Meli par Katiņu indē attiecības

Šā gada 8.aprīlī laikraksts Vesti segodņa ievietoja komentāru par amerikāņu publicista Alena Pola grāmatu Katiņa. Staļina noziegums un patiesības triumfs. Komentāra autors ir žurnālists un Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (SC). Komentāra beigās autors atzīmē:

„(..) ir pilnīgi skaidrs, kāpēc noteiktas aprindas, kas čupojas ap Okupācijas muzeju, šobrīd ceļ vai debesīs pseidovēsturnieka un pusrakstnieka grāmatu. Tikai žēl, ka Polijas vēstniecība, kura uzstājās šīs akcijas līdzorganizatores lomā, silda rusofobijas temperatūru uzturēšanās valsts teritorijā. It kā savas tam būtu par maz.”

Sakarā ar to, ka šis apgalvojums faktiski vērtējams kā konflikta starp Poliju un Krieviju provocēšanas veids, esam vērsušies laikraksta Vesti segodņa redakcijā ar vēstuli, kurā atspēkojām žurnālista Nikolaja Kabanova aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu. Ņemot vērā, ka laikraksta redakcija atteicās to publicēt, mēs būtu pateicīgi Neatkarīgās Rīta Avīzes redakcijai par šīs vēstules ievietošanu laikrakstā. Izmantojot iespēju, mēs vēlētos atzīmēt, ka minētā krievvalodīga avīze jau ne pirmo reizi aizstāv staļinisko vēstures versiju. Polijas un Krievijas varas iestāžu vienprātīgā novērtējumā Katiņa ir komunistiskā režīma pastrādātais noziegums. Un būtu vērts to atcerēties.

Lūk, atklātā vēstule, kuru adresējām laikrakstam Vesti segodņa.

A.god. redaktora kungs!p

Izsakām izbrīnu, ka žurnālists N.Kabanovs apsūdz Polijas vēstniecību rusofobijas temperatūras sildīšanā. Katiņa ir vieta, kur līdzās poļu upuriem guļ arī Staļina upuri no Krievijas, savukārt rēķinu nokārtošanai ar komunismu nav nekā kopīga ar rusofobiju. Vēl jo vairāk, ka Polijas Republikas vēstnieks savā uzrunā skaidri izteica atzinību Krievijas prezidentiem, kuri lūdza piedošanu par Katiņu. Vēstnieks arī izteica nožēlu, ka meli par Katiņu indējuši attiecības starp poļiem un krieviem vairākus gadu desmitus.

Gribētos ticēt, ka žurnālista kungs grāmatas prezentācijas laikā vienkārši nebija klausījies uzrunas, jo pretējā gadījumā nāktos secināt, ka par Krievijas iemiesojumu viņš uzskata Staļinu, nevis Jeļcinu, Putinu un Medvedevu.

Viedokļi

Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?