Veidosim augstskolu starptautisko sadarbību pārdomāti un atbildīgi
Pēdējā laikā jautājums par ārvalstu studentu klātbūtni mūsu valstī ir viens no aktuālākajiem publisko diskusiju tematiem. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ Saeima 27.11.2025. lēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa problēmas migrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijā.
Vēlot veiksmi šīs komisijas darbam, ceru, ka tā ne tikai meklēs problēmas, bet maksimāli vispusīgi analizēs migrācijas jautājumu, izvērtēs ar to saistītos ieguvumus un zaudējumus mūsu valstij, un dos savus ieteikumus iespējamai situācijas uzlabošanai.
Zināmā mērā iesaistoties jau minētajā publiskajā diskusijā par ārvalstu studentiem Latvijā, vēlos īsumā iepazīstināt lasītājus ar jaunu multidimensionālu konceptu - atbildīga internacionalizācija, kurš arvien plašāk tiek starptautiski izmantots 2020-jos gados, kā arī gribu dalīties ar mūsu augstskolas pieredzi organizējot dažāda veida starptautisko sadarbību.
Atbildīga internacionalizācija ir Ziemeļvalstīs radīts termins, kurš pakāpeniski iegūst arvien aktīvāku pielietojumu, tai skaitā arī Eiropas institūciju vārdnīcā. Tam nav vienas oficiāli atzītas definīcijas un tīmeklī ir iespējams atrast dažāda veida publikācijas par šo tēmu. Piemēram, Zviedrijas Augstākās izglītības padome (kas ir Latvijas AIP analogs) ir piedāvājusi sekojošu šī jēdziena raksturojumu: “Atbildīga internacionalizācija ietver aspektus, kas nacionālu institūciju pārstāvjiem augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā būtu jāņem vērā, lai atbildīgi izveidotu, uzturētu un uzlabotu attiecības ar vienu vai vairākiem partneriem citās valstīs.”1
Kā redzams, šajā terminā galvenais uzsvars ir uz vārdu atbildīgi. Tas attiecas uz procesa visu līmeņu dalībniekiem - universitātēm, pētnieciskām institūcijām, kā arī uz augstskolu administrāciju, individuāliem pasniedzējiem un pētniekiem, un uz dažādiem darbības veidiem - izglītību, pētniecību un inovācijām, kas mūsu dienās nav atraujami viens no otra. Visiem minētajiem spēlētājiem ir skaidri jāsaprot, kā plānot, veidot un realizēt starptautisko sadarbību un attiecības, kuras mūsdienās ir sarežģītākas nekā jebkad agrāk, ņemot vērā individuālās, konkrētu organizāciju un visas sabiedrības intereses. Atbildība ietver sevī ētisko, juridisko, finansiālo un drošības aspektu novērtēšanu un dažādu mērķu līdzsvarošanu, tai skaitā, kvalitāti, pārredzamību un drošību.
Starptautiskās sadarbības atbildības problemātikai pievēršas arī Eiropas institūcijas. ES Padomes 2024. gada 23. maija Ieteikums par pētniecības drošības stiprināšanu cita starpā nosaka sekojošo: “Atvērtā zinātne nodrošina, ka pētniecība tiek padarīta cik vien iespējams piekļūstama zinātnes, ekonomikas un visas sabiedrības labā. Starptautiskā sadarbība pētniecības un inovācijas jomā ir būtiska, lai rastu risinājumus neatliekamām globālām problēmām mūsu sabiedrības labā, un veicina zinātnisko izcilību, savukārt pētniecības talantu starptautiskā mobilitāte bagātina zinātnisko izpēti un ir būtiska inovācijas veicināšanā un zinātniskos atklājumos. Akadēmiskā brīvība nozīmē to, ka pētnieki var brīvi veikt pētījumus un izvēlēties pētniecības metodes, kā arī pētniecības partnerus visā pasaulē, paturot prātā, ka akadēmiskā brīvība nozīmē arī akadēmisko atbildību.”2
Ļoti apsveicami, ka, proaktīvi reaģējot uz minēto ieteikumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2025. gada 27. martā rīkoja semināru “Zinātnes drošība Latvijā”. Kā šajā pasākumā atzina Lauma Sīka, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece: "Pētniecības drošība nav tikai atbilstība regulējumiem - pētniecības drošība veido fundamentālu pamatu mūsu valsts un Eiropas Savienības konkurētspējai un drošībai, pasargājot mūsu vērtīgos intelektuālos aktīvus un tehnoloģijas, vienlaikus saglabājot priekšnoteikumus uzticamai un ilgtspējīgai starptautiskajai sadarbībai zinātnē, bez kuras nav iespējama moderno tehnoloģiju attīstība strauji mainīgajā pasaulē. Drošības pasākumu nodrošināšana palīdz mazināt riskus un vienlaikus saglabāt zinātnes atvērtību un starptautisko sadarbību".
Piekrītot teiktajam gribu piebilst, ka atvērtības, drošības un internacionalizācijas jautājumi būtu jāskata ne tikai attiecībā uz pētniecību, bet arī uz augstskolu visu starptautisko sadarbību, tai skaitā jaunu studentu piesaisti, studentu un augstskolu personāla mobilitāti utt.
Šajā sakarā ļoti pozitīva ir Vienošanās par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā, (Vienošanās) kura ir parakstīta starp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju un šobrīd 16 augstskolām. Tās mērķis ir nodrošināt Latvijas un tās augstākās izglītības starptautisko reputāciju un ārvalstu studējošajiem pozitīvu studiju pieredzi Latvijā, lai studijām Latvijā piesaistītu tādus potenciālos studējošos, kuri ir motivēti sistemātiskās studijās iegūt augstākās izglītības diplomu. Vienošanās parakstītāji atzīst, ka mūsdienās augstākās izglītības internacionalizācija ir nozīmīga ikvienas augstākās izglītības iestādes darbā un tā nodrošina nepieciešamību attīstīt studiju programmas un procesu atbilstoši starptautiskajā praksē pieņemtajiem kvalitātes kritērijiem. Šīs Vienošanās uzdevums ir noteikt pamatprincipus, ko augstskolas, kas parakstījušas šo Vienošanos, labprātīgi apņemas ievērot ārvalstu studējošo piesaistes procesā un visā viņu studiju laikā.
Transporta un sakaru institūts (TSI) ir viena no augstskolām, kuras ir atzītas par atbilstošām, un kura ir parakstījusi minēto Vienošanos. Uzskatām, ka tā ir kompetentu valsts institūciju mūsu darbam izsniegta kvalitātes apliecība, kas apstiprina, ka TSI pieeja ārvalstu studentu atlasei, viņu zināšanu un iesniegto dokumentu novērtēšanai, kā arī studiju procesa organizācijai un kontrolei atbilst Latvijā noteiktajām prasībām. Piemēram, pagājušajā gadā izskatot studiju pretendentu dokumentus, tikai 6% no TSI reflektantu tika atteiktas iebraukšanas vīzas Latvijā. Šis rādītājs ir ļoti līdzīgs lielo mūsu valsts zinātnes universitāšu līmenim.
Attiecībā uz starptautisko studentu klātbūtni mūsu universitāte nav unikāla Latvijā - tāpat kā lielā daļā augstskolu ārvalstu studenti veido nozīmīgu TSI studentu daļu. Tomēr varu droši apgalvot, ka gan attiecībā uz ārzemju studentu, gan arī uz mācībspēku un pētnieku piesaisti TSI praktiski realizē šī raksta sākumā minēto “atbildīgas internacionalizācijas” principu. TSI ārvalstu studenti - tie ne tuvu nav tikai indieši. Kopumā mūsu augstskolā šobrīd studē cilvēki no vairāk nekā 45 ārvalstīm. Mūsu studenti ir dažādi, viņiem katram ir sava mentalitāte. Bet mums abpusēji ir jāciena un jārespektē dažādas kultūras, valoda, jāspēj dzīvot un attīstīties kopējā vidē - pēc tādiem principiem TSI strādā. Citādi mūsdienu pasaulē nav iespējams sasniegt panākumus un veidot sekmīgu starptautisku karjeru.
Papildus jau padarītajam, lai vēl vairāk celtu studijām izvēlēto Indijas studentu kvalitāti un iegūtu pārliecību, ka viņu mērķis Latvijā tiešām ir studēt, 2026. gadā TSI uzsāk jaunu darbības formu. Ir noslēgts līgums ar sadarbības partneri Indijā, atbilstoši kuram studējošie pirmajā studiju gadā TSI studiju programmu apgūs attālināti partnera telpās, savukārt pēc pirmā studiju gada sekmīgas pabeigšanas, kā arī ja studenti būs saņēmuši vīzu iebraukšanai Latvijas Republikas teritorijā, mūsu augstskola piedāvās šiem Indijas studējošajiem iespēju turpināt mācības pilna laika formātā un aizstāvēt diplomu TSI, Rīgā. Studentu atlase un uzņemšana notiks pilnībā atbilstoši TSI prasībām, bet sadarbības partneris apņemas pārbaudīt atlases procesa laikā potenciālo studentu atbilstību TSI uzņemšanas nosacījumiem, kā arī pirms atlases un attālināto apmācību laikā pārbaudīt viņu identitāti.
Transporta un sakaru institūts savā darbībā realizē vairākus būtiskus internacionalizācijas projektus. Mums jau kopš 2020. gada ir sadarbība ar Rietumanglijas universitāti (UWE) no Bristoles, Lielbritānijā. Starp universitātēm ir noslēgts stratēģiskās sadarbības līgums, un tiek realizētas četras dubultā diploma programmas - viena bakalaura līmenī, trīs maģistra līmenī. Kopš 2024. gada, piedaloties UWE universitātes pārstāvjiem, mēs dubultā diploma programmu absolventiem jau reāli izsniedzam abu universitāšu diplomus. Tas ir mūsu augstskolas ieguldījums izglītības kvalitātes pilnveidošanā Latvijā, kā arī visas sabiedrības dzīvē, jo mūsu bērni var šeit uz vietas Latvijā, nebraucot prom, dzīvojot savā valstī iegūt prestižas Anglijas augstskolas diplomu, pie kam tādās mūsdienīgās, biznesā pieprasītās specialitātēs, kā datu analītika, mākslīgais intelekts u.c.. Dzīve un studijas Anglijā prasa ļoti lielu naudu, bet TSI šo izglītību piedāvā tepat mūsu zemē. Apmācība tiek veikta atbilstoši Lielbritānijas kvalitātes prasībām, un perspektīvā noteikti vēl nāks klāt arī citas studiju programmas, kuras mēs piedāvāsim šādā dubultā diploma formātā.
Runājot vēl par starptautisko darbību un ārzemju studentiem, mums ir izveidojusies arī sadarbība ar septiņām Francijas inženierzinātņu augstskolām. Katru semestri, atbilstoši savam studiju plānam, kredītpunktu apmaiņas veidā TSI ierodas vairāki desmiti franču studentu, lai papildinātu savas zināšanas tādās studiju programmās, kā "Robotika", “Datorzinātnes” un "Avioinženierija". Viņu augstskolas ir pārbaudījušas mūsu studiju programmu kvalitāti un, tieši tāpat kā mūsu partneri no Anglijas, atzinuši to par labu, kvalitatīvu un atbilstošu viņu studiju līmenim. Mēs jūtamies lepni un priecīgi par to, ka TSI pastāvīgajiem studentiem ir iespēja mācīties kopā ar franču kolēģiem, un labāk iepazīt vienam otru.
Pieminot sadarbību ar cita reģiona valstīm, gribu nosaukt Kazahstānu, kur pašlaik šī valsts aktīvi pāriet uz Eiropas Savienības prasībām un standartiem. Izglītība ir viena no nozīmīgākajām šīs starpvalstu sadarbības jomām, un Latvijas universitātes piedāvā Kazahstānas studentiem ES līmeņa izglītības ieguves iespējas. Būtiski ir tas, ka patreizējā periodā Kazahstāna, piemēram, aviācijas speciālistu apmācībā aktīvi ievieš Eiropas Savienības likumdošanas prasības. Un tieši aviācijas jomā Kazahstāna ir TSI galvenais starptautiskās sadarbības partneris. Izmantojot savu pastāvīgo mācību bāzi, kura Kazahstānas Civilās aviācijas akadēmijā darbojas jau vairākus gadus, TSI apmāca ne tikai akadēmijas studentus, bet arī instruktorus, kuri, izmantojot no TSI iegūtās zināšanas un pārņemtās studiju programmas, jau patstāvīgi veic savu studentu apmācību.
Nobeigumā gribu vēlreiz uzsvērt, ka veidojot augstskolu starptautisko sadarbību, piesaistot ārvalstu studentus, zinātniekus, realizējot kopīgus projektus noteicošā nav šo sadarbības partneru izcelsmes valsts. Sadarboties var un vajag ar visiem, tikai šī sadarbība ir jāveido pārdomāti un atbildīgi, ņemot vērā individuālās, konkrētu augstskolu un pētniecisko organizāciju un visas sabiedrības intereses, tai skaitā arī drošības intereses. Tādā veidā būs iespējams sasniegt nepieciešamos politiskos, ekonomiskos un akadēmiskos mērķus, un rast risinājumus neatliekamām globālām mūsu pasaules problēmām, kā arī bagātināt Latvijas akadēmiskos resursus un zinātniskos sasniegumus.
1 Swedish Council for Higher Education, (2024). Responsible internationalization. Interim report on a Government assignment, UHR’s report series 2024:6. Pieejams:
2 EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMES IETEIKUMS (2024. gada 23. maijs) par pētniecības drošības stiprināšanu (C/2024/3510) - preambula. Pieejams:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:C_202403510
