuciema sieviešu cietums. Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem ir nepieciešams saglabāt tagadējā vietā, saglabājot esošo vietu skaitu tajā - 160 ieslodzītajiem.
Jāpiebilst, ka, ja arī turpmāk samazināsies ieslodzīto skaits, tad attiecīgi būs jāsamazina vietu skaits jaunajos cietumos, kurus plānots būvēt, jo ārvalstu pieredze un starptautisko cilvēktiesību organizāciju ieteikumi liecina, ka mazākus cietumus ir vieglāk uzturēt, apsaimniekot, kā arī tajos efektīvāk izdodas nodrošināt individuālu pieeju ieslodzītajam. Plānots, ka jauno cietumu sistēma sastāvēs no sešiem jauniem cietumiem ar 5390 vietām tajos, kas izvietoti visos Latvijas reģionos atbilstoši starptautiskajiem principiem.
Ir jāmaina padomju mantojums – cietumi, no kuriem iznākot, cilvēks drīz vien tajos atkal atgriežas. Šobrīd cietumi Latvijā nav vieta, kur ieslodzītie top par labākiem cilvēkiem. Protams, sabiedrībā izskan viedoklis, ka labāk finansējumu novirzīt pensiju palielināšanai, nevis ieslodzījuma vietām, bet jāsaprot, ka tas ietekmē sabiedrības drošību. Ieslodzītie ir bijuši, ir un būs visās valstīs, un viņi ir jāizolē no sabiedrības, turklāt, domājot par iespēju, kā viņiem pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā un nākotnē vairs nenonākt ieslodzījuma vietās.
Sāk pielietot drošības līdzekli - elektroniskās aproces
Pavisam drīz šīs aproces Latvijā būs ierasts drošības līdzeklis. Iepirkums jau ir noticis, aproces ir piegādātas, šobrīd ir divi cilvēki, kuriem tās ir piemērotas kā drošības līdzeklis.
Daudzviet pasaulē elektroniskās aproces ir ierasta prakse un alternatīva, lai notiesātais nebūtu jāievieto brīvības atņemšanas iestādē. Elektroniskās aproces ir ierobežojošs mehānisms, kā kontrolēt notiesāto, tajā skaitā gadījumos, kad viņš nevar atrasties noteiktās vietās, piemēram, skolu tuvumā, pie noteiktām ēkām u.tml.
Kā jau minēju, šīs aproces veiksmīgi tiek izmantotas daudzviet pasaulē, piemēram, Igaunijā tās tiek pielietotas jau sen. Latvijā tās ir izdevies ieviest, pateicoties Norvēģijas valdības atbalstam. Mēs piedalījāmies projektā un Norvēģijas valdība ir investējusi šīs idejas realizācijā.
Labās prakses piemēri no Igaunijas un Skandināvijas
Elektronisko aproču izmantošanas ieviešana ir labās prakses piemērs no Skandināvijas valstīm, papildus tam iepazīstamies ar nozares jaunumiem un procesiem kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijā, lai veiksmīgākos projektus censtos ieviest arī pie mums.
Esot Eiropas Savienībā, mums ir atvērušās daudzas durvis un iespējas, kur smelties pieredzi. Patiesībā, šobrīd arī Latvija ir viena no valstīm, kas dalās pieredzē un zināšanās, esam viesojušies Gruzijā, kā arī uzvarējuši konkursu Maķedonijā, kura ietvaros nozares pārstāvji dosies uz Maķedoniju, lai dalītos pieredzē.
Noslēgumā es gribu teikt, ka jurista darbs ir ļoti interesants un izaicinājumu pilns, bet arī šajā nozarē, līdzīgi kā citās jomās, veiksmes ķīla ir paša cilvēka centība, savas misija un mērķu apzināšanās, turklāt jābūt gataviem intensīvi mācīties un pilnveidoties arī pēc diploma saņemšanas vai kādas no studiju programmas pabeigšanas.
Īpaši gribu uzrunāt visus studējošos un topošos juristus - jurisprudence Latvijā pēdējos divdesmit gados ir bijusi ļoti populāra. Latvijā ir ļoti daudz juristu, liela daļa ir ar plašām zināšanām, lielu pieredzi un spējām radoši adaptēties mūsdienu mainīgajā tiesiskajā vidē, tomēr ļoti liela daļa juristu ir piemirsuši, ka jurista galvenais uzdevums ir nevis kalpot naudai un slavai, bet kalpot taisnīgumam, sabiedrībai un cienīt savu profesiju.