RPIVA nodrošina iespēju iegūt augstāko izglītību lauku jauniešiem

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks pauž pārsteigumu par Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), uzsverot akadēmijas filiāles nozīmīgumu Bauskas reģiona attīstībā.

“Saprotama ir ministrijas vēlme samazināt sadrumstalotību augstākās izglītības jomā un lietderīgāk izmantot valsts finanšu resursus. Tomēr atklāts paliek jautājums, vai šo procesu bija jāsāk ar Latvijā unikālu augstskolu, kas gatavo augsta līmeņa profesionālus pedagogus darbam skolās un bērnudārzos, turklāt to dara ne tikai Rīgā, bet daudzos Latvijas reģionos. Mūs māc bažas par to mūsu studentu nākotni, kas patlaban mācās RPIVA Bauskas filiālē, kā arī par to, vai iespēja iegūt augstāko pedagoģisko izglītību Bauskā saglabāsies arī nākotnē. Bauskas novada pašvaldībai ir izveidojusies laba sadarbība ar RPIVA, un mēs esam ieinteresēti, lai mūsu iedzīvotājiem būtu iespēja iegūt augstāko izglītību tuvāk dzīvesvietai” norāda R.Ābelnieks

Līdz šim izskanējusi publiskā informācija neliecina par Latvijas Universitātes gatavību saglabāt RPIVA filiāļu tīklu gadījumā, ja tā pārņems akadēmiju. Tas nozīmē, ka lauku jauniešiem saskarsies ar papildu izdevumiem, mērojot ceļu uz studijām Rīgu vai tur dzīvojot. Pāriešana uz citu augstskolu parasti saistīta arī ar papildu eksāmenu kārtošanu vai studiju turpināšanu zemākā kurs, kā rezultātā tiek zaudēts viens vai vairāki studiju gadi. Bauskas novadā turpmāk daļai talantīgo jauniešu var būt liegta iespēja izvēlēties skolotāja profesiju. Skolotājiem un skolu vadītajiem vairs nebūs iespējas paaugstināt profesionālo kvalifikāciju Bauskā. Šādas papildu grūtības var novest pie izglītības kvalitātes krišanās Bauskas reģionā.”

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais