Pārtikai ir jākļūst lētākai

Par patēriņa cenu izmaiņām 2023. gada jūlijā

Gada inflācija Latvijā jūlijā turpināja samazināties, tā bija par pusotru procentpunktu zemāka nekā jūnijā jeb 6,4% pretstatā 7,9%. Jūnijā gada inflācijas kritums bija rekordstraujš (-4,2 pp), jo to noteica gan bāzes efekts (dramatiskie notikumi 2022. gadā), gan neparasti liels cenu kritums mēneša griezumā. Jūlijā bāzes efektam neviens vairs nepalīdzēja, jo pret iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0,7%. Taču sagaidāms, ka augusta datos redzēsim ļoti tīkamu sezonālo mēneša deflāciju un gada inflācijas kritums atkal paātrināsies, tai noslīdot zem eirozonas vidējā līmeņa. Izslēdzot elektrības tarifu kāpuma ietekmi, cenu līmenis mēneša laikā būtiski nemainījās. Lietuvā patēriņa cenas jūlijā mēneša griezumā samazinājās par 0,2%, bet Igaunijā par 0,6%.

Šajā bāzes efektu un šī brīža notikumu jūklī prātam viegli apmaldīties, tāpēc uz lielo kopainu var paskatīties arī šādi. Pēc desmit gadus ilguša izcili mērenas inflācijas perioda (laikā no 2011. gada jūnija līdz 2021. gada jūnijam cenas auga tikai par 14,4%) cenu līmenis sāka strauji augt 2021. gada 2. pusē. Straujais dārdzības kāpums turpinājās līdz šī gada martam, patēriņa cenu indeksam pieaugot par 28,5%. Tad cenu līmenis stabilizējas, trīs mēnešos augot tikai par 0,2%. Sekoja tikko notikušais cenu kāpums jūlijā, ko noteica elektrības sadales tarifa izmaiņas. Taču augusts šo kāpumu kompensēs, varbūt pat ar uzviju, un cenu līmenis atgriezīsies apmēram tur, kur bija martā. Ja vien nenotiks lielas globālas katastrofas, kopējais patēriņa izmaksu līmenis Latvijā turpmāko 2-3 gadu laikā mainīsies ļoti maz. No darbaspēka izmaksām atkarīgie pakalpojumi turpinās sadārdzināties, bet laikā kopš pērnā pavasara notikušais izejvielu cenu un globālo transporta izmaksu kritums turpinās spiest uz leju preču cenas.

Viens no svarīgākajiem notikumiem jūlijā - nu jau arī datos, ne tikai veikalu plauktos - redzam pārliecinošu pārtikas cenu samazināšanos. Mēneša laikā pārtika un bezalkoholiskie dzērieni kļuva par 1,2% lētāki. Šeit apvienojas divi efekti - sezonalitāte, kas uzkrītoši ietekmēja dārzeņu cenas, un tas, ka ražotāji un tirgotāji ir spiesti pakāpeniski “atdot” patērētājiem izmaksu samazinājumu, ko tiem dod enerģijas un pārtikas izejvielu cenu kritums. Jūlijā pārtikas cenas mēdz samazināties, bet parasti mazāk nekā par procentu. Sezonālās deflācijas īstie ražas svētki visbiežāk ir augusts. FAO globālais pārtikas cenu indekss kopš maija ir stabilizējies, taču veikalu cenu zīmēs ir jāturpina atspoguļoties iepriekš notikušajam izmaksu kritumam; FAO indekss ir par 22,4% zemāks nekā pērn martā. Tāpat svarīgs apstāklis ir gāzes un elektrības cenu samazinājums kopš pērnā augusta. Tikko notikušās elektrības sadales tarifu pārskatīšanas ietekme uz uzņēmumiem kopumā ir tuvu neitrālai, bet attiecībā uz apstrādes rūpniecību un pārtikas tirdzniecību ir pat izmaksas samazinoša.

Jābrīdina, ka pārtikas cenu kritums nenotiks, tā teikt, pa pilnu perimetru. Diemžēl gaļas cenas veikalos turpinās kāpt. ES vidējās cūkgaļas un putnu gaļas cenas ir visu laiku augstākajā līmenī. Cūkgaļas cenas vēsturiski ir bijušas diezgan svārstīgas, bet putnu gaļas cenas iepriekšējā desmitgadē ir kā viegli robots līdzenums uz pēdējo pāris gadu notikumu fona, un šobrīd esam apmēram 50% virs šī līdzenuma. No kopējās tendences stipri atšķiras arī cukura cena biržās, tāpēc arī saldumi vēl varētu sadārdzināties. Taču piena produktu, maizes un dārzeņu cenām ir jāsamazinās. Pēdējā mēneša laikā ir bijis daudz satraukuma par jauna pārtikas izejvielu sadārdzinājuma risku, tomēr tas ir pārspīlēts. Uzbrukumi Ukrainas graudu eksporta infrastruktūrai noziedzīga rīcība, tāpat kā Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šo notikumu dramatisms nav spējis būtiski ietekmēt kviešu cenas.

Elektrības sadales tarifu palielināšanas ietekmē mājokļos patērētās enerģijas cenas mēneša laikā auga par 5,5%. Taču šo izmaksu līmenis palika zem augstākā punkta maijā. Turpmākajos mēnešos šie enerģijas veidi - siltums, gāze, elektrība un malka - atkal kopumā kļūs lētāki. Mājsaimniecībām elektrības cenas mēneša laikā auga par 17,6%, to gada inflācijai pieaugot no 6% līdz 13%. Turpretim augustā un septembrī tā pārvērtīsies par gada deflāciju, jo pērn šajos divos mēnešos elektrības cenas bija īpaši augstas, pat pārsniedzot tikko jūlijā sasniegto līmeni. Turklāt šī gada augusta sākumā elektrība biržā ir izcili lēta. Turpina pienākt paziņojumi par apkures tarifu samazināšanu. Parādās pirmās ziņas arī par ūdensapgādes tarifu samazināšanu, kas ir saistīts ar elektrības cenu kritumu. Mērena pretēja jeb inflāciju palielinoša ietekme augustā būs transporta izmaksu kāpumam.

Pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu izmaksu kāpums pēdējo divu gadu laikā ir radījis vislielāko satraukumu, pilnīgi pamatoti. Taču patēriņa cenu indeksu ietekmē arī ilglietošanas preču cenas. Tādām precēm kā mājsaimniecības iekārtas, informācijas apstrādes ierīces, automašīnas cenu līmenis pēc ilgstoša cenu stabilitātes perioda pieauga apmēram par desmito daļu. Audio un video tehnikai cenas pēc ilgstošas lejupslīdes šajā laikā stabilizējās. Ilglietošanas preču cenu līmenis augstāko punktu sasniedza janvārī - martā, savukārt tagad redzam pakāpenisku atgriešanos pie ilglaicīgajām tendencēm. Tehnikas cenas pret augstāko punktu ir samazinājušās apmēram par procentu, bet IT ierīcēm - par 6%. Zinot, kas notiek ar elektronikas un elektrotehnikas komponenšu izmaksām un globālajiem transporta pakalpojumu tarifiem, gaidām ilgstošu mīnusu ēru šajās statistikas ailēs.

Viedokļi

Infodēmija ir termins, kas apvieno vārdus "informācija" un "pandēmija". Pasaules Veselības organizācija definē, ka infodēmija nozīmē pārāk daudz informācijas, tostarp nepatiesas vai maldinošas informācijas digitālajā un fiziskajā vidē slimības uzliesmojuma laikā.

Svarīgākais