Latvijas ekonomiku var saprast ar prātu, bet ir jāpiepūlas
 

Par 2018. gada 3. ceturkšņa IKP ātro novērtējumu

IKP ātrā novērtējuma dati ir diezgan pārsteidzoši — gada griezumā IKP ir audzis par 4,8%, sezonāli izlīdzinātajos datos pat par 5,5%. Neviens nebija gaidījis tik strauju kāpumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kopprodukts auga par 1,8%.

Pārsteidz ne tikai vērtējums par ekonomikas kopējo pieauguma tempu, bet arī pirmie dati par nozarēm. Ja pievienotā vērtība celtniecībā gada laikā auga par 10%, tirdzniecībā par 2% un rūpniecība par 1%, tad rodas jautājums — kas veidoja straujo gada pieauguma tempu?

Ļoti iespējams, ka par padsmit procentiem turpina augt informācijas un sakaru nozare, kuras gada kāpuma temps 2. ceturksnī bija 16,2%. Tāpat nav šaubu, ka 3. ceturksnī bija izcili rezultāti tūrisma un aviopārvadājumu nozarē, daļēji pateicoties Dziesmusvētkiem un neparasti siltajai vasarai šajā pasaules daļā. Iespējams, ka izaugsme paātrinās arī komercpakalpojumos.

Pagaidām pieļausim, ka iepriecinošos 3. ceturkšņa IKP skaitļus pēc mēneša viegli koriģēs lejup. Nevar izslēgt arī pretējo, jo gan rūpniecības, gan tirdzniecības, gan arī celtniecības devums šķiet drīzāk pieticīgi novērtēts. Jebkurā gadījumā šī gada IKP prognozes būs jāpaaugstina vēlreiz, līdz apmēram 4,5%.

Ekonomikā nemēdz būt tikai labu vai tikai sliktu ziņu. Straujais ekonomikas kāpums rada galvassāpes uzņēmumu vadītājiem un par personālu atbildīgajiem darbiniekiem. Darba meklētāju īpatsvars visu šo gadu ir samazinājies par vairāk nekā vienu procentpunktu salīdzinājumā ar līmeni pērnā gada attiecīgajos mēnešos. Varēja gaidīt, ka bezdarba kritums bremzēsies.

Lai arī šobrīd vēl nevar runāt par ekonomikas pārkaršanu, šāds risks pastāv. Stāsti par darbinieku pārvilināšanu IT sektorā sāk līdzināties 2007. gada leģendām, taču tas ir rezultāts ilgtspējīgai, galvenokārt uz eksportu balstītai nozares attīstībai. Lielais jautājums — kāds būs ekonomikas sasilšanas efekts - konstruktīvs vai destruktīvs? Cik lielā mērā algu pieaugums atņem naudu investīcijām, cik lielā mērā tas veicina ražīguma kāpumu? Tāpat — vai augošas investīcijas nekustamajos īpašumos veicinās tā saucamā netirgojamā sektora pārmērīgu izaugsmi uz konkurētspējas rēķina vai arī palielinās ekonomikas potenciālu, dodot iespēju uz attīstības centriem pārcelties cilvēkiem no vēl atlikušajām bezdarba salām laukos?

Ekonomikas sasilšanas ietekme uz ilglaicīgas izaugsmes potenciālu būs atkarīga no uzņēmumu spējas pārmaiņas paredzēt un tām pielāgoties vai vēl labāk — tās virzīt. Ir viegli teikt, ka ir jāceļ ražīgums. Ja to varētu darīt ar vienas pogas nospiešanu, tad visas ekonomiskās problēmas pasaulē būtu atrisinātas. Ļoti grūti arī sniegt vispārīgas rekomendācijas. Tirgus ekonomikas skaistumu veido cilvēku un uzņēmumu gudrības dažādība, no dažādiem skatupunktiem iegūtas informācijas izmantošana lēmumu pieņemšanā. Tomēr uzņemšos šādu risku, sakot, ka straujās pārmaiņas ekonomikā liks uzņēmējiem tikpat strauji domāt par to, kādā biznesā viņi vēlas būt un kādā ne, kādu produktu ražošanu turpināt, kādas darbības pārtraukt. Ekonomikā notiek straujas strukturālas pārmaiņas un tās turpināsies.